Ievieš pārmaiņas administratīvo sodu noformēšanas kārtībā

Jaunais likums paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.

Saskaņā ar jauno Administratīvās atbildības likumu, turpmāk pamatsodi būs brīdinājums un naudas sods, savukārt papildsodi - personai piešķirto speciālo tiesību izmantošanas aizliegums un speciālo tiesību tiesību atņemšana.

Turpmāk Latvijā vairs netiks piemērots administratīvais arests. Līdz šim Latvijā šo soda veidu pārsvarā piemēroja par braukšanu dzērumā.

Saskaņā ar jauno regulējumu viena naudas soda vienība būs pieci eiro. Ņemot vērā minēto, minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām būs desmit eiro, maksimālais naudas sods fiziskajām personām būs 2000 eiro, bet juridiskajām personām - 20 000 eiro.

Jaunais Administratīvās atbildības likums arī ieviesīs virkni pārmaiņu šī brīža administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Tas nozīmē, ka kontrolējošās iestādes administratīvā pārkāpuma dokumentus vairs nerakstīs ar roku. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, tiks ieviests viens tehnoloģiskais rīks, proti, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sagatavotā APAS sistēma.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paziņojumā presei norāda, ka patlaban nelietderīgi daudz laika tiek tērēts, ar roku uz papīra noformējot administratīvos protokolus. Līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos, sāks funkcionēt sistēma, kas paātrinās un efektivizēs procesus policijas ikdienas darbā, kas ļaus gan ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, gan arī atslogot cilvēkresursus.

APAS sistēma nebūs tikai datu uzskaites sistēma, bet gan sistēma, kas nodrošinās elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu, sākot ar brīdi, kad sākts administratīvo pārkāpumu process līdz pat soda galīgai izpildei un sodāmības dzēšanai, kā arī sistēmā tiks nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem, norādīja Iekšlietu ministrijā.

Administratīvās atbildības likuma veidotāja, patreizējā Tieslietu ministrijas padomniece Eiropas Savienībā Anda Smiltēna skaidroja, ka no iedzīvotāju skatupunkta administratīvo pārkāpumu sodu reforma plašas izmaiņas neparedz. Reforma vairāk attieksies uz kontrolējošo iestāžu amatpersonām.

Lai gan attiecībā uz iedzīvotājiem atsevišķās jomās sodu izmaiņas ir ieviestas, salīdzinot ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu pārkāpumu skaits pat ir samazināts, atsakoties no administratīvas sodīšanas formālos pārkāpumos, kur daudz efektīvāka ir administratīva rīkojuma izdošana.

Saskaņā ar jauno regulējumu administratīvo pārkāpumu procesu mēģināts izveidot saprotamāku un vienkāršāku. Piemēram, personai, kura pieļāvusi vairākus administratīvos pārkāpumus, sodu piemēros par katru no tiem. "Spēkā princips - viens pārkāpums, viens sods," piebilda Smiltēna.

Tāpat jaunajā regulējumā vairs neeksistēs dokuments "administratīvā pārkāpuma protokols". Turpmāk centrālais juridiskais dokuments būs kontrolējošās iestādes amatpersonas lēmums par administratīvā soda piemērošanu.

Jaunais regulējums arī paredz efektīvāku starptautisko administratīvo sodu izpildi citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājiem, kuri pārkāpumu pieļāvuši Latvijā. Ja piemērotais naudas sods būs lielāks par 70 eiro, tad Latvija varēs nosūtīt soda izpildes prasību uz citām ES valstīm. Savukārt, ja Latvijas valstspiederīgais kādā no ES valstīm būs pieļāvis administratīvo sodu, tad attiecīgā valsts varēs nosūtīt Latvijas iestādēm dokumentus soda izpildei, skaidroja Smiltēna.

Jaunā kārtība arī paredz, ka tiesas pēc sodītās personas sūdzības vērtēs tikai jau kontrolējošās iestādes pieņemtu lēmumu. Līdz šim gadījumos, kad tika piemērots administratīvais arests, par piemērojamiem sodiem uzreiz lēma pati tiesa nevis kontrolējošā institūcija.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs pieļāva, ka iespējams arī pārējas periods, kad daļa amatpersonu pieņemtos lēmumus par piemērojamo sodu vēl var aizpildīt rakstveidā. Arī Smiltēna norādīja, ka pirmajos darbības mēnešos iespējams pārejas periods, taču jaunais regulējums ir tāds, lai pēc iespējas ātrāk kontrolējošās iestādes atteiktos no papīra dokumentiem.

Jaunais regulējums arī paredz, ka lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa sākšanu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai, ja tāda ir zināma, un personai, kurai nodarīts kaitējums.

Jaunais regulējums arī paredz, ka sodītajai personai piemērotais naudas sods pilnā apmērā samaksājams ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā nolēmums par sodu.