Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz aprīlim
11Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020. gada 9. novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.
Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.
Kariņš arī informēja, ka Latvijā tiks ierobežota ieceļošana no Lielbritānijas, Portugāles un Īrijas, kurās ir konstatēts jaunais, daudz lipīgākais Covid-19 paveids.
Veselības ministrija (VM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.
Sēdes laikā tika pieņemts zināšanai VM sagatavotais informatīvais ziņojums par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu. Tiesa, ministrijai tika uzdots to pilnveidot.
Ziņojumā VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu pārskatīšanā ar "luksofora principu", proti, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.
Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī būtu saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā, bet ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb sarkanajā kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu ierobežojumus.
Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot tirdzniecību, atļaut individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunot klātienes mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.
Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt ierobežojumus, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, sporta nodarbības iekštelpās.
Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.
Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un drošības pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic situācijas novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.
Komentāri (11)
Cilvēki paši vainīgi pie tāda stāvokļa.
Ja būtu apzinīgi ievērojuši distancēšanos,nevandījušies apkārt pa ārzemēm,nečupojušies,tad varbūt vīruss tik ļoti neizplatītos.
Ilgais ceļš kāpās....
Šnabi dzert variet,pie ārstiem tikt nevariet,staigājiet,kamēr vecais apģērbs noplīsīs....norūdieties....tad jau ''karš'' beigsies,ja valdība izdomās.
Protestēt nedomājiet.....
Pie kura ārsta nevar tikt?
https://www.ventspilspoliklinika.lv/uploads/file/file_items/Ventspils_poliklinika_Pienemsanas_laiki_16.12.2020.pdf
Var var tikt pie ārsta tikai mēnesis jāpagaida.
To Raitums. Karš beigsies apmēram pavasarī, nu vieglāk varētu palikt ap aprīli. Bet za to maijā, viss būs O.K. Hokeja čempionāts taču jāsaorganizē. Tāpēc jau aprīlī varētu viss palikt mazliet mīkstāks. Tā pakāpeniski, kā muzikanti saka ''ritenuto'', salēnināt. Nevar taču uzreiz. Neizskatīsies dabīgi. Bet pamazītēm, pamazītēm, covids atkāpsies pēc knariņa-diriģenta zižļa mājiena. Paies hoķa čempis, naudu būs cūkdegunis( kalvītis) ar savu varzu safenderējuši, nu atļaus mums padzīvot kādu brīsniņu brīvi, lai pēc tam.... Vecā dziesma tikai jaunās, nu jau asākās skaņās.
Jācer,ka tikdaudz prāta būs,lai hokeja čempionātu rīkotu bez klātienes skatītājiem.
Bail pat iedomāties,cik vīrusaino varētu sabraukt no ārzemēm.Tiem iepriekšējo testu apliecinājumiem nav īpašas uzticības.
Tā visdrīzāk arī būs.
"Kovidu", ja neradīsies jaunas idejas, dancinās piecus gadus.
Pasaules Banka vēl pirms "Pandēmijas" palaišanas atvēra
tā kredītlīniju "cīņai ar to" no 2020-2025. gadam.
covid-21 Ventspils - vecais kraķis pārmīzis ka vīruss neaiziet līdz šamajam? Nerausties, nekur neaizmuksi, īstajā brīdī būs klāt.
Lai tik brauc skatītāji ar visiem vīrusiem, ātrāk visi pārslimos...
5.pants. Ministru kabineta tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju
(1) Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
(2) Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (turpmāk — lēmums par ārkārtējo situāciju) Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.
(3) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Kungiem tā pašvaki ar savu likumu ievērošanu.
Tāpēc jau tā nav saucama par valdību, bet par KLIĶI.
Kā vienmēr ir saukti līdzīgi režīmi, piemēram, Latīņamerikā.
Pat raidījumā "Nekā personīga" tika atmaskots,
ka lēmumi par "c-19" tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm un netiek publiskoti.
Interesanti, kas tur tāds būtu slēpjams ja tās būtu vien godīgas rūpes par sabiedrības veselību?