Mūs visus saskaitīs

Tautas skaitīšana ir desmitgades nozīmīgākais statistikas projekts, kas tiek īstenots visā pasaulē reizi desmit gados. Jautājumi būs saistīti ar izglītību, darbu, valodu un mājokli. Netikšot jautāts par ienākumiem, uzkrājumiem vai veselības stāvokli.

Tautas skaitīšanas Ventspils reģiona koordinators Agris Faulbaums stāsta, ka vispirms iedzīvotājiem būs iespēja saskaitīties pašiem internetā aizpildot aptaujas anketu. Tas notiks vienu nedēļu no 1.marta. Pēc tam nedēļu tiks apkopota informācija, lai tautas skaitītāji neaizietu uz mājām pie tiem, kuri jau būs saskaitīti. Bet no 17.marta skaitītāji sāks iet uz mājām.

Faulbaums atklāj, ka Ventspilī un novadā par tautas skaitītājiem plānots pieņemt 56 cilvēkus. Šobrīd jau ir sākusies cilvēku atlase, taču interesenti joprojām var sūtīt savus CV un pieteikumus caur mājas lapu cv.lv.

Staigāšana pa mājām ilgs divarpus mēnešus. Uz jautājumu, kas notiks, ja neviena nebūs mājās, piemēram, saimnieks atrodas ārvalstīs, Faulbaums atbild, ka uz vienu mājsaimniecību skaitītājs varēs doties trīs reizes. Ja visas šīs reizes neviena mājās nebūs, tad šajā mājsaimniecībā cilvēki saskaitīti netiks. Tādēļ koordinators aicina visus, kuri plāno izbraukšanu no valsts, izmantot iespēju aizpildīt anketu internetā.

Iepriekšējā, 2000. gadā notikušajā tautas skaitīšanā, Latvijā tika saskaitīti 2,37 miljoni ļaužu. Demogrāfs Ilmārs Mežs domā, ka gaidāmajā tautas skaitīšanā saskaitīto iedzīvotāju skaits, visticamāk ,nebūs zem diviem miljoniem. Patlaban tas ir aptuveni 2,25 miljoni, skaitīšanā varētu būt ap 2,15 miljoniem. Viņaprāt, galvenais, lai nepieskaita mirušās dvēseles – iedzīvotājus, kuri pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Tiesa, tautas skaitīšanā valdīs princips – ko cilvēki saka, tam tiks ticēts.

Tomēr nav gluži tā, ka kopš 2000.gada nevienam nav ne jausmas cik cilvēku ir Latvijā. Ventspils domes ekonomikas nodaļā uzzinājām, ka plānojot pilsētas attīstības jautājumus par pamatu tiek ņemti gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, gan Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Abu iestāžu cipari gan nedaudz atšķiras.

Atbilstoši CSP datiem, Ventspilī pirms 10 gadiem bija 43,85 tūkstoši iedzīvotāji, bet Ventspils novadā 14,6 tūkstoši.

Pastudējot CSP ikgadējos datus, var secināt, ka ik gadu pilsēta vidēji zaudē vairāk nekā 200 iedzīvotājus, bet novads vairāk nekā 100. Pēdējos gados vairāk.

UZZIŅAI

Kopš 17. gadsimta, kad Ventspils iedzīvotāju skaits bija ap 1,5 –2 tūkstoši, līdz mūsdienām tas ir pieaudzis ap 25 reizes. 20. gadsimtā lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija vērojams laikā no gadsimta sākuma līdz 1914. gadam, kad tas palielinājās no septiņiem līdz 24 tūkstošiem. Laikā no 1960. līdz 1980. gadam iedzīvotāju skaits palielinājās vidēji par 1000 cilvēkiem gadā. Galvenais iemesls –imigrācija no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Savukārt 90. gados iedzīvotāju skaits samazinājās par astoņiem tūkstošiem cilvēku, jo notika iedzīvotāju emigrācija no Ventspils. 80% izbraukušo devās uz bijušās PSRS valstīm – šis process lielā mērā bija saistīts ar Krievijas armijas izvešanu no pilsētas. Pēdējos gados, tāpat kā visā valstī, iedzīvotāju skaits mazinās saistībā ar mirušo skaita pārsvaru pār dzimušajiem.