Jau 25 gadus par ventspilnieku drošību un par kārtību pilsētā rūpējas spēcīga pašvaldības policija. Dienesta galvenais mērķis ir noturēt esošo augsto līmeni, lai pilsētas iedzīvotāji dzīvotu drošā, mājīgā un draudzīgā pilsētā, kur valda kārtība un tīrība.
Par darba sasniegumiem un aizejošā gada aktualitātēm stāsta Ventspils pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs.
Uz cik izsaukumiem vidēji nedēļā izbraucat?
– Vidēji zem simta – diapazonā no 80 līdz pāri simtam izsaukumu nedēļā. Ir periodi, kad izsaukumu ir maz, bet reizēm ir pat 20 izsaukumi dienā. Bieži vien tas ir saistīts ar naudas parādīšanos iedzīvotājiem – avansa un algas dienām, diemžēl – arī pabalstu izmaksas dienām. Tad biežāk tiek sarīkotas iedzeršanas, un, kur ir iedzeršanas, tur ir arī strīdi, skandāli un nesaskaņas. Tāpat nenoliedzama ir pilnmēness ietekme, ko jūt arī citi dienesti – mediķi, ugunsdzēsēji un citi, kam ir diennakts dežūras. Ir jūtams garīgi nelīdzsvarotu cilvēku skaita pieaugums. Viņi zvana par dažādām smakām, halucinācijām. Mums ir jābrauc un jāpārbauda, bet kontakts ir ar personu, kurai ir garīga rakstura veselības problēmas. Reaģējot uz mājas iedzīvotāju sūdzībām, pašvaldības policija ir iesaistījusies un palīdzējusi šīs personas nogādāt piespiedu ārstēšanai. Pēc tam ir uzlabojumi, arī, kamēr viņi lieto zāles, viss ir kārtībā, bet paiet laiks un problēmas sākas no jauna.
Par ko jūs visbiežāk saņemat izsaukumus?
– Tie ir ļoti dažādi. Cilvēki sūdzas par citiem, par miera traucēšanu vai par novērotām nekārtībām. Tāpat ir izsaukumi no citiem dienestiem. Protams, mēs reaģējam, jo tie ir mūsu pilsētas iedzīvotāji. Pašvaldības policija ir vienīgais dienests pilsētā, kas ielās atrodas 24 stundas, jo mūsu patruļekipāžas nemitīgi pārvietojas un apseko pilsētu. Apsekošanas laikā tiek pievērsta uzmanība pilnīgi visam. Piemēram, ja redzam, ka caur akas vāku kūp tvaiks, uzreiz par to informējam Ventspils siltumu. Ja ir aizlūzis vai nolūzis zars, par to ziņojam Komunālajai pārvaldei. Ja redzam saliektu ceļa zīmi, tad nekavējoties zvanam attiecīgajam dienestam, kas ir atbildīgs par ceļa zīmju stāvokli pilsētā.
Arī citi dienesti jums lūdz palīdzību?
– Protams. Tai skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, ja ir kāds jāsavalda vai jāpalīdz saistībā ar slimu cilvēku. Ir bijis jāpalīdz mediķiem nonest lejā smagu pacientu, lai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības auto viņu varētu nogādāt slimnīcā. Tāpat mēs palīdzam sociālajiem darbiniekiem apsekot sociāli nelabvēlīgas ģimenes, bet Ūdekai – veikt skaitītāju pārbaudes, ja inspektorus nelaiž iekšā dzīvoklī. Kaut vai, lai pārliecinātos, ka tur viss ir kārtībā. Tā kā Valsts policijai nav patruļdienesta, tad lielu daļu izsaukumu viņi pāradresē mums. Piemēram, ir informācija par uzlauztām durvīm, un, lai netērētu Valsts policijas resursus un nesūtītu operatīvo grupu, viņi lūdz mums šo informāciju pārbaudīt. Ja apstiprinās, ka dzīvoklis tiešām ir uzlauzts, Valsts policija pārņem šo lietu. Šādos gadījumos nereti mēs lūdzam uzkavēties tuvumā bijušos cilvēkus un neļaujam izjaukt esošo kārtību līdz brīdim, kad atbrauc Valsts policija. Reizēm atbraukušajā opergrupā ir sieviešu dzimuma policistes, un, ja notikuma vietā ir agresīvs kontingents, tad pašvaldības policists paliek notikuma vietā, lai procesuālo darbību laikā darbiniecēm nodrošinātu drošību. Tāpat bieži palīdzam ugunsdzēsējiem glābējiem. Mēs nekad nevienam neatsakām palīdzību, jo esam piederīgi pilsētai. Tas ir mūsu darbs.
Nereti cilvēki pie pašvaldības policijas vēršas internetā, nevis piezvanot uz dežūrdaļu.
– Ir radīta sistēma, ka cilvēkam ir iespējas mūs informēt dažādā veidā. Reizēm tas notiek sarkastiskā manierē sociālajos tīklos. Policija par to neapvainojas, jo arī šādam komunikācijas veidam ir pozitīvs rezultāts. Mēs uz to reaģējam un risinām. Dienesti nevar būt klāt pilnīgi visur. Nebūšanas mēs tāpat pamanām, bet tikai vēlāk. Protams, piezvanot uz policijas dežūrdaļu, šis jautājums tiktu atrisināts daudz operatīvāk. Taču ejam laikam līdzi un cenšamies vairāk strādāt arī sociālajos tīklos. Tur ievietojam arī atgādinošu informāciju, jo cilvēkiem reizēm lietas piemirstas. Cenšamies to darīt pēc iespējas saprotamākā formā.
