Kristus kalpošanas arhetips – caurdurta sirds

Pirmo reizi Rudītes dzeja taustāmā veidā grāmatas formātā parādījās 1998. gadā, kad ar viņai un kuldīdzniecei Alisei Kronei-Lauriņai iznāca krājums Sirdsklusējamais. Dievs un laiks dzejnieci kausējis un veidojis, ļaujot vēl  prasmīgāk uzrunāt sirdis. Rudītes dzeja ir baudāma arī tādēļ, ka viņa nešķiež vārdus; ja domu var pateikt īsi, rakstītāja neieslīgst garos prātuļojumos, tomēr autorei netrūkst arī apjomīgu dzejoļu, kuros viņa veiksmīgi pabeidz iesākto domu.

Sāļais medus ir skaists krājums, to izgreznojuši mākslinieces Martas Jurjānes zīmējumi, par kuriem māksliniece saka: «Dažiem dzejoļiem zīmējumi uzdod jautājumus, dažiem, iespējams, risinājumus.»

Atzīstot, ka pagājušā gada beigās iznākusī grāmata ir liela svētība, Rudīte tomēr cenšas «neaizķerties aiz šiem augļiem un neizraujos ar svētību apceri, jo esmu vājš cilvēks, varu apstāties pašapmierinātībā. Tāpēc skatos uz priekšu un turpinu strādāt».                    

Tavā dzejā Dievatziņa mijas ar sievišķīgu kaisli, kā tevī sadzīvo šī simbioze?

– Sākšu ar vārdu simbioze, kurā, manuprāt, ir paslēpta atbildes atslēga. Simbiosis ir grieķu vārds, kas apzīmē ciešu kontaktu, saikni, mijiedarbību, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs. Sieviete un viņas degsme vai dedzīgums (negribu lietot vārdu kaisle, jo tas, manuprāt, nav saistīts ar manu dzeju) ir mijiedarbē ar sievietes identitātes attīstību. Tas var būt dedzīgums gan mīlestībā uz vīrieti, gan Dievu, gan dedzīgums darbos. Cilvēks savā izpausmē vai nu ir dedzīgs, vai nav.

Sirds degsmei ir labvēlīgs un integrējošs raksturs attiecībās arī ar Dievu. Bieži vien esam nomocījušies līdz pagurumam un depresijai, sevī slēpdami jūtu dedzīgumu, jo mūsu platuma grādos nav pieņemts to atklāti paust. Un rezultātā sajūtamies vientuļi – it kā Dieva nebūtu, it kā neviens mūs nemīlētu. Bet Dievs saka: «Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.»

Sevis patiesa apzināšanās, sevis nosaukšana vārdā, kas iesākumā bieži vien saistās ar kauna un neveiklības sajūtām, ir ceļš pie patiesas Dieva atziņas. Tikai personības atvērtībā un atklātībā var būt cieša saikne ar Dievu un notikt mijiedarbe starp abām personām.

Mūsdienās, kad daudzi aizver sirdis, tu aicini Ielaid./Arī tad,/Ja nav eņģelis,/ Ielaid. Kāda ir tava prakse ar šo īso darbības vārdu?

 – Mana prakse ar sirds atvēršanas pieredzi ir tāda paša kā tiem, kas to ir darījuši un dara. Tā bieži vien ir ievainotas sirds pieredze. Arī Kristus kalpošanas arhetips ir caurdurta sirds. Un kas tad atstāj ievainojumus mūsu dvēseles dzīvībā? – tie, kurus mēs ielaižam. Bet nav jau cita ceļa, kā palīdzēt apbēdinātai dvēselei. Ir divas iespējas: vai nu tu esi tas, kurš ievaino, vai arī tu esi tas, kuru ievaino. Taču šajā izvēlē ir arī kāds pozitīvs aspekts – ievainojumi norūda.

Cik bieži esi satikusi cilvēkus, par kuriem ir dzejolis Pārdomas bagāta vīra namā?

– Nav jau runa par biežumu, bet faktu. Daudzos ir izplatīts šāds priekšstats – ja tu esi kristietis, tev jābūt nabagam. Bet kādam šis Dieva dotais nams, kurā dzīvojam, ir jāpārvalda ekonomiski un finansiāli. Par Dieva namturības jautājumiem Bībelē ir bieži pieminēts. Nav jau runa par naudas daudzumu, kuru apgroza viens vai otrs miljonārs savos kontos, bet par viņa attieksmi pret naudu un līdzcilvēkiem. Esmu pārliecināta, – jo vairāk būs turīgu cilvēku, kuri mīlēs Dievu vairāk par visu un savu tuvāko kā sevi pašu, jo ātrāk mūsu valstī sakārtosies arī ekonomiskie un finansiālie procesi. Tā nav utopija, tā ir realitāte. Un reizē šī patiesība darbojas arī kā indikators.

Rudīte Losāne

***

Dievs nolobīja mani

Līdz kailai sāpei.

Un es minūšu vietā

Sāku skaitīt sirds pukstus.

Bibliogrāfija

2010. gads Sāļais medus

2004. gads Dvēseli tecinu zelta traukā

2000. gads Uguns smaržas

1997. gads Dieva asara

1998. gads Sirdsklusējamais kopā ar Alisi-Kroni Lauriņu