Vēlas samazināt Valsts policijas iecirkņu skaitu

VP arī uzsver, ka reorganizācijas rezultātā policisti no dienesta netiks atlaisti.

VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieces vietnieks Normunds Grūbis deputātiem skaidroja, ka patlaban Latvijā ir 39 iecirkņi, kā arī policijas iecirknis Rīgas lidostā. "Patlaban neatkarīgi no apkalpojamās teritorijas lieluma iecirkņu vadības līmenis ir vienāds," norādīja policijas amatpersona.

VP un pieaicinātie eksperti uzskata, ka iecirkņu apkalpojamām teritorijām jābūt lielākām. Proti, nākotnē tiks pārskatītas iecirkņu apkalpojamās teritorijas, paredzot, ka tajās atrodas apmēram 60 000 iedzīvotāju. Atkarībā no tā tiks vērtēts, cik iecirkņi varētu palikt.

Minētais gan nenozīmē, ka vairākas pilsētas un novadi paliktu bez policijas klātbūtnes, jo tiks veiktas attiecīgās izmaiņas darba organizācijā, uzsvēra policijas pārstāvji.

VP priekšnieks Ints Ķuzis un Grūbis pēc komisijas sēdes skaidroja, ka minētais iecirkņu samazinājums patlaban vēl ir tikai apspriešanā un precīzs iecirkņu skaits būs zināms pēc rūpīgākas analīzes.

"Iecere ir, ka pastāvētu 25 iecirkņi un papildu iecirknis lidostā. Tāds patlaban ir variants, pie kura strādājam, tomēr, iespējams, ka reālais iecirkņu skaits būs lielāks. Vērtēsim katru iecirkni atsevišķi, pētīsim reģionu īpatnības, iedzīvotāju vajadzības un iecirkņu infrastruktūru. Piemēram, ja Ventspilī un Talsos patlaban ir pa iecirknim, tad nākotnē šo teritoriju apkalpošanā varētu saglabāt tikai vienu iecirkni un, piemēram, Talsos atrastos atbalsta punkts. Katrā ziņā, tam ir jābūt gatavam uz 2021. gadu," norādīja Ķuzis.

Policijas amatpersonas uzsvēra iepriekš vairākkārt publiski pausto, ka VP reorganizācijas rezultātā policistu skaits netiks samazināts. Samazinoties iecirkņu skaitam, izmaiņas varētu skart tikai daļu policistu - pašreizējo iecirkņu administrāciju vai arī atsevišķus likumsargus. Šīs amatpersonas no dienesta netiks atbrīvotas, bet varētu tikt novirzītas citu dienesta uzdevumu izpildē, skaidroja policijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka pagājuši desmit gadi kopš pēdējās VP reorganizācijas. Toreiz reforma veikta, lai samazinātu darbinieku skaitu un budžetu. Desmit gadu laikā valsts iekšējie un ārējie riski ir mainījušies, tāpēc nepieciešams arī atbilstoši plānot turpmāko darbu, valdībā prezentējot policijas reorganizācijas plānu, iepriekš uzsvēra VP priekšnieks Ķuzis.

Saskaņā ar valdībā akceptēto plānu, policijā iecerēts likvidēt tukšās amata vietas. 2018. gada izskaņā policijā bijušas 7836 amata vietas, tostarp 6885 amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amata vietas. No tām paredzēts likvidēt 632 jeb 9,2%, paliekot 6253 amatpersonu amata vietām. Minētās amata vietas paredzēts samazināt līdz nākamā gada 31. decembrim. Patlaban šīs amata vietas ir nefinansētas.

Minētais gan nozīmē, ka nepieciešams palielināt likumsargiem atlīdzību, jo policistam jābūt motivētam un izglītotam. Policijas vadība rosina veikt izmaiņas atlīdzības sistēmā un izmeklētāju mēnešalgu piesaistīt rajona prokurora mēnešalgai. Šādas izmaiņas no budžeta prasītu 7,9 miljonus eiro gadā.

Jau iepriekš policijā sāktie pasākumi paredz, ka lielākā daļa policistu strādātu uz ielām un tikai neliela daļa kabinetos, jo iedzīvotājiem ir svarīgi policijas sasniedzamība un atbilžu saņemšana uz saviem jautājumiem.

Paliekot pie 6253 policistiem, policijas iecirkņu darbs tikšot organizēts trīs virzienos - reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Lai to varētu realizēt, paredzēts ieviest "universālā policista principu".

Policisti nepieciešamo 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību apgūtu Valsts policijas koledžā.

Pamatā saskaņā ar jauno plānu izmaiņas paredzētas tieši reaģēšanas jomā. Patlaban nereti policijai izbraukšana uz notikumu notiek vairākkārtīgi, iesaistot vairākas policijas struktūrvienības, taču saskaņā ar jauno plānu paredzēts, ka izbraukšana lielākoties notiks tikai vienu reizi.

Tāpat paredzēts atteikties no tādām policijai neraksturīgām funkcijām kā objektu apsardzes, konvoja, ielu slēgšanas, pavadīšanas pašvaldību un komersantu rīkotos pasākumos.