Aizvadīta spilgta būvniecības sezona

Viens no latviešu tautas sakāmvārdiem vēsta, ka cāļus skaita rudenī. Tāpēc, sagaidot iestājamies rudeni un arī būvniecības sezonas noslēgumu, Komunālā pārvalde atskatās uz padarīto. Šosezon paveikto darbu kontā ir vairāki mazāki, kā arī vērienīgi un nozīmīgi projekti. Tā kā pagājusī ziema bija īsāka nekā parasti, darbus varēja uzsākt agrāk un pabeigt ātrāk. Patlaban turpinās tie darbi, kas saistīti ar pilsētas infrastruktūras uzturēšanu.

Skan Mūzikas skola un koncertzāle

Komunālās pārvaldes lielākais prieks un lepnums ir jaunuzbūvētā Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāli Latvija. Tā atzīta par visu laiku ievērojamāko, lielāko un arī finansiāli vērtīgāko sabiedrisko būvi Ventspilī. Pēc Komunālās pārvaldes direktora Andra Kausenieka sacītā, ēka īpaši izceļas ar tās konstruktīvo risinājumu izpildījuma stiprību un savdabīgu, neierastu arhitektūru. «Piemēram, jumtam vien ir 86 plaknes,» interesantā faktā dalījās Kausenieks. Turklāt tā būvniecībā pirmoreiz Latvijā pielietota inovatīva un vienlaikus sarežģīti īstenojama tehnoloģija, kas paredz, ka starp metāla elementiem un vati nav gaisa šķirkārtas.

Par vienu no galvenajiem mērķiem pašvaldība izvirzīja izcilu akustiku. Komunālās pārvaldes direktors ir apmierināts, ka ēkas akustiskie rādītāji ir ļoti augstā līmenī. Piemēram, mācību klasēs reverberācijas laiks (laiks, kas nepieciešams, lai skaņa samazinātos) ir 0,4 sekundes. Kausenieks pastāstīja, ka iegūtos rādītājus speciālisti salīdzinājuši ar mērījumiem citās līdzīgas nozīmes ēkās Latvijā, gūstot atziņu, ka Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāli ir krietnu soli priekšā.

Jaunuzbūvētā ēka ir ne tikai moderna, inovatīva, kvalitatīva un ar lielisku akustiku, bet arī energoefektīva. Lai panāktu, ka ēka ir energoefektīva – tas bijis ļoti liels izaicinājums, neslēpa Komunālās pārvaldes direktors. Lai ieceri realizētu, papildus tika piesaistīti profesionāli speciālisti arī no ārzemēm. To, kā īstenot vairākas projektētāju ieceres, gan pašvaldības pārstāvjiem, gan arī būvuzraugiem un būvniekiem nācies mācīties darba procesā, jo daļa no izvēlētajām tehnoloģijām un risinājumiem bijuši tik sarežģīti un komplicēti, ka ar konsultācijām vien netika līdzēts, atzina Kausenieks. Vēlreiz atskatoties uz būvniecības gaitu, viņš arī neslēpa, ka projekta autora – vācu arhitekta Deivida Kuka pārstāvētā arhitektu biroja Haascookzemmrich Studio 2050 – nepietiekamā izpratne par Latvijā spēkā esošajiem likumiem sekmējusi domstarpības. Vācijā ir pieņemts, ka projekta autors izstrādā skiču projektu un pārējā atbildība ir uz būvnieka pleciem, turpretī Latvijā ar likumu noteiktā prakse būvniecības jomā ir krasi atšķirīga. «Mums kopā ar būvnieku bija jārisina autora kļūdas,» negatīvajā pieredzē dalījās Komunālās pārvaldes direktors.

Jau vēstīts, ka ēkas būvniecībā izmantoti termopāļi, kam pievienotas speciālas apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai. Šim nolūkam zemē iebūvētas caurulītes ar kopgarumu 50 kilometri, kā arī pieci 100 metrus gari tuneļi. Savukārt virs zemes – līdzās Ganību un Pāvila ielas krustojumam – atrodas gaisa ieņēmēji. Piemēram, ja vasarā gaisa temperatūra ārā ir +24 grādi, tad telpās ieplūst +18 grādus silts gaiss. Savukārt ziemā pie -15 grādiem zeme gaisu sasilda līdz tādai atzīmei, ka papildus nepieciešams temperatūru paaugstināt par vidēji nieka astoņiem grādiem.

Nekur ēkā nav iebūvēti tradicionālie apgaismojuma slēdži, jo gaismekļi ieslēdzas, reaģējot kustību sensoriem. «Objekts ir ļoti sarežģīts,» rezumēja Kausenieks, piebilstot, ka daļa tehnoloģiju vēl tiek apgūta.

Pārbūvē ielas

Daudz darba šosezon padarīts arī ielu būvniecības jomā, kas ir nozīmīgs Komunālās pārvaldes darbības virziens. Iestāde ir atbildīga par projektu vadību un uzraudzību, toskait arī par tiem objektiem, kuru pasūtītājs ir, piemēram, Ventspils brīvosta. Šovasar ielu remontdarbi noslēgušies vairākās vietās pilsētā. Pēc pašvaldības pasūtījuma vērienīgi pārbūves darbi pabeigti Mazajā Kurzemes ielā, kur pārbūvēta ielas konstrukcija, komunikācijas, kā arī uzstādīts jauns, energovadāms apgaismojums. Pievakarē, nakts stundās un dienā gaismekļi darbojas atšķirīgos izgaismojuma līmeņos, paskaidroja Kausenieks. Savukārt savienojumā ar Kurzemes ielu tur izbūvēts rotācijas aplis. Pamatojot nepieciešamību pēc tā, Komunālās pārvaldes direktors skaidroja, ka līdzīgi rotācijas apļi pie pilsētu robežām, kur attiecīgi jāsamazina braukšanas ātrums, izbūvēti daudzviet Eiropā.

Pateicoties Ventspils brīvostas iniciatīvai, 2,4 kilometru garumā pārbūvēta Kurzemes iela. Līdzīgas pārvērtības piedzīvojusi arī Durbes iela. Būvdarbi turpinās Ostas ielas posmā no Ostas kapteiņa dienesta līdz Ziemas ostai. Līdzās jaunizbūvētajam ielas posmam tiks atklāta arī atpūtas zona. Komunālās pārvaldes direktors prognozēja, ka darbi varētu tikt pabeigti oktobra vidū. Viņš ir pārliecināts, ka galarezultāts būs ne tikai acij tīkams, bet arī interesants, jo par spilgtiem akcentiem kalpos bojas un loču kuģis Rota. Būs arī soliņi un jauns apgaismojums.

Reizē ar pašvaldības SIA Ūdeka, kas pārbūvē ūdensvadu, un pašvaldības SIA Ventspils siltums, kas izbūvē jaunas siltumtrases, Komunālā pārvalde Vasarnīcu ielas posmā no Riņķa ielas līdz Parka ielai ierīko veloceliņu. «Kopumā veloceliņi Ventspilī ir sasnieguši 60 kilometrus,» gandarīts ir Kausenieks. Lai to novērtētu, par mērogu viņš piedāvāja Rīgu, kas ir apmēram 20 reizes lielāka par Ventspili. Līdz ar to galvaspilsētā veloceliņu kopgarumam būtu jāsasniedz 1200 kilometri līdzšinējo vairāk nekā 100 kilometru vietā.

Jauni vides objekti

Ventspils ir ne tikai tīra un sakopta, bet arī vizuāli pievilcīga pilsēta, un tajā savu artavu sniegusi arī Komunālā pārvalde. Šosezon labiekārtota Laikrakstu aleja. Pēc Kausenieka domām, tēlnieka Gļeba Panteļejeva izgatavotā strūklaka lieliski papildina Laikrakstu aleju un labi iederas arī kā vides objekts. «Gaumīgs gan dienā, gan arī nakts izgaismojumā,» sacīja Komunālās pārvaldes direktors.

Ventspils pludmalē – līdzās 5. laipai kāpu zonas augstākajā punktā – atklāts jauns pilsētvides objekts, kas izveidots par godu Latvijas simtgadei. Pašvaldība to saņēma dāvinājumā no SIA Bucher Municipal. No idejas līdz tās realizācijai pagāja teju gads, jo darbu plānošana un saskaņošana ar vides aizstāvju iestādēm krietni ieilga, nepatīkamajā pārsteigumā dalījās Kausenieks. Taču, neskatoties uz to, galarezultāts, viņaprāt, ir ļoti veiksmīgs, jaunais objekts labi iederas kopējā ainavā.

Pārvērtības piedzīvojis arī nelielais rotaļu stūrītis Lielajā laukumā, kur rotaļu iekārtas gotiņu formā aizstātas ar zemē iebūvētiem batutiem. Nākamvasar gotiņas paredzēts uzstādīt vienā no pilsētas daudzdzīvokļu namu iekškvartāliem. Labiekārtojot Lielo laukumu, minētās rotaļu iekārtas jau sākotnēji bija plānotas kā pagaidu variants, jo laukuma labiekārtošanā pašvaldība iecerējusi pieturēties pie klasiska dizaina vērtībām.

Ieklāts gumijas segums

Pārventā, bērnu parkā Fantāzija, zem visām rotaļu iekārtām ieklāts triecienabsorbējošais gumijas segums kopumā 920 kvadrātmetru platībā. Pērn gumijas segums 1662 kvadrātmetru platībā tika ieklāts zem rotaļu iekārtām Bērnu pilsētiņā.

Top biroja ēkas

Pērn veiksmīgi noslēdzās iepirkuma konkurss par Pils ielā 45 un 47 esošo ēku pārbūvi un teritorijas labiekārtojumu. Abas ēkas minētajās adresēs ir vēsturiskas – būvētas pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pašvaldības izsludinātajā iepirkuma konkursā uzvarēja SIA Pilsbūve, kas objektā rosās jau kopš vasaras sākuma. Kausenieks uzsvēra, ka pilsētniekiem viens no galvenajiem šā projekta ieguvumiem būs jaunās, labi apmaksātās darba vietas – vairāk nekā 30 –, jo ēkās tiks ierīkotas daudzfunkcionālas biroja telpas un infrastruktūra komercdarbības attīstībai. Ilgtermiņa īres tiesības ieguvis uzņēmums SIA TestDevLab, kas pārstāv informācijas tehnoloģiju nozari. Plānots, ka būvdarbi varētu noslēgties nākamvasar.

Sāks Zinātnes centra būvniecību

Kā vieni darbi beigušies, sākas nākamie – tādā ritmā strādā Komunālās pārvaldes darbinieki. Nākamais lielais solis būs Zinātnes un inovāciju centra būvniecība nepilnu 7000 kvadrātmetru platībā, ko iestādes direktors dēvēja par jaunu izaicinājumu. Viņš arī informēja, ka pašvaldība iepirkuma konkursa kārtībā ir noslēgusi līgumu ar būvnieku – AS LNK Industries –, kas uzsācis dokumentu kārtošanu būvatļaujas saņemšanai. Plānots, ka Zinātnes un inovāciju centra būvniecība sāksies jau oktobra sākumā, atklāja Kausenieks.

Atbilstoši būvprojektam 4500 kvadrātmetri būs atvēlēti Zinātnes centra vajadzībām, bet pārējā ēkas platībā uz īres līguma pamata darbosies jaunuzņēmumi.

Plānots, ka Zinātnes un inovāciju centrā gada laikā varētu viesoties aptuveni 80 000 interesentu.

Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāli Latvija ir mūsdienīgs mūzikas, mākslas un izglītības centrs. Ēka īpaši izceļas ar tās tehnoloģisko un arhitektonisko izpildījumu.