Pašvaldību savienība: VARAM lēmums bremzēs attīstību

«3. augustā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valde izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, kurā paredzēts, ka pašvaldības jaunus galvenos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumus – izstrādā pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā un līdz tam izmanto spēkā esošos plānošanas dokumentus. VARAM to pamato ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, plānojot, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jau pēc jaunā administratīvā sadalījuma.

LPS, izvērtējot no pašvaldībām un vairākām plānošanas reģionu administrācijām saņemtos viedokļus, izteikusi būtiskus iebildumus pret VARAM izstrādāto likumprojektu, jo tā pieņemšanas gadījumā visām pašvaldībām, neņemot vērā dažādās situācijas plānošanas dokumentu izstrādes jomā (šobrīd tiek izstrādāti 25 teritorijas plānojumi, 35 attīstības programmas un viena stratēģija), līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām tiks liegta iespēja izstrādāt, apstiprināt un uzsākt jaunu minēto plānošanas dokumentu sagatavošanu, kas var nopietni apdraudēt attīstības procesus pašvaldībās un tādējādi visā valstī kopumā.

«Plānošana ir pamats jebkuras pašvaldības teritorijas pārvaldībai, pārdomātām darbībām un pastāvīgai komunikācijai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem attīstības jomā. Plānošana ir kritiska domāšana un rīcība; neviena pašvaldība nedzīvo tikai šodienai, tā plāno tad, kad tas ir nepieciešams, – gan ilgtermiņam, gan tuvākā laika rīcībām,» uzsver LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa, paužot gan aptaujāto pašvaldību, gan LPS Valdes viedokli.

LPS uzskata, ka tikai katras pašvaldības ziņā ir izvērtēt situāciju un lemt par jauna teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes nepieciešamību. Šobrīd ministrijai nav nekāda konkrēta pamata uz laiku aizliegt pašvaldībai pildīt tās autonomo funkciju un pārtraukt plānošanas procesus. Ierobežojot pašvaldību iespējas plānot savu attīstību un sagatavot plānošanas dokumentus, tiek liegta iespēja tajos laicīgi integrēt pašvaldību un to teritoriju vajadzības, iniciatīvas, ES un nacionālās politikas, īstenot Nacionālo attīstības plānu un veiksmīgi sagatavoties, lai iekļautos jaunajā ES plānošanas periodā un uzsāktu fondu apguvi jau 2021. gada nogalē.

«Aizliegums izstrādāt jaunus attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši situācijai un vajadzībām šodienas strauji mainīgajā vidē mazina pašvaldības spēju sekmēt uzņēmējdarbību savā teritorijā un investīciju piesaisti. Pie tam ar šādu normatīvo regulējumu nākamā perioda ES fondu apguves uzsākšana varētu aizkavēties vismaz par diviem gadiem,» norāda Lukstiņa.

LPS norāda, ka likumprojekta grozījums ir klajā pretrunā ar plānošanas būtību un Attīstības plānošanas sistēmas likumā un tai pašā Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajiem teritorijas attīstības plānošanas principiem, it īpaši nepārtrauktības principu, atklātības principu un citiem labas pārvaldības principiem.

Tā kā likumprojekts attiecas uz visām pašvaldībām, tajā nav ņemts vērā, ka ir vairākas pašvaldības, kuras iecerētā administratīvi teritoriālā reforma neskar – to administratīvās robežas jaunās administratīvi teritoriālās reformas kontekstā nav plānots mainīt.

Apturot plānošanas procesu, tiks radīti būtiski zaudējumi tām pašvaldībām, kuras šobrīd izstrādā savus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, un tām, kuras vajadzības gadījumā nevarēs uzsākt to izstrādi. Zaudējumi būs gan plānošanas dokumentu izstrādei tērētie līdzekļi, gan tie zaudējumi, kas rodas, neatrisinot jau saskaņotus teritorijas attīstības jautājumus starp teritorijas attīstības dalībniekiem.

Viss atzinuma teksts pieejams LPS vietnes sadaļā Atzinumi ŠEIT