Valdība nolēmusi ar 1. jūliju dabasgāzei atcelt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi un mājsaimniecībām tā palielināsies no 12 līdz 22%, taču ventspilniekus un novada iedzīvotājus tas neskars.

Koalīcija šonedēļ vienojās par pasākumiem, kas ļaus šī gada budžetā ietaupīt 50 miljonus latu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana dabasgāzei par 10%, kā arī akcīzes nodokļa piemērošana, tiek minēts kā iedzīvotājiem vissāpīgākais valdības lēmums, jo tas sadārdzinās izmaksas ne tikai tām mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto plītīs, bet palielināsies arī apkures izmaksas.

 

Taču mūspuses ļaudīm par gāzes sadārdzinājumu nav jāuztraucas, jo ne pilsētā, ne Ventspils novadā dabasgāze netiek lietota. Savās plītīs mēs izmantojam sašķidrināto gāzi (propāna gāzi) no pazemes un virszemes grupu iekārtām vai gāzes baloniem. Atšķirībā no dabasgāzes, sašķidrinātajai gāzei paaugstinātā 22% PVN likme jau ir piemērota.

 

Arī apkurē Ventspils dabasgāzi neizmanto, kā to dara, piemēram, Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē un citās lielajās pilsētās, kuras tagad uztraucas par apkures sadārdzināšanos.

 

Ventspils pusē dabasgāze nav pieejama, jo uz Ventspili nav izbūvēts gāzes vads. Par Kurzemes gazifikāciju tiek runāts jau gadiem ilgi, taču šāds projekts ir ļoti sarežģīts un dārgs. Arī valdība īpašu aktivitāti šāda projekta atbalstam nav izrādījusi un visas ieceres ir iesaldētas.

 

Dabasgāzes vietā mājsaimniecības tiek nodrošinātas ar sašķidrinātās naftas gāzes piegādi, kas gan ir vairākas reizes dārgāka. Speciālisti norāda, ka cenu starpība veidojas, jo sašķidrinātā naftas gāze ir naftas pārstrādes produkts, kas tiek transportēts un uzglabāts spiedtvertnēs. Gāze savā piegādes ceļā tiek pārkrauta vairākas reizes un katrs pārkraušanas posms to sadārdzina. 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: