Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par ostām ir pretrunā ES regulām

Viņš informēja, ka savienības valde ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas izstrādātajiem grozījumiem likumā par ostām un grozījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumā, piekrītot vairumam Liepājas ostas uzņēmēju viedoklim neatbalstīt SEZ pārveidi par valsts kapitālsabiedrību. Plānotie grozījumi, palielinot valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā, praktiski atņems Liepājas pilsētas domei tiesības lemt par lielāko daļu Liepājas pilsētas teritorijas un svarīgu publiskās infrastruktūras objektu izmantošanu, saglabājot vien ostu maksājumus 10% apmērā pašvaldības infrastruktūras uzturēšanai.

Vjaters skaidroja, ka grozījumi likumā par ostām paredz, ka ostas pārvalde Rīgas un Ventspils ostās būs kapitālsabiedrības, kurās balsstiesīgās akcijas pieder valstij un daļēji pašvaldībai. "Par to arī vēl nav īstas skaidrības, kā tiks realizēta pašvaldību dalība jaunajā ostu pārvaldības modelī un ievērotas pašvaldību intereses," viņš pauda, piebilstot, ka līdzīgs pārvaldības modelis tiek plānots arī Liepājas SEZ, mainot esošo Liepājas SEZ likumu.

Savienības valdes priekšsēdētājs pauda, ka viens no Satiksmes ministrijas argumentiem ostu pārvaldības modeļa maiņai ir, ka ostu pārvaldībai ir jābūt caurspīdīgai atbilstoši OECD vadlīnijām. "Taču ministrija nedzird vai nevēlas sadzirdēt lielo ostu argumentus, ka tās jau tagad iztur OECD kritērijus, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka šie kritēriji ir attiecināmi arī uz pašvaldību pārvaldības principiem," norādīja Vjaters.

Viņš uzsvēra, ka Satiksmes ministrija nav veikusi jaunā likumprojekta nopietnu izvērtējumu, nav argumentācijas un nav tālākā biznesa redzējuma, kas var radīt nestabilu situāciju investīciju ieplūdei lielo ostu projektos.

"Ja Rīgas un Ventspils ostu pārveidē par kapitālsabiedrībām kaut nedaudz vēl var saredzēt kaut kādu loģiku, tad Liepājas SEZ gadījumā tiek nojaukts gadiem ilgi iestrādātais un labi strādājošais ostas pārvaldes mehānisms. Pašreizējā situācija liek domāt, ka politiskās vēlmes realizēt valdības deklarācijā ierakstīto punktu par pārvaldības modeļa maiņu Latvijas lielajās ostās stāv pāri ekonomiski pamatotiem un izsvērtiem lēmumiem," pauda Vjaters.

Viņš arī uzsvēra, ka Satiksmes ministrijas izstrādātie priekšlikumi grozījumiem likumā par ostām ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulu par ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgiem noteikumiem, par ostu finanšu pārredzamību pamatprincipiem, par to, ka ostā sniedzamos pakalpojumus var veikt uz brīvas konkurences principu pamata. Tas attiecas uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu.

Regulā teikts, ja ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde ostas pakalpojumus sniedz pati vai izmantojot juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā tieši vai netieši kontrolē, būtu jāveic pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus un lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu tirgus piekļuvi ostas pakalpojumiem gadījumos, kad ostas pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots.

Tāpat regula paredz, ka dalībvalstu iespējai turpināt piemērot minimālās prasības un ierobežot ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu nebūtu jāliedz tām savās ostās nodrošināt neierobežotu pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Vjaters pauda, ka kopš likuma par ostām pieņemšanas brīža Rīgas ostas un Ventspils ostas valdēs valsts intereses ir pārstāvējuši četru ministriju augsta ranga ierēdņi, bet Liepājas SEZ valdē kopā ar trim pašvaldību un trim uzņēmēju pārstāvjiem ir strādājuši trīs ministriju ierēdņi. "Tāpēc neatbildēts paliek jautājums, kāpēc valsts visus šos gadus nav realizējusi savas intereses caur savām pilnvarotajām amatpersonām ostu valdēs un kurš atbildēs par šādu bezatbildību," viņš minēja.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas SEZ pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% Satiksmes ministrijai, 20% - Finanšu ministrija, 20% - Ekonomikas ministrijai un 20% - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.