Šogad pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība Ventspils nekustamie īpašumi plāno veikt dzīvojamo un nedzīvojamo telpu remontus par vairāk nekā 900 000 eiro.
Rūpējas par apsaimniekošanu un remontdarbiem
3Līdztekus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo telpu apsaimniekošanai Ventspils nekustamie īpašumi pilda arī publisko objektu būvniecības pasūtītāja funkcijas Ventspils pilsētas pašvaldības objektos.
VNĪ pilda pasūtītāja funkciju
Lai arī publisko objektu būvniecības pasūtītāja funkcija nav galvenais PSIA Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ) darbības virziens, tomēr tas liek piesaistīt būvinženierus un citus speciālistus, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš. VNĪ pasūtītāja funkcijas tiek pildītas saistībā ar plānotajiem un kapitālajiem remontiem pilsētas skolās, bērnudārzos, kā arī Ventspils muzeja, pilsētas bibliotēku un citos objektos. Šogad, pateicoties ES līdzfinansējumam, remontiem pilsētas skolās ieplānots vairāk līdzekļu nekā pagājušajā gadā. Sākoties jaunajam mācību gadam, galvenie remontdarbi ir veiksmīgi pabeigti, izskaņai tuvojas darbi divos Ventspils ģimnāzijas kabinetos. Patlaban notiek Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas būvdarbu iepirkumu procedūra. Tās projekta izmaksas pārsniedz 2 miljonus eiro.
Valdes priekšsēdētājs norāda uz pēdējo divu gadu raksturīgāko īpašību – ievērojami sadārdzinājušies būvniecības darbi, līdz ar to iepirkumu procedūru rezultāti nereti pārsniedz projektu budžetus un VNĪ ir spiesta ieviest projektos izmaiņas, lai samazinātu to izmaksas. Tas noticis Gāliņciema bibliotēkas būvdarbu iepirkuma procedūras gadījumā, kur VNĪ pilda būvniecības pasūtītāja funkciju. Iepirkumu procedūras rezultāts par 23% pārsniedza projekta budžetu, un patlaban notiek intensīvs darbs, strādājot pie iespējamo risinājumu izmaiņām, lai sasniegtu plānoto rezultātu un iekļautos plānotajā budžetā, skaidro Lesiņš. Viņš norāda, ka turpmāk VNĪ ir nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību būvniecības tirgus izmaiņu prognozēm un savlaicīgi identificēt projektu tehniskos risinājumus, kas varētu veicināt neplānotu projektu sadārdzinājumu. Pēdējos gados bijuši arī tādi projekti, kuriem vajadzējis meklēt būvuzņēmējus un rīkot atkārtotus iepirkumus, jo noslodzes dēļ organizētajos iepirkumos neviens nav piedalījies.
Būvniecības pasūtītāja funkciju VNĪ pilda arī divos deinstitucionalizācijas objektos – ēku pārbūve Kuldīgas ielā 4 dienas centram Cimdiņš un Vītolu ielā 21, kur tiks izveidoti dzīvokļi bērnunama audzēkņiem. Novembrī plānots pabeigt abu objektu projektēšanu. Atšķirībā no citiem projektiem šīs iepirkumu procedūras tika veiktas, plānojot kopā projektēšanas darbus un būvdarbus. Valdis Lesiņš gandarīti uzsvēra, ka šo publisko iepirkumu rezultāts iekļāvās plānotajā budžetā. Projektu īstenošanai plānots piesaistīt ES līdzfinansējumu, kas prasa īpašu uzraudzību, pildot visus nosacījumus un ņemot vērā paredzētās izmaksas.
Renovācija atlikta uz nākamo gadu
Ja runa ir par VNĪ pārvaldāmo objektu uzturēšanu atbilstošā kārtībā, tad šajā jomā tiek izmantoti trīs finansējuma avoti: maksa par māju apsaimniekošanu (tiek tērēta koplietošanas īpašumu uzturēšanai un remontam daudzdzīvokļu mājās), pašvaldības dzīvokļu īres maksa (tiek tērēta logu, durvju maiņai un citiem remontdarbiem pašvaldības dzīvokļos), nedzīvojamo telpu nomas maksa (tiek tērēta šo telpu remontiem un ēku funkcionālajiem uzlabojumiem).
Izmantojot dzīvokļu īpašnieku uzkrātos līdzekļus un piesaistot ES līdzfinansējumu, šogad tika plānots uzsākt septiņu daudzdzīvokļu māju renovāciju. Diemžēl visas septiņas iepirkumu procedūras tika pārtrauktas augsto būvdarbu izmaksu dēļ, kas vairākkārt palielinātu maksu par māju apsaimniekošanu un izstieptu investīciju atmaksāšanās laiku uz vairāk nekā 30 gadiem, kas savukārt liegtu iespēju piesaistīt projektiem līdzekļus no ES fondiem, stāsta Lesiņš. «Mēs negribam uzlikt iedzīvotājiem ilgstošas paaugstinātas saistības,» viņš piebilst.
Lai izmainītu projektus un samazinātu projektu izdevumus, notiek gana ilgstoša birokrātiskā saskaņošanas procedūra ar finanšu iestādi Altum. Korekcijas ieviesušas arī Ministru kabineta noteikumu izmaiņas; pirms trim gadiem dzīvojamo māju renovācijas programma paredzēja panākt enerģijas patēriņu dzīvojamajā mājā ne vairāk kā 70 kWh/m2, bet tagad šis rādītājs ir koriģēts līdz 90 kWh/m2. Tādas izmaiņas ļauj samazināt būvdarbu izmaksas, bet jāveic korekcijas izstrādāto projektu dokumentācijā. Šobrīd jau vairāki koriģēti projekti ir atkārtoti iesniegti finanšu iestādē Altum, saistībā ar pārējiem notiek iedzīvotāju kopsapulces, kurās ir jāsaskaņo izmaiņas. VNĪ valdes priekšsēdētājs cer līdz šā gada beigām saskaņot visas birokrātiskās procedūras, lai nākamajā gadā uzsāktu dzīvojamo māju renovāciju.
Pusmiljons remontam
Arī šogad notiek koplietošanas telpu un inženiertīklu plānotie remonti daudzdzīvokļu mājās. Plānots, ka šiem mērķiem tiks izlietots aptuveni pusmiljons eiro no līdzekļiem, kas uzkrāti no māju apsaimniekošanas maksājumiem. Starp lielākajiem ieplānotajiem projektiem – gaisa apmaiņas sistēmas pilnveidošana 9-stāvu mājā Saules ielā 106. Iepirkuma procedūra noslēdzās ar piedāvājumu, kas aptuveni divkārt pārsniedz mājas iedzīvotāju uzkrāto līdzekļu apjomu. Dzīvokļu īpašniekiem tagad būs jāpieņem lēmums – palielināt mājas apsaimniekošanas maksu vai īstenot projektu pa daļām. Vēl viens liels projekts šogad – labiekārtošanas atjaunošana līdzās daudzstāvu ēkai Celtnieku ielā 10. Plānots, ka šiem darbiem varētu saņemt pilsētas pašvaldības finansiālo atbalstu.
Vairāk nekā 25 mājās notiek ūdensvada un kanalizācijas stāvvadu maiņa, kaut kur – atsevišķās kāpņu telpās, kaut kur – visā mājā. Pienācis laiks mainīt nokalpojušās vadības sistēmas un mehānismus liftiem 9-stāvu mājās. Inženieru ielā 77 otrajā kāpņu telpā liftam nomainīts galvenais vadskriemelis un troses, ēkā Saules ielā 106 – paceļamais mehānisms, Inženieru ielā 99 un 91 šogad maina liftu vadības stacijas un elektroinstalāciju, vairākās mājās tas jau paveikts agrāk. Inženieru ielā 97 ieplānota liftu kabīnes renovācija, taču šobrīd tā ir atlikta, jo trūkst finansējuma.
15 dzīvojamajās mājās ar centralizēto gāzes apgādi tiek gatavotas gāzes apgādes iekšējo sistēmu hermētiskuma un tehniskā stāvokļa plānotās pārbaudes un nepieciešamā apkope. Tādas pārbaudes veic reizi piecos gados. Šogad šiem mērķiem plānots iztērēt aptuveni 8400 eiro. VNĪ apsaimniekošanā ir vairāk par 80 daudzdzīvokļu mājām ar centralizēto gāzes apgādi.
Remontē dzīvokļus un telpas
Pašvaldības dzīvokļu uzturēšanā šogad plānots ieguldīt 87 tūkstošus eiro, izmantojot pašvaldības dzīvokļu īres maksas naudu. Pašvaldības dzīvokļos katru gadu notiek logu un durvju bloku maiņa, kā arī tiek veikti citi nepieciešamie remontdarbi, kas nav jāveic pašam īrniekam. Šogad jau nomainīti 67 logu bloki un 23 dzīvokļu ieejas durvju bloki.
Savukārt nedzīvojamo telpu remontam un funkcionālajiem uzlabojumiem šogad plānots iztērēt aptuveni 300 000 eiro, izmantojot nedzīvojamo telpu nomas maksas līdzekļus. Redzamākie darbi notiek saistībā ar divu nedzīvojamo ēku – Andreja ielā 11 un Ūdens ielā 15 – fasāžu atjaunošanu. Andreja ielā 11 pirmais stāvs ir iznomāts – tur atrodas kebabnīca un veļas mazgātava –, nomai tiek gatavots arī otrais stāvs. Ēkā Ūdens ielā 15 telpas ir iznomātas dažādu firmu birojiem. Šajā pašā izdevumu postenī paredzēti arī līdzekļi iekštelpu remontam. Šā gada atlikušajos mēnešos plānots izremontēt koplietošanas nedzīvojamās telpas pirmajā stāvā Lidotāju ielā 24. Tāpat ir ieplānots kāpņu telpu remonts Tirgus ielā 7, Talsu ielā 1 un Ūdens ielā 15. Jau ir pabeigtas iepirkumu procedūras šo darbu veikšanai. Šogad veiks remontu arī Ventspils Augstskolas studentu kopmītņu atsevišķās istabiņās.
Visiem remontdarbiem ir vajadzīga ne tikai rūpīga plānošana saskaņā ar pieejamo finansējumu, bet arī liels darba apjoms saistībā ar projektēšanu, iepirkuma procedūru organizēšanu, būvdarbu veikšanas uzraudzīšanu u.c.
Andreja ielā 11 fasādes atjaunošana ir noslēgusies. 1. stāvs ir iznomāts; iznomāšanai sagatavots arī 2. stāvs.
Pamanāmākie remontdarbi, ko šobrīd veic VNĪ, ir ēkas Ūdens ielā 15 fasādes remonts. Šajā ēkā telpas iznomātas birojiem.
Apmaksāta informācija.
Komentāri (3)
Ministru kabineta noteikumu izmaiņas; pirms trim gadiem dzīvojamo māju renovācijas programma paredzēja panākt enerģijas patēriņu dzīvojamajā mājā ne vairāk kā 70 kWh/m2, bet tagad šis rādītājs ir koriģēts līdz 90 kWh/m2. Tādas izmaiņas ļauj samazināt būvdarbu izmaksas
---
Cien VNĪ. Bet tad jau sanāk, ka būvdarbu izmaksas tiek samazinātas uz siltināšanas efektivitātes rēķina? Jeb pareizāk sakot - tagad tiek pārtaisīts projekts, lai siltinātu "plānāk" kā rezultātā iedzīvotājiem rēķinos solītais ietaupījums arī attiecīgi samazināsies. Jo lielāks siltuma patēriņš, jo lielāki rēķini un mazāks ietaupījums. Vai pie 90 kWh/m2 patēriņa pēc siltināšanas vispār varēs runāt par kaut kādu ieguvumu mazāk nekā 30 gadu laika periodā? Vai ir vērts pie šī brīža būvniecības trakajām izmaksām siltināt švaki māju, lai tikai vizuālais labs un nedaudz ietaupītu siltumenerģiju?
„Ventspils nekustamie īpašumi” majaslapā http://vni.ventspils.lv/?page_id=275 publicēta tabula, kurā aplūkojami iepriekšējā siltināšanas programmā (2009.-2014.) sasniegtie rezultāti, proti, kāds ir siltumenerģijas ietaupījums dzīvojamās mājās pēc renovācijas.
Iepriekšējā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas programmā MK noteikumi paredzēja, ka siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas nedrīkst pārsniegt 100 kWh/m2 gadā, kā arī bija zemākas māju norobežojošo konstrukciju normatīvās siltumcaurlaidības prasības. Kā redzams tabulā, tad ne visās mājās ir sasniegts pašreizējās programmas sākotnējais uzstādījums - 70 kWh/m2 gadā, tādēļ jaunajos projektos paredzēti papildus pasākumi apkures sistēmu pārbūvei ar individuālo siltumenerģijas patēriņa regulēšanu un uzskaiti dzīvokļos, kas motivētu lietotājus vairāk taupīt siltumenerģiju, lai tādējādi panāktu nepieciešamo rezultātu.
Piekrītam Jūsu viedoklim par būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, tādēļ šobrīd tiek pārskatīti projekti, analizētas iepirkumos piedāvātās izmaksas, saskaņojot dzīvojamo māju atjaunošanas projektu turpmāko virzību ar dzīvokļu īpašniekiem.