Izvēlējās apgūt ugunsdzēsēja arodu

Anna Karpinska ir Ventspils 1. pamatskolas absolvente. Viņa jau kopš agras mazotnes nodarbojas ar sportu un, arī domājot par nākotnes profesiju, tīkojusi pēc tādas, kurā nepieciešams sevi uzturēt labā fiziskā sagatavotībā. Bērnībā Anna apmeklējusi mākslas vingrošanu, vēlāk vairākus gadus trenējusies vieglatlētikā un dejojusi basketbola kluba Ventspils karsējkomandā. Mācoties 9. klasē, kopā ar draudzeni apmeklējušas airēšanas treniņus un prātojušas par iespēju turpināt mācības Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Apsverot visus par un pret, rezultātā meitene lēma par labu mācībām Saldus tehnikumā. Jāpiebilst, ka pagaidām tā ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kur jaunieši ar pamatskolas izglītību var apgūt ugunsdzēsēja glābēja profesiju. Pēc tam studijas var turpināt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā Rīgā, kurā var iestāties sākot ar vidusskolas līmeņa izglītību.

Kā izrādās, Karpinsku ģimenē ugunsdzēsēji glābēji ir vairākās paaudzēs. Šo profesiju savulaik izvēlējies arī Annas tēvs, kurš jau veiksmīgi beidzis dienestu un devies izdienas pensijā. Sekojot tēva pēdās, par ugunsdzēsēju Saldus tehnikumā izmācījies arī Annas brālis, kurš veselības problēmu dēļ patlaban nevar strādāt savā sapņu profesijā, pastāstīja jaunā sieviete. Uzzinājuši, ka arī Anna vēlas apgūt ugunsdzēsēja arodu, abi vecāki iebilda, taču visstingrāk un pārliecinošāk savu nostāju pret paudis tētis. Anna atceras, ka, atgriežoties no iestājeksāmeniem Saldus tehnikumā, mamma viņu centusies piesegt un teikusi tēvam, ka meita tomēr nolēmusi mācīties par stilisti. «Viņš ticēja, līdz es braucu uz normatīviem...» noteica Anna. Viņa arī neslēpa, ka pirmo laiku savstarpējās attiecības esot bijušas ļoti sarežģītas, taču šobrīd, kad pagājuši jau nepilni četri gadi, viss nostājies savās vietās un abi vecāki meitas izvēli esot pieņēmuši.

Anna zināja teikt, ka toreiz mācībām šajā programmā pieteicās kopskaitā 50 jaunieši, tostarp četras meitenes. Pirmajos trīs gados mācības tiek organizētas līdzīgi kā citās profesionālās izglītības iestādēs – audzēkņi vienlaikus apgūst gan vispārējos priekšmetus, tādus kā matemātiku, svešvalodas u.c., gan arī profesionālos. Vienas no, viņasprāt, interesantākajām ir praktiskās nodarbības. Uzdevumi nodarbībās ir dažādi – uz ātrumu siet mezglus, ģērbt formas tērpu, darboties ar hidrauliskajiem instrumentiem, kāpt pa ugunsdzēsības kāpnēm u.tml. «Man ļoti patika, kad mums ar virvi bija jālaižas lejā no 2. stāva!» savu sajūsmu atceras Anna. Turklāt izaicinājumi, ar ko pēdējo gadu laikā nācies tikt galā, ir pilnībā kliedējuši bailes no augstuma. Pārvarot sevi, viņa pārvarēja arī bailes. Vienā no praktiskajām nodarbībām audzēkņiem bijis pēc iespējas ātri jāuzkāpj pa trīsposmu izbīdāmajām kāpnēm un jāpieskaras ēkas jumtam. «Tas moments, kad es kāpu... Un tās trepes tā šūpojās... Es domāju – ārprāts, ārprāts!» savas izjūtas atcerējās Anna. Kāpjot augšup, meitene nemitīgi sev atgādinājusi neskatīties lejā, līdz vienā brīdī to tomēr izdarījusi. Un kopš tā brīža bailes no augstuma pamazām atkāpušās. «Ja tiešām tur kādam būs slikti un tev būs jākāpj – ko tad tu izvēlēsies? Sevi vai tomēr to otru cilvēku? Kaut vai tas būtu sunītis vai kaķītis, es tik un tā to darītu!» tā Anna.

Viņa ļoti priecājas, ka dzimuma dēļ netiek nedz atstumta, nedz arī noniecināta. Realitātē esot gluži pretēji – puiši bieži dod priekšroku, ciena, uzmundrina, ir saprotoši un palīdz, ja tas nepieciešams. Annai nekad nav nācies uzklausīt pārmetumus, ja viņai kā sievietei, kas izvēlējusies kļūt par ugunsdzēsēju, kaut kas nav pa spēkam. Tā vietā kursabiedri steidzas palīgā. Tikpat pozitīvu pieredzi topošā ugunsdzēsēja ieguvusi arī pašreizējā prakses vietā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļā. Nupat iesācies piektais prakses mēnesis, un Anna ir sajūsmā gan par darbu un ikdienu depo, gan arī par gūto pieredzi un lieliskajiem kolēģiem: «Man būs žēl šķirties.»

Spilgtā atmiņā palicis izsaukums uz Saules ielu, kur februārī dega šķūnis. «Man bija ļoti interesanti redzēt, kā tas notiks. Uz papīriem – tas ir viens, redzēt video – vēl kaut kas cits, bet kad tu pats skrien un ņemies…» izjūtās dalījās Anna.

Līdz šim Ministru kabineta normatīvu dēļ sievietēm Latvijā nav iespēju strādāt ugunsdzēsēja glābēja amatā. Patlaban dienestā sievietes strādā par dispečerēm, ugunsdrošības inspektorēm, vada zvanu centrus vai citas VUGD struktūrvienības. Ko pati darīs pēc tehnikuma absolvēšanas, Anna vēl nav izdomājusi. Viņa pagaidām apsver iespējas uzsākt darbu VUGD, turpināt mācības koledžā vai, iespējams, izmēģināt savus spēkus kādā citā dienestā – Zemessardzē, Valsts robežsardzē, Valsts policijā vai citur.