Visīsākās un neparastākās kāzas

Ceremonija bija neierasta ne tikai tāpēc vien, ka tā ilga nepilnas 25 minūtes, bet arī tāpēc, ka jaunlaulātie un vedēji bija ģērbušies aizsargtērpos un maskās. Varvara un Kristaps plānoja apprecēties jūnijā. Taču, kad iestājās koronakrīze, situācija sāka strauji mainīties. Kļuva arvien acīm redzamāks, ka līdz jūnijam ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi, visticamāk, joprojām būs spēkā, iespējams, kļūs pat bargāki, un sanākt kopā lielam ļaužu pulkam nebūs ļauts. Bet tas nozīmē, ka ieplānotās kāzas radu un draugu lokā, visticamāk, nenotiktu. Tādēļ Varvara un Kristaps nolēma nevilcināties ar savas ģimenes izveidi. Savu laulību viņi noslēdza aprīlī Ventspils baptistu baznīcā vedēju – līgavas māsas Odarkas un līgavaiņa brāļa Alberta, kā arī mācītāja Pētera Tērvita, kurš reģistrēja šo laulību, – klātbūtnē.

Kāzu tērps no specapģērbu veikala

Varvaras un Kristapa laulības ceremoniju ar WhatsApp palīdzību tiešsaistē noskatījās līgavas vecāki. Sievietes tēvs dzīvo Ukrainā, bet mamma šobrīd atrodas Liepājā, palīdzot savai mammai – Varvaras un Odarkas vecmāmiņai. Savukārt Kristapa vecāki kāzu ceremoniju noskatījās videoierakstā. Laulību ceremonija ilga 23 minūtes. Mācītājs Pēteris Tērvits atzina, ka šīs bijušas visīsākās kāzas, kurās viņš jebkad ir piedalījies. «Tā bija ceremonija tikai mums, un mēs izjutām to, cik tā ir sakrāla,» atzinās līgava. Atgriezušies mājās, jaunlaulātie saprata: tās bija vislabākās kāzas, kas sagādāja viņiem patiesu prieku – bez noguruma un liekiem izdevumiem. Ekonomiskos kāzu tērpus jaunlaulātie iegādājās nevis kāzu salonā, bet droša darba preču veikalā. Ietaupītos līdzekļus, ko būtu iztērējuši tradicionālās kāzās, jaunais pāris ieguldīs savas ģimenes ligzdiņas veidošanā, jo viņi ļoti vēlas uzcelt Ventspilī māju un jau ir ķērušies pie sava sapņa īstenošanas.

Satuvina ģimeniskās vērtības

Varvaru Sproģi (meitas uzvārdā Gašenko) mūsu lasītāji jau pazīst. Ventas Balss rakstīja par talantīgo valodnieci no Ukrainas, kura pusgada laikā apguva latviešu valodu tādā līmenī, lai varētu pasniegt Ventspils Tehnikumā. Šogad aprit pieci gadi, kopš Varvara sevi uzskata par ventspilnieci. Aptuveni pirms diviem gadiem Varvara iepazinās ar Kristapu Sproģi. Iepazīšanās notika internetā, kā tas tagad nereti mēdz notikt, lai gan Kristaps ir dzimis ventspilnieks. Tiesa, tolaik viņš daļu savas dzīves pavadīja, strādājot ārzemēs – Norvēģijā: trīs nedēļas tur, nedēļu – šeit. Brīvdienas Ventspilī pavadīja kopā ar Varvaru.

«Jau no paša sākuma mani pārsteidza, ka Varvara tik labi runā latviski – daudz labāk par dažiem tiem, kas jau daudzus gadus dzīvo Ventspilī,» neslēpj Kristaps. Viņš nevarēja nejust arī mentalitāšu atšķirību: ukraiņu atvērtību, ugunīgumu, pretim sniedzot kurzemnieku vēsumu, atturību, noslēgtību. Taču jebkurās attiecībās rezultāts ir mentalitāšu un raksturu mijiedarbība. Lūk, arī Varvara un Kristaps ir pārliecināti, ka ar laiku viņi viens otru sapratīs vēl labāk, pieņems un pārņems otra tautības raksturīgākās iezīmes. Daudz svarīgākas viņiem ir nevis temperamenta atšķirības, bet kopīgās vērtības, kas satuvinājušas jaunos cilvēkus. «Mums abiem ļoti svarīgas ir ģimeniskās vērtības,» saka Varvara, ar lepnumu piebilstot, ka Kristaps viņu bildinājis, kad sapratis, ka viņa viņam ir vislabākā visā pasaulē.

Latviešu un ukraiņu radi

Jaunā sieva atzīst, ka arī viņai vajadzēja pieņemt un iepazīt kultūru, tautas un ģimenes tradīcijas, pie kurām pieder viņas vīrs. «Katra diena nes arvien jaunus atklājumus. Taču mēs, ukraiņi, protam pielāgoties, svešas tradīcijas varam pārņemt par savējām. Es sapratu, ka Kristaps ir mans cilvēks, pārējam vairs nebija nozīmes,» stāsta Varvara. Viņas izredzētais kopā ar brāli iesaistīts celtniecības darbos, izgatavo un uzstāda žogus, vārtus, jumtus ģimenes kompānijā SIA 4 nami.

Jaunlaulātie aizrautīgi un labprāt iepazīst abu tautu tradīciju – svin Latvijas un Ukrainas valsts svētkus, Jāņos un Ziemassvētkos galdā liek abu tautu tradicionālos ēdienus. Kristaps jau divas reizes viesojies savas sievas dzimtenē – Ukrainā. Vienu reizi viņi kopā ar sievu brauca uz Ļvovu, bet otru reizi – uz Varvaras dzimteni Harkovu. Jaunā ģimene kopā skatās Latvijas un Ukrainas televīzijas programmas. Varvara saka, ka viņas vīrs pat nedaudz saprot ukrainiski.

Starp citu, ģimenes tuvākais loks arī kļūst arvien jauktāks – ukrainiski latvikis. Varvaras māsa Odarka strādā par pasniedzēju Ventspils Tehnikumā un Ventspils Augstskolā – apprecoties, viņa arī pieņēma latviešu vīra uzvārdu. Ģimenes apstākļu dēļ uz Latviju no Ukrainas pārcēlās Varvaras un Odarkas mamma. Viņa apgūst latviešu valodu un jau ir nokārtojusi pirmās kategorijas valodas zināšanas eksāmenu. Patlaban viņa dzīvo Liepājā. Uz jautājumu, kādā valodā runās Varvaras un Kristapa bērni, jaunlaulātie atbild, ilgi nedomājot un teju vienā balsī: «Mūsu bērni būs poligloti!»

Precas maskās un cimdos

Ventspils Dzimtsarakstu nodaļā pastāstīja, ka, ņemot vērā valstī ieviestos Covid-19 vīrusa izraisītos ierobežojumus, laulību skaits ir samazinājies, galvenokārt tādēļ, ka atceltas ieplānotās svinības. Martā no 13 ieplānotajām laulību ceremonijām notika 10, bet trīs tika pārceltas uz vēlāku laiku. Aprīlī no ieplānotajām astoņām laulībām notika trīs. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Gundega Lagzdiņa atgādināja, ka iesniegumus laulības slēgšanai aprīlī varēja iesniegt tikai elektroniski, proti, ja abiem jaunlaulātajiem ir e-paraksts. Šis fakts ievērojami ierobežoja to jaunlaulāto skaitu, kas vēlētos pašizolācijas laikā slēgt laulību, jo ne visiem ir e-paraksti.

Visas laulību ceremonijas aprīlī, izņemot Varvaras un Kristapa, notika Dzimtsarakstu nodaļas telpās, ievērojot 2 metru distancēšanos un citus drošības pasākumus, turklāt tikai vedēju klātbūtnē. Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki ceremonijas vada maskās un cimdos. Tāpat arī ceremonijas dalībnieki nereti izmanto individuālos aizsardzības līdzekļus – maskas un cimdus, norādīja Lagzdiņa.