Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040. gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS ''Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.
Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020. gada līdz 2030. gadam, no 2030. gada līdz 2035. gadam un no 2035. gada līdz 2045. gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap trīs miljardiem eiro.
Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030. gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.
Lazdovskis stāstīja, ka viens no plāna ambiciozajiem mērķiem paredz, ka no jebkura reģionālā attīstības centra Latvijā Rīga būtu sasniedzama ne vairāk kā divu stundu laikā. Lai to sasniegtu paredzēts pakāpeniski virzīties uz ātrgaitas ceļu būvniecību.
Šīs autoceļu maģistrāles savienotu Rīgu ar Ventspili, Liepāju, Jelgavu, Bausku, Jēkabpili un Daugavpili, Rēzekni, Cēsīm un Smilteni, kā arī Ainažiem. Uz ātrgaitas ceļiem būtu atdalītas divas brauktuves ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, turklāt atļautais maksimālais braukšanas ātrums būtu 130 kilometri stundā. Maģistrāles būtu aprīkotas ar prettrokšņu sienām, kā arī uz tām nevarētu nokļūt dzīvnieki. Tām būtu daudz mazāks pieslēguma ceļu skaits, kas pārsvarā būtu divlīmeņu satiksmes viadukti, bet atsevišķos gadījumos labā iebrauktuve vai izbrauktuve.
Piedāvātais ceļu tīkla attīstības plāns izveidots, lai aptvertu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju apjomu, stāstīja Lazdovskis. Viņš arī teica, ka diskusijas bija par to, vai Vidzemes virzienā attīstīt virzienu Cēsis/Smiltene vai Valmiera/Valga, paskaidrojot, ka izvēlēts Smiltenes virziens, jo tam ar salīdzinoši īsākām distancēm var pieslēgt Gulbeni, Balvus un Alūksni.
Savukārt reģionālo ceļu tīklu primāri plānots attīstīt, savienojot attīstības centrus ar automaģistrālēm pa iespējami īsāko maršrutu.
Lazdovskis teica, ka īpaša uzmanība ir pievērsta Rīgas aglomerācijai. "Rīga ir Latvijas un Baltijas satiksmes centrālais mezgls, jo teju katrs galvenais ceļš atduras Rīgas apvedceļā, tomēr satiksmes intensitāte uz šī apvedceļa pašreiz būtiski pārsniedz kapacitāti, kādai tas ticis būvēts," stāstīja Lazdovskis. Piemēram, posmā Salaspils-Baltezers diennaktī pārvietojas ap 20 000 automašīnas, kaut autoceļš ir projektēts 6000-8000 automašīnām diennaktī.
LVC valdes loceklis sacīja, ka ceļu attīstības plāna rezultātā no Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Ogres, Siguldas un Saulkrastiem Rīgai būtu jābūt sasniedzamai 30 minūšu laikā.
Galvenā tranzīta artērija Latvijā ir "Via Baltica", un arī tajā atsevišķos posmos satiksmes intensitāte pārsniedz paredzēto, tāpēc papildu jau plānotajam Ķekavas apvedceļam, jādomā par apvedceļu veidošanu ap Iecavu, Bausku, Baltezeru un Salacgrīvu, stāstīja Lazdovskis.
Savukārt kā pierobežas savienojumus iecerēts uzlabot savienojumus no Medumiem un Pāterniekiem uz Daugavpili, kā arī no Terehovas un Grebņevas līdz Rēzeknei, tāpat arī savienojums no Vidzemes šosejas līdz Valkai/Valmierai un no Liepājas līdz Rucavai.
Kā pēdējo svarīgo aspektu ceļu attīstības plānā Lazdovskis minēja digitalizāciju, norādot, ka modernam ceļam jāatbilst moderno tehnoloģiju izmantošanas iespējām, tāpēc galvenās maģistrāles paredzēts aprīkot ar 5G tehnoloģijām.
Paredzēts, ka plāna ieviešanas rezultātā aptuveni 1020 kilometri autoceļu veidotu maģistrāles, kas savienotu Rīgas apvedceļu ar galvenajiem autoceļiem, 1100 kilometri būtu valsts galvenie autoceļu, kas savienotu maģistrāles ar attīstības centriem un valsts robežu. Savukārt ap 3600 kilometru būtu valsts reģionālie autoceļu, kas savienotu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus un nodrošinātu piekļuvi augstākās kategorijas autoceļiem, bet 6400 kilometri būtu valsts vietējie autoceļu un 8000 kilometri - pievedceļi.
Komentāri (23)
Ātrgaitas šoseja ar bedrēm.
Par Latviju runās visā pasaulē.
Ja pieņemam, ka 14 tūkst. Cilvēku gadā pazūd, tad 2040.gadā Latvijā dzīvos ap 1.6 milj. Iedzīvotāju. Tas ir uz papīra. Realitātē vēl mazāk. Vai nav neviena cita nozare, kur ieguldīt 3 miljardus, lai veicinātu dzimstību Latvijā? Jeb tās 4 joslas domātas meža cūkām?
Ļoti labi. Palîdzēs attīstīties reģioniem, kuri atrodas tālāko no lielajām pilsētām kā arī līdz tam laikam gan jau prāmju kravu tranzīta no Liepājas un Ventspils būs daudz reizes intensīvāks kā šobrîd
Bija jau jābūt gatavam. 40.gadā elektriskie vilcieni būtu aktuāli. Grētas mūs par to drāzīs.
Vakar izbraucu Ventspils-Kuldīga jauno posmu. Ir jau apmales nogruvumi, vietām 0.5m no asfalta līdz 2-3m dziļam grāvim. Sola lietutiņu spēcīgāku, ta nu redzēs kā būs
Neticu, kamēr neredzēšu savām acīm.
Pārāk daudz ir solīts un plānots.
Vienu (un ne vienu) reizi ceļu būvniekus jau pievīla- sasolījā labus finansējumu, šie noticēja, par kredītiem sapirka tehniku un ... ar to viss beidzās.Darba nav , kredīti jāmaksā. Es arī neticu
Vispirms sakārtojiet divjoslu ceļus,lai nav pa bedrēm jālauž mašīnas, tad murgojiet par četrjoslu automaģistrālēm.
Tas bija tad , kad ieviesa ceļu nodokli
Caurumus aizlāpīt nevar šoseju būvēs........
Idejai jau nav vainas, tik reali neredzu jēgu no tā, Ye sure ap Rīgu kādu 70km radiusa vajag, pēc tam jau vairs nav jēga. šodien braucu pa A10 gandrīz neviena mašīna.
Labak to naudu ieguldit salabojot esošos ceļus, vai arī mediķu un skolotāju algām.
Nu ja,jau šobrīd reāli 2×2 joslas vajag no Rīgas līdz Kandavas pagriezienam,tālāk uz Ventspils pusi jau paliek mierīgak.
Šo visu pārlasot nāk prātā anekdote :
...LV pirms iestāšanās EU, govju kūts, kur saimnieks sen nav bijis un nav tīrīts. Stāv govs sūdos līdz viduklim ,tai blakus teļš kam sūdi līdz ausīm.
Govs sapņaini saka: ,,Dēls, kad iestāsimies EU, mums būs flīzēts stallis,skanēs mūzika un barību dalīs dators''
Teļš stiepdams purnu laukā no sūdiem tai atbild: ,,Mamm,tu tikai nedirs,ja!''
Kārtējā shēma kā izzagt budžetu.
Manuprāt Latvijā ir diezgan nereāli kaut ko tādu uzbliezt. Teritorija maziņa, apdzīvotas vietas viena otrai blakus, entās viensētas un privātīpašumi. Pie tam vai vispār ir domāts kad tā nauda atgriezīsies atpelnīsies?
Tu to naudu (ja lieto auto) par šiem gadiem, kamēr mums pastāv ceļa nodoklis jau esi seškārt samaksājis visu laiku braucot pa bedrēm. Latvijai vienīgai ir šis nodoklis un vienīgai tik ļoti slikti ceļi.
elvim
es nerunāju par naudu, ka to nevarētu izdarīt allo! Latvijā var uzcelt visu, velc tik ārā. Sapīpējies esi? Es runāju par sarežģījumiem kā to sakārtos un cik tas ir reāli.
Projekts gandriz miljards, pie tam zinot kā pie mums viss tiek celts, pakāpeniski viss sadārdzinās daudzkārtīgi. Miljards ir pagaidām. Jā, un tu vēl ne tik seškārtīgi pārmaksāsi.
Max līdz 100 km no Rīgas bānis pietiktu. No Ventspils līdz Talsiem būtu labi ar pārmaiņas apdzīšanas joslām. Nevajag pārspīlēt. Vajag atjaunot pasažieru dzelzceļa satiksmi uz Ventspili, jo kravas vairs nenāk.
Kārtējā utopija,rodas viens vienīgs jautājums,PAR KĀDU NAUDU
Tā kunga ceļi ir neizibināmi:)
Jārok tuneļi - daudz ieguvumu(zvēri nelien uz ceļa, nu labi, - kāds kurmis tiks sabraukts), netraucē pārējiem, troksnis niecīgs, dabas draugi var gulēt mierīgi, privātums jau arī ir tikai 3m dziļumā. Trubas arī pa lēto varēs dabūt no Nord stream(stāv tukšas). Abos ceļa galos var uzlikt kabinetu ar psihologa pakalpojumiem, galu galā ~2h zem zemes tumsā. Kā saka vajag tik rakt.
PS Rokot var nejauši atrast carienes Katrīnas zelta podus vai arī kara laikā poļiem nofenderēto "zelta vilcienu".
Muld kā pa ķešu.
Uztaisīja ceļu no Kolkas uz Ventspils pusi apmēram līdz pusceļam.
Labu uztaisīja, gludu. Prieks braukt. Atlikusī puse uz Ventspili palika vecais asfalts, bedrains, ar izdrupušām malām un tramplīniem.
Tagad jauno(!!!) daļu (to gludo, labo) esot jāremontē. Eiropas prasības, utt. Vajadzības nekādas, bet kas jādara, tas jādara.
Nu bet vecais, bedrainais ceļš? Varbūt labāk remontēt kādu gabalu no tā? Ā, tur nauda nepietiekot. Bedrītes kaut kā aizlāpīšot.
Un tas pats nolādētais Kuldīgas ceļš? Taisa jau. Tikai tas būs nevis ceļš, bet slepkava, kad paskatās uz tiem vājprāta grāvjiem. Idiotisms ir uzvarējis.
Šinī valstī viss ir kaut kā ačgārni. Tā kā lai nu labāk nemuld. Ceļus viņi būvēšot...Tfu.
Ilōn Kaķkundz.
To Goldingen ceļ ir būt aplam,le zinat.
Uz to Grāv būs likt virs to Vāk un to Kōk bus aptaisit visapkārt a Gumij.
kārtējais dīvānā piršanas inženieris
Mož taisnība tiem, kas uzskata ka varnešu līmenī notiek sabotāža lai vēl vairāk attālinātu tautu no varnešiem, tautai radot iespaidu, ka tur sēž pilnīgi i ***ti.