Nodrošina termināļu drošību

Termināļos, kuriem pakalpojumus sniedz SIA VK Terminal Services (VKTS), amonija nitrātu nepārkrauj – šeit pienāk tikai šķidrās kravas: amonjaks, akrila nitrilskābe, citas ķīmiskās kravas, naftas produkti. Tomēr visi produkti, kurus pārkrauj un uzglabā ostā VKTS klienti, ir potenciāli bīstami. SIA VK Terminal Services valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars precizē: «Tās kļūst bīstamas, ja strādā ar šīm kravām neprofesionāli. Taču mūsu uzņēmumā strādā profesionāļi – operatori, kuri veic noliešanu, uzglabāšanu un koordinē visus tehnoloģiskos procesus kopumā. Savukārt visi apsardzes, energoapgādes, ugunsdzēsēju glābēju un kravu kvalitātes kontroles dienesti uzrauga, lai termināļos nerastos bīstamas situācijas.»

«Sniedzot pakalpojumus termināļiem, kas atrodas mūsu darbības zonā, mēs ļoti daudz piestrādājam pie tā, lai nodrošinātu termināļos un pie sevis pilnvērtīgu un visaptverošu drošību,» secina Janvars. Lai pārliecinātos par to klātienē, Ventas Balss nesen devās uz VKTS. Tehniskais direktors Vjačeslavs Verņuks parādīja, kas ir paveikts pēdējo divu gadu laikā, lai pastiprinātu termināļu drošību.

Uzņēmums SIA VK Terminals Services (līdz 2018. gada vidum ventspilnieki to pazina kā SIA Ventamonjaks serviss) nodrošina vairāku termināļu drošu darbību, kas uzglabā un pārkrauj ostā ķīmiskās un naftas kravas – Ventamonjaks, Ventall Terminal, VARS un rūpnīcas Bio-Venta transporta mezgls. VKTS sniedz šiem termināļiem visu pakalpojumu klāstu – amonjaka, akrila nitrilskābes, naftas produktu pieņemšanu, izkraušanu no dzelzceļa cisternām vai no kuģiem, to uzglabāšanu krasta rezervuāros, kravu sūtījumu veidošanu un iekraušanu tankkuģos, kravu daudzuma un kvalitātes kontroli, dokumentu noformēšanu. Pateicoties uzņēmuma nepārtrauktajai darbībai, tiek apstrādātas līdz 250 dzelzceļa cisternas diennaktī un apkalpoti kuģi ar kravnesību līdz 60 000 tonnām pie trīs dziļūdens piestātnēm.

VKTS tāpat atbild par visu termināļu iekārtu drošu ekspluatāciju un tehnisko apkalpošanu, ugunsdzēsības sistēmu, vides aizsardzību, termināļu fizisko apsardzi, darba aizsardzību, energonodrošinājumu, ūdens un siltumapgādi, sakaru pakalpojumiem, mērījumu iekārtu remontu un apkalpošanu. Visu šo darbu nodrošina vairāk nekā 300 kvalificētu, labi apmācītu un pieredzējušu speciālistu.

Ik gadu VKTS atjauno rūpniecisko avāriju novēršanas plānu. Sastādot ikgadējo budžetu, VKTS vadība nosūta termināļiem ieteikumus par to, kas būtu jāpaveic nākamajā gadā, lai garantētu visu iekārtu drošu darbību. Tādas pašas rekomendācijas termināļiem sniedz tuvākajiem pieciem gadiem, nosakot darbu prioritāti. «Nosakot aktuālākos darbus, mēs cenšamies pārliecināt termināļu vadītājus un īpašniekus iekļaut šos darbus tuvāko gadu budžetos,» pastāstīja Janvars.

Apmeklējot teritoriju, kuru apkalpo VKTS – proti, visus termināļus, kuriem kompānija sniedz pakalpojumus un kuri pārkrauj ķīmiskās un naftas kravas, Ventas Balss varēja apskatīt pēdējos gados realizētos vai joprojām realizācijas stadijā esošus projektus. Ekskursija iesākās ar ugunsdzēsības dienesta depo apmeklējumu. Kopš pagājušā gada šeit ir pieejama jauna ugunsdzēsības mašīna Iveco. «Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem šī mašīna ir jaudīgāka un efektīvāka nestandarta situācijās,» paskaidroja Vjačeslavs Verņuks. Patlaban ugunsdzēsības dienests rīcībā ir divas ekipētas ugunsdzēsības mašīnas un vairākas citas tehnikas vienības, kas ir nepieciešama ķīmisko vai naftas kravu avāriju likvidēšanai. Vēl viens jauninājums – šogad uzņēmumā pabeidza uzstādīt jaunu iekārtu, kas vienlaikus apziņo visus termināļa darbiniekus avārijas situācijas gadījumā.

Pirms diviem gadiem tika pabeigta ugunsdzēsības sūkņu stacijas rekonstrukcija, kur šobrīd ir uzstādīts dīzeļsūknis. «Pateicoties šim sūknim, var dzēst ugunsgrēkus visā mūsu teritorijā bez elektrības izmantošanas,» skaidro Vjačeslavs Verņuks.

Ierastajā režīmā iesaistīti elektriskie sūkņi, taču, ja pēkšņi elektrība pazūd, tad automātiskā režīmā sāk strādāt dīzeļģenerators, kas iedarbina dīzeļsūkni. Tāda pati shēma tiek iedarbināta ūdens aizsega padevei amonjaka noliešanas dzelzceļa estakādē – amonjaka noplūdes gadījumā, stāsta Verņuks.

Daudzi ventspilnieki atceras 2005. gada vētru, kuras laikā Kurzemē tika bojātas elektropadeves līnijas un Ventspils palika bez elektrības. Toreiz daudzi iedzīvotāji nobijās, ka varētu izcelties avārija amonjaka uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksā, jo bez elektrības padeves nedarbojās kompresors, kas nodrošināja nepieciešamo spiedienu amonjaka glabātavās. Tagad tādām bažām nebūtu pamata.

Līdzās ugunsdzēsības sūkņa stacijai notiek pazemes rezervuāru rekonstrukcija. Šeit glabājas nepieciešamais ūdens apjoms ugunsgrēka dzēšanai. Rezervuāri atrodas 3,5 metru dziļumā. Un tepat, netālu, ir liela pelēka ēka, kur atrodas termināļa Ventall Terminall tehnoloģisko procesu vadīšanas galvenā pults. Šeit pēdējo 2,5 gadu laikā notikusi automatizācijas sistēmas maiņa – uzstādīta jauna visa naftas produktu pārkraušanas kompleksa Ventall Terminals darba automatizētās vadības sistēma.

Visbeidzot tehniskais direktors rāda ļoti svarīgu objektu kompānijas Ventamonjaks amonjaka uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksā. «Šeit ir uzsākta amonjaka uzglabāšanas jaunā cikla projekta realizācija,» skaidro Verņuks. Lai būtu skaidrs tiem, kas nezina, viņš turpina: kad nenotiek amonjaka pārkraušana, ir jānodrošina tā uzglabāšana divās amonjaka glabātavās, kur tas tiek uzglabāts mīnus 30–32 grādu temperatūrā. Tas tiek nodrošināts, izmantojot divus mazus kompresorus, ar kuru palīdzību glabātavu iekšpusē notiek amonjaka tvaiku nepārtraukta kondensēšana šķidrā stāvoklī.

Kompānijas Ventamonjaks vadība pieņēma lēmumu papildu esošajiem uzstādīt mūsdienīgus Japānā ražotus kompresorus. Patlaban viens kompresors jau ir uzstādīts, notiek to pieslēgšana cauruļvadiem. «Pateicoties tam, amonjaka uzglabāšanas drošība dubultojas,» apkopo Verņuks. Šogad tāpat visā amonjaka kompleksa teritorijā, ieskaitot dzelzceļa estakādi un piestātnes, kur notiek amonjaka iekraušana, tiek uzstādīta gāzes uztveršanas sistēma. Kompānija VKTS pirmā ostā 2007. gadā iegādājusies un uzstādījusi tvaiku savākšanas iekārtu (TSI) piestātnē, kur tankkuģos iekrauj naftas produktus. No šī gada uz TSI tiek padoti benzīna tvaiki ne tikai no piestātnes, bet arī no dzelzceļa estakādes cisternu noliešanas laikā. «Tas novērš benzīna smakas jebkādu kravu operāciju laikā,» uzsver Verņuks.