Covid-19 vīrusa ietekme uz plaušām

Būtiski zināt, ka izraisītie bojājumi plaušās var būt neatgriezeniski, protams, ne visos saslimšanu gadījumos. Vairāk par ietekmi uz organismu vaicājām Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un Rīgas Stradiņa universitātes profesorei, infektoloģei, hepatoloģe Dr. Angelikai Krūmiņai.

Kādi apstākļi vīrusam ir labvēlīgi organismā, kā vīruss vairojas tajā?

Galvenais apstāklis, kas sekmē vīrusa nekontrolētu savairošanos organismā un palielina risku smagai COVID-19 saslimšanai ir lokālās vai sistēmiskās imūnās funkcijas traucējumi un blakussaslimšanas. Riska faktori visām vecuma grupām ir:

• Kardiovaskulārās saslimšanas;

• Cukura diabēts;

• Hroniskās plaušu slimības;

• Hipertensija;

• Imūnsupresija pēc orgānu transplantācijām, HIV, glikokortikosteroīdiem u.c. imūnsupresīviem medikamentiem;

• Audzēji;

• Hroniska nieru slimība;

• Aptaukošanās;

• Smēķēšana (vai elektronisko cigarešu lietošana).

Infekcijas pirmajās dienās vīruss strauji iekļūst organisma šūnās, uzsākot savu replikāciju jeb vairošanos:

• • RNS (ribonuklemskābes), kas tieši piedalās olbaltumvielu biosintēzē, atbrīvojas;

  • Notiek poliproteīnu un strukturālo proteīnu translācija jeb kopēšanas process;

  • Replikāzes-transkriptāzes kompleksa izveidošanās;

  • Genoma replikācija;

  • Nukleokapsīda sintēze (no RNA un N proteīniem) endoplazmatiskajā tīklā un Goldži kompleksa;

  • Jaunu vīrusa daļiņu formēšana vezikulās;

  • Vezikulu integrācija ar membrānu;

  • Vīrusa atbrīvošana.

Lai pasargātu ķermeni no vīrusa infekcijas, cilvēka imūnā sistēma cenšas ar to cīnīties. Pareizi strādājot imūnai sistēmai, iekaisuma process organismā tiek kontrolēts un ir ierobežoti vīrusa izplatības ceļi, bet dažkārt imūnā sistēma apjūk, un sāk iznīcināt ne tikai slimos, bet arī veselos audus, kas attiecīgi saasina pneimoniju.

Kādu ietekmi COVID-19 infekcija var rast mūsu organismā, bērnam, pieaugušajam un gados vecākam cilvēkam?

Klīniski Covid-19 manifestējas sekojoši:

Bērnam - ir atkarīgs no bērna vecuma:

• • 0-9 gados visbiežāki simptomi ir:

    • Drudzis;

    • Klepus;

    • Galvassāpes;

    • Diareja;

    • Faringīts;

    • Slikta dūša/vemšana.

  • 10-18 gados:

    • Drudzis;

    • Klepus;

    • Galvassāpes;

    • Mialģija;

    • Faringīts;

    • Elpas trūkums.

Kaut gan bērnu vecumā ir iespējama smaga slimības gaita, tomēr pārsvarā saslimšana ir asimptomātiska, viegla vai vidēji smaga.

Kāpēc COVID-19 bērniem ir retāk sastopams un mazāk izteikts nekā pieaugušajiem? Viena teorija: bērniem nav tik izteikti intensīva imūnā atbildes reakcija uz vīrusu nekā pieaugušajiem. Tiek uzskatīts, ka “citokīnu vētra” (jeb proteīnu pārmērīgs daudzums asinīs, kuru saražo organisms) ir svarīgs smagu COVID-19 infekciju patoģenēzē. Citas teorijas ietver: vīrusu interference mazu bērnu elpceļos, kas var izraisīt zemāku SARS-CoV-2 vīrusu slodzi; atšķirīga angiotenzīnu konvertējošā enzīma 2 receptora (SARS-CoV-2 receptora) ekspresija bērnu un pieaugušo elpošanas traktā un salīdzinoši veselīgāki asinsvadi bērniem salīdzinot ar pieaugušajiem.

•   Pieaugušajam:

  • Drudzis;

  • Klepus;

  • Dispnoe (aizdusa, grūtības elpot);

  • Ožas/garšas izmaiņas.

• Vecāka gājuma cilvēkiem (ar sirds asinsvadu slimībām, onkoloģijas pacientiem, pacientiem ar elpceļu saslimšanu, diabēta pacientiem, u.c.) un pacientiem ar hroniskām saslimšanām COVID-19 gaita ir smagāka un ar paaugstinātu letālā iznākuma risku.

Kā vairot imunitāti pret vīrusu?

Galvenā specifiskā profilakse ir vakcinācija, līdzvērtīgi kā tas ir arī gripai.

Jāatceras arī par vispārējo profilaksi – blakussaslimšanu adekvāta terapija, pareiza diēta, adekvāta fiziskā slodze, higiēnas normu ievērošana u.t.t.

Cik ilgi vīruss uzturas organismā un cik ilgi inficētā persona var inficēt citus?

Inkubācijas periods ir laika posms starp inficēšanos un slimības sākumu. - līdz 14 dienām.

Cilvēkam, kuram tests ir uzrādījis, ka viņš ir saslimis ar COVID-19, inkubācijas periods jau ir pagājis. Cilvēka organismā vīruss ir savairojies, organisms sācis izstrādāt antivielas un sākas atbrīvošanās no vīrusa. Palielinoties antivielu apjomam organismā un cilvēkam atveseļojoties, vīrusu apjoms organismā samazinās, līdz COVID-19 pacients vairs nav infekciozs – tātad vairs nevar inficēt citus.

Pētījumi ir parādījuši - ja cilvēkam nav slimības pazīmju, šis process ilgst apmēram nedēļu un vidēji 7. dienā cilvēks vairs nav infekciozs, tādēļ pēc 7 dienām var pārtraukt stingro izolāciju ar ārstējošā ārsta lēmumu.

Ja COVID-19 pacientam ir slimības pazīmes, lielākā daļa cilvēku vairs nav infekciozi apmēram pēc 2 nedēļām, kad izzudušas akūtās slimības pazīmes (drudzis, klepus u.tml.), tādēļ šie COVID-19 pacienti stingro izolāciju var pārtraukt 10. dienā, ja vien 3 dienas nav slimības pazīmju.

Joprojām nav zāles cīņā pret vīrusu un pacientus ārstē pēc klīniskā stāvokļa. Kāds ir biežākais ārstēšanas ceļš?

Vieglajos saslimšanu gadījumos slimība ir pašlimitējoša, un nepieciešama simptomātiska ārstēšana. Smagākajos gadījumos ārstēšana sevī ietver (atkarīgs no pacienta stāvokļa smaguma):

• Pacienta obligāta hospitalizācija;

• Hemodinamikas stabilizācija;

• Blakusslimību terapija;

• Bakteriālās superinfekcijas ārstēšana;

• Trombožu profilakse;

• Skābekļa terapija;

• Neinvazīvā plaušu ventilācija;

• Mākslīgā plaušu ventilācija.

Kā Jūs vērtējat iedzīvotāju atbildību pret valstī noteikto ierobežojumu ievērošanu? Vai praksē vairāk novērojat pretestību vai tomēr vairums izturas atbildīgi?

Kopumā iedzīvotāju atbildība un attieksme pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem ir vērtējama pozitīvi. Lai gan ir novērojumi un publiski ziņojumi par nosacīti bezatbildīgām iedzīvotāju grupām.

Par kādām citām infekciju slimībām nevajadzētu piemirst? Un kādas profilaktiskās pārbaudes būtu ieteicamas?

Vīrusi un dažāds baktērijas mūs biežāk apdraud rudens – ziemas periodā, jo īpašu uzmanību jāveltī saviem elpceļiem un to higiēnai, kā arī vēl rūpīgāk mazgājam rokas un izvairāmies no kontaktiem ar cilvēkiem, kuriem novērojamas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, piemēram, klepus, šķaudīšana, iekaisis/sāpošs kakls, iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Rudens – ziemas un agra pavasara laiks vienmēr saistās ar gripas vīrusa klātbūtni, tādēļ neaizmirstam savlaicīgi vakcinēties pret gripu! Jo īpaši svarīgi tas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām un novājinātu ķermeņa imunitāti.

Profilaktiskās pārbaudes ir veicamas, saskaņojot tās ar savu ģimenes ārstu!

Kas ir tā ziņa ko vēlaties no sevis kā no jomas speciālista teikt iedzīvotājiem?

Infekcijas slimības un citas slimības neviens diemžēl nav atcēlis, tāpēc vispirms mums pašiem jābūt atbildīgiem par savu veselību, jāievēro nosacījumi, kā sevi pasargāt no nevēlamām situācijām, kas var ietekmēt mūsu labsajūtu un veselību kopumā.

Sargāsim paši sevi! Vakcinēsimies pret tām slimībām, pret kurām ir potes!

Nenodarbosimies ar pašārstēšanos, bet ievērosim ārstu norādījumus! Kustības, labs miegs un pareizs uzturs – lai ir mūsu draugi ik dienas!