Ventspilnieku un novadnieku pasta kastītēs vietējais laikraksts iekrīt jau 90 gadus. Tas kā labs vīns, attīstoties un mainoties līdz ar lasītāju, iegūst vērtību, kas ir paliekoša un veido lapaspuses vietējās vēstures grāmatās.
"Ventas Balsij" – 90! (FOTO)
0Apskaties redakcijas svētku dienas foto!
Rakstot par notikumiem pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, zem Padomju Ventas vārda, pārdzīvojot okupācijas gadus un atgūstot seno nosaukumu un rakstītā vārda brīvību astoņdesmito gadu beigās, vietējais laikraksts šodien ir jauna izaicinājuma priekšā - informācijas tehnoloģiju laikmetā saglabāt lasītājiem iespēju par vietējiem notikumiem uzzināt ierastajā veidā.
Ventiņa iet līdzi laikam un līdztekus laikrakstam izveidota arī interneta vietne www.ventasbalss.lv, redakcijas kolektīvs veiksmīgi iemēģinājis roku arī žurnāla veidošanā. Taču ik dienas izlasīt vietējos jaunumus pie kafijas tases mājās vai darba kolektīvā ir gadu simta gaitā izveidojusies tradīcija.
„Kopš pirmā Ventas Balss numura 1921.gadā ir mainījušies redaktori, īpašnieki, politiskie režīmi, redakcijas kolektīvs un pat nosaukums, bet avīze vēl aizvien ir viena un tā pati,” iznākot jubilejas numuram par vietējo laikrakstu saka šī brīža galvenā redaktore Gundega Mertena.
Lai arī mediju eksperti runā par drukāto laikrakstu beigu sākumu, jo tos izkonkurē informāciju tehnoloģijas, kas pat mobilajā telefonā no Twitter ļauj uzzināt notikumus, kas pirms pāris minūtēm notikuši pasaules otrā malā, daudzi joprojām iegādājas laikrakstu, lai par notikumiem izlasītu nākamajā dienā. Viens no iemesliem – šobrīd izplatītais, par pilsonisko žurnālistiku dēvētais informācijas nodošanas veids, no vienas puses nodrošina dažādas informācijas pieejamību, no otras puses veicina baumu izplatību.
Tradicionālie mediji, tajā skaitā laikraksti, kuru saturu veido žurnālisti, uzņemas atbildību un strādā žurnālistikas kultūras tradīcijās. Notikumu atstāsti, kas nodoti no mutes mutē pastāv tikpat ilgi, cik cilvēce. Taču ikvienam, kas kaut reizi spēlējis klusos telefonus ir skaidrs, kas notiek ar tādiem stāstiem. Tie zaudē precizitāti un dažkārt pat patiesumu. Vēlme sistematizēt un sakārtot ziņu izplatību bija viens no iemesliem laikrakstu attīstībai.
Līdzās versijai par to, ka senā Ķīnas civilizācija pirmā sāka rakstīt ziņas, pastāv liecības, ka laika rakstu dzimtene ir senā Roma. Tur sabiedrības pulcēšanās vietās tika izvietota ar roku rakstīta informācija par tā brīža aktualitātēm – tajā skaitā astroloģijas jaunumiem un gladiatoru cīņām. Jau Jūlija Cēzara ziņās tika iekļauta šodienas laikrakstos izplatītā horoskopu un sporta sadaļa. Laika gaitā ziņu avoti gan ir attīstījušies un mainījušies līdz nepazīšanai.
Taču, ja televīzija un radio nespēja izkonkurēt drukātos laikrakstus, pēdējo gadu tehnoloģiju attīstība avīzes noliekbūt vai nebūt jautājuma priekšā. Viena no pasaules vecākā laikraksta, The NewYork Times izdevējs atzinis, ka nepastāv jautājums „vai” iznāks šī ietekmīgā laikraksta pēdējais drukātais numurs, atklāts ir jautājums vien „kad” tas notiks.
SIA Ventas Balss valdes locekle Ilze Meiere ir gandarīta, ka jau 90 gadus piegādājot informāciju Ventspils pilsētas un novada ļaudīm, Ventas Balss ir spējusi pilnveidot un attīstīt pašu laikrakstu un līdztekus veidot jaunus produktus – žurnālu, radio un ziņu portālu. „Esam ceļā uz interneta TV,” nākotnes ieceres atklāj Meiere. Kādā formā informācija vietējiem tiks piegādāta pēc desmit gadiem, kad Ventas Balss svinēs simtgadi, esot atkarīgs no tā, „kā mūsu lasītājiem patiks saņemt informāciju.”
Vēsture rāda, ka veids, kādā tiek piegādātas ziņas, mainās, taču valdības un sabiedrības konflikts, kurā mediji ir kā moderatori, vienmēr ir aktuāls, gluži tāpat kā interese par notikumiem, tajā skaitā sensācijām un tenkām. Avīzes līdzšinējā formātā, iespējams, pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem vairs nepastāvēs, bet žurnālistika būs dzīva vienmēr.
Turklāt straujajā tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas laikmetā būtiski ir saglabāt ne tikai nacionālo, bet arī vietējo identitāti, neapzaudēt to daudzveidīgajā, haotiskajā informācijas gūzmā un veidot izpratni par notikumiem. Tieši tādēļ pat tie, kas runā par nacionālo laikrakstu galu, prognozēs par vietējiem laikrakstiem ir piesardzīgi. Ja nacionālo ziņu laikrakstu abonementu skaits krītas, pieprasījums pēc vietējiem laikrakstiem ir noturīgs.
Komentāri (0)