8. februārī, tieši pirms 100 gadiem savu pirmo izdošanas dienu piedzīvoja laikraksts Ventas Balss. Portāls ventasbalss.lv sveic avīzi lielajā jubilejā un novēl vēl daudz skaistus, interesantus un radošuma pilnus turpmākos 100 gadus.
Ventas Balss 100
21Pirmais laikraksta Ventas Balss nummurs pirms 100 gadiem.
Komentāri (21)
Suminam laikrakstu Ventas balss,kas sāka iznakt 100 gadus atpakaļ.
Cienīta VB,tikai neapvainojieties,bet vēsturiska patiesība ir drusciņ savadāka.
Laikraksts VB ,kas sāka iznākt 100 gadus atpakaļ,savu darbību bija spiests partraukt 1940.gadā.Vācu okupacijas laikā VB atsāka iznākt,bet 1945.gadā pavisam tika aizvērts.
Patreizējā VB ir no 1940.gadā 29.jūnija iznākošā laikraksta Brīvā Venta turpinājums.
Tā teikt LKP Ventspils pilsētas komitejas laikraksts,kurš vēlāk tika pārsaukts par Padomju Ventu,bet pēc tam par Ventas balsi!
Bet neskatoties uz to visu,Ventiņa vienmēr ir bijusi galvenā ventspilnieku avīze.
Nu tad daudz ražīga darba un ventspilniekus interesējošus rakstus!
Lai nākamie 100 gadi tikpat radoši!
Priekā!
Paldies! Nevaram Jums nepiekrist, taisnība ir! Mainās vara, mainās nosaukums, mainās kolektīvs! Paldies par precizējumu!
Lai Jums skaista diena!
Cienījama VB.
Kolektīvs gan jums ir foršs!
Lai izdodās iecerētais!
Viss it kā labi,tikai faktiskajam nosaukumam būtu piemērotāka "Lemberga balss"...
Skatoties fotogrāfijas, daudz siltu atmiņu par kādreiz redakcijā satiktajiem dzīves gudriem cilvēkiem - Edīti Melngalvi, Katrīnu Krišāni, Jāni Teibi.
Jā gan,daudz jauku pazīstamu cilvēku.
Lai radošums tagadējam laikraksta kolektīvam! Sumināti!
Sirsnīgs paldies!
Par nelaiķiem gan esot jāpiemin vai nu tikai labu vai neko...
Bet vai tā nebija Melngalve,kura savulaik kā pilsētas domes deputāte esot ataicinājusi uz Ventspili Lembergu?
Nē, kverpli, viņa Lembergu ieteica tieši uz priekšsēdētāja amatu un tā bija reize, kad nezūdošu naidu pret jēkabpilieti ieguva dižais taisnības cīnītājs Jurševics.
ked kundz.
Manam nav to gōd pazīt Jurševic kung,aber es ir domat,ka to lielak ļaunum but to vecc Komunist,ko par Puz Pundur citt saukat.
Baron, vai Gēbelsam a bij baron tituls?
ked kundz.
Das Dritte Reich-to bij tād Valst,kur to Titul ne bij tig svarig,le zinat.
Aber aiz kō ir tād Interess pa dr.Goebbels?
Varet paprasit pe to Atstādinat Deputāt,ko varbut varet uzskatit pa viņ Skolnek.Abet tam tagad neir Vaļ-jateic tō pašš Pēdejo Vārd...
Baronkul, es dom, tu saprat.
Ko rakstīja 1.VB numurs.
2021. g. 08. februāris, 14:44 / Ventspils muzejsFoto: Ventspils muzejs
Ja šodien būtu 1921. gada 8. februāra rīts, tad, iespējams, jūs būtu to vidū, kuriem pirmo reizi ir iespēja lasīt laikrakstu “Ventas Balss”. Tieši pirms 100 gadiem Ventspilī iznāca laikraksta pirmais numurs, kura divi eksemplāri glabājas arī Ventspils muzejā.
Avīzes cena tolaik ir 1 rublis, tā iznāk otrdienās un piektdienās. Iespējams arī abonēt - “bez piesūtīšanas 8 rubļi, ar piesūtīšanu 12 rubļi mēnesī”. Jāpiebilst, ka runa ir par Latvijas rubļiem, kurus vēlāk nomainīja pret latiem pēc kursa 50 rubļi pret vienu latu. Lati un santīmi par Latvijas valūtu kļuva, sākot ar 1922. gada 3. augustu.
Kad iznāk pirmais “Ventas Balss” numurs, ventspilnieki kādu laiku bijuši spiesti dzīvot bez vietējā laikraksta. Tāpēc avīzes ievadrakstā skaidrots: “Pēc ilgāka pārtraukuma Ventspilī sāk iznākt laikraksts, jo “Ventspils Avīzes” izdošana bija jāpārtrauc drukātavas aizvēršanas dēļ.
Kaut gan arī tagad visi tehniskie šķēršļi nav novērsti, tomēr izdevēji atrod par nepieciešamu izdot laikrakstu, kurš galveno vērību piegrieztu vietējām vajadzībām. Galvas pilsētā iznākošie laikraksti gandrīz pavisam mūs aizmirsuši. Sniegdami šad tad pa daļai arī nepareizus ziņojumus par vietējiem apstākļiem. Lai gan pašlaik avīze iznāk ļoti mazā formātā, bet izdevēji cer, ka līdz ar viņas iznākšanu būs piepildīts zināms robs – drukāta vārda trūkums, kurš tik sāpīgi pēdējā laikā bija mums visiem sajūtams.”
Par to, kas ir avīzes izdevēji un iespiedēji, norādīts šādi: “Redakcija un ekspedīcija: Ventspilī, Kuldīgas ielā 17, Antmaņa grām. tirg.”, “Drukāts firmas T.G. Antman drukātavā, Ventspilī”, “Redaktors: A. Brunners. Izdevēja sabiedr. “Ventas Balss”.
“Ventas Balss” pirmajā numurā steidza ziņot par svarīgākajiem notikumiem vietējā dzīvē. Viens no tiem: pēc “grandiozām manifestācijām”, kas Latvijas de jure atzīšanai par godu tikušas sarīkotas Ventspilī 30. janvārī
un kurās piedalījies garnizons, skolu jaunatne un 40 vietējās biedrības un organizācijas, svētku komiteja nosūtījusi apsveikuma telegrammas ministru prezidentam Kārlim Ulmanim, ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam un armijas virspavēlniekam ģenerālim Jānim Balodim. Viņi ar laba vēlējumiem tika sveikti Latvijas de jure atzīšanas svētkos.
Cits notikums, kurš nokļuva pirmās “Ventas Balss” slejās, bija gaidāmās pilsētas domes vēlēšanas, kuras “noliktas uz 13. martu”: “Līdz šim neviena no vietējām grupām un partijām uz priekšā stāvošām vēlēšanām nekādu dzīvību neizrāda. Rosīgākas pagaidām ir kristīgo nacionālpartija, bezpartejiskā pilsoņu grupa un vācu partija. Viena no stiprākām pilsoniskām partijām iepriekšējās vēlēšanās – nacionāldemokrātu partija – pavisam apklususi un nerāda nekādas dzīvības zīmes. Laiks vēlētājiem organizēties un nākt reiz pie atziņas, ka pie pilsētas saimniekošanas nekrīt svarā zināmās partijas jeb šķiras daudzums, bet gan ievēlamo domnieku darba spējas
saprašana pilsētas saimniekošanā”.
Salīdzinoši garš raksts bija veltīts arī Ventspils ostai. Tajā norādīts uz ostas ievērojamo lomu pirms 1. pasaules kara, un pausta neapmierinātība ar to, kas notiek tagad, kad Latvija ir neatkarīga valsts:
“Ventspils no lielā pasaules kara cietusi vairāk kā daža laba no mūsu lielākām dzimtenes pilsētām. [..] Ostas pilsētai, kurai priekš kara bij lemts tirdzniecībā spēlēt tik ievērojamu lomu ar ārvalstīm, kā toreizējās lielās, bagātās Krievijas tranzīta gala punktam pa Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļu, tagad ierādīta pabērna vieta. Kurš gan neatcerēsies Ventspils plašu ostas darbību priekš pasaules kara tanīs ziemas mēnešos, kad Baltijas jūras ostas – Rīga, Liepāja un citas – aizsalst, turpretī Ventspils ar savu nekad neaizsalstošo ostu, priekšzīmīgo saldētavu gandrīz vislētāko elevatoru visā toreizējā Krievijā ērti un kārtīgi varēja uzņemt visus tos ārzemes un Krievijas tirdzniecības kuģus, kuriem ieeja no ledus bija aizsprostota Rīgas
un Liepājas ostās.”
1920. gados vēl valda ilūzija, ka Ventspils osta kaut daļēji atgūs savu pirmskara darbības vērienu.
Laikraksta pirmajā numurā atspoguļojumu rod arī dažādi pārkāpumi un par tiem saņemtie sodi. Piemēram, ievērojami garš ir saraksts, kurā uzskaitīti “Sodītie ļurļaka brūveri un to līdzdalībnieki”. Par to sodīja gan ar naudas sodu, gan 1-3 mēnešiem cietumā.
Starp pirmajiem, kuri ievietojuši savus sludinājumus jaunajā laikrakstā, bija “J. A. Petrows Vīnu tirgotava” Lielā ielā 19, sludinājumus “Ventas Balss” pieņēma Antmaņa grāmatu tirgotavā, Kuldīgas ielā 17.
https://www.ventspils.lv/lat/kultura/203322-muzeja-lietu-stasti:-ventas-balss-pirmais-numurs--simtgadnieks
Tu stulbs vienmēr biji vai vēlāk tāds kļuvi? Salicis te kaudzi ar info kuru katrs tāpat var internetā izlasīt.
https://www.covidgudrie.com/
#Covidgudrie
Pēteris Apinis, nepraktizējošs ārsts
Gundega Mertena, bijusī avīzes "Ventas Balss" galvenā redaktore
Viktors Ščerbatihs, svarcēlājs