Kādās jomās ir vērojams progress?
– Pozitīvi ir tas, ka ar katru gadu arvien mazāk nākas veikt profilaktiskos pasākumus attiecībā uz namīpašumu teritoriju sakopšanu. Ja kaut kur nav nopļauta zāle vai nav novāktas lapas – tas jau kļūst par interesantu apskates objektu.
Attiecībā uz sabiedrisko kārtību – esam paveikuši ļoti lielu un labu darbu. Atliek vien turpināt. Pacelt to latiņu pakāpeniski un nejūtami ir vieglāk nekā to noturēt. Dzīves sociālā vide ir mainīga, un mums tam jābūt gataviem un jāiet līdzi. Taktiski smalks un nopietns darbs ir arī noturēt uzraudzību, lai netiktu postīti vides objekti. Ne velti ir cilvēki, kas, atbraucot uz Ventspili, jau ir informēti, ka mūsu pilsētā nevar uzvesties kā grib, ka te ir stingra kārtība. Tas pats no sevis nerodas. Tā ir iniciatīva, pareiza taktika, rīcība un darba uzdevumu plānošana. Tas ir iegājies gadu desmitiem, taču mums jābūt elastīgiem un jāreaģē uz jaunām lietām.
Šogad tomēr pilsētā uzdarbojušies vairāki vandaļi.
– Jā, vasarā bija vairāki puķu podu postījumi Lielajā prospektā un citur. Rudenī postījumi vairākkārt veikti arī Jūrmalas parkā. Bija jādomā, ko un kā darīt, nācās mainīt taktiku policijas darbā. Postīšana beidzās ar vairāku jauniešu grupu aizturēšanu. Prieks, ka mūsu darbs nesa augļus, jo grupu aizturēšana prasa lielu laika ieguldījumu un daudz darba ar informāciju.
Kāpēc jaunieši tā rīkojas?
– Visos gadījumos postījumi bija izdarīti alkohola vai citu reibinošo vielu iespaidā. Bet nav jau tā, ka šādi pārkāpumi notiek bieži. Esmu vienmēr slavējis Ventspils jauniešus. Mūsu pilsētā jauniešiem ir daudz ko darīt, atliek tikai gribēt. Un tas arī neprasa līdzekļus, jo daudzas nodarbes finansē pašvaldība. Protams, nekad nebūs tā, ka visi jaunieši sportos un darīs citas jēgpilnas lietas. Kāds gribēs piedzīvojumus meklēt uz ielas.
Vai iedzīvotāji jūsu darbību novērtē?
– Nesen pašvaldībā bija sanāksme par sociālās aptaujas rezultātiem, un esam gandarīti, ka 90% no aptaujātajiem mūsu darbu novērtē kā labu un ļoti labu. Un šāds pozitīvs novērtējums ir represīvai iestādei, kurai ir tiesības sodīt un likt kaut ko darīt. Tas ir ļoti labi. Ja, nesamazinoties vispārējam kārtības un drošības līmenim pilsētā, varam noturēt tik augstu novērtējumu, tātad mēs esam vajadzīgi gan pilsētniekiem, gan arī viesiem. Tas nozīmē, ka mēs ar cilvēcīgām, draudzīgām metodēm varam noturēt pilsētniekiem ierasto kārtību. Ticiet man, ventspilnieki ir ļoti kritiski pret dažādām nebūšanām un paviršībām, kas, protams, ir ļoti labi.
Pašvaldības policiju šogad pārbaudīja Valsts kontrole. Kā gāja?
– Mums pirmo reizi nācās saskarties ar tādu institūciju, kas pārbaudīja, kā mēs strādājam, vai esam ekonomiski un efektīvi. Pārbaude notika veselu gadu. Valsts kontrolei stāstīju, kā pašvaldība mums nāk pretī, nodrošina ar visu nepieciešamo, lai mēs varam domāt tikai par darbu. Pienesums no Valsts kontroles puses ir tāds, ka mums ir lielāka uzmanība jāpievērš birokrātijai un papīra lietām. Viss esot jāuzliek uz papīra, jo citādi mēs nestrādājam pietiekoši efektīvi. Ja mēs to visu uzliekam uz papīra, tātad – strādājam efektīvi. Uzskatu, ka mūsu efektivitātes rādītājs ir fakts, ka 90% iedzīvotāju pozitīvi novērtē mūsu darbu.
Vai tad jūs savu padarīto nefiksējat?
– Mums jau ļoti sen ir elektroniskais notikumu žurnāls. Tur mēs atzīmējam pilnībā visu pa minūtei. Katru gadu notikumu reģistra žurnālā tiek veikti vairāk nekā 30 tūkstoši ierakstu. Tur ir redzams pilnīgi viss, kas darīts. No tā var izdarīt secinājumus, kas ir noticis, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Bet Valsts kontrolei ir vajadzīgs, lai to visu vēl uzliek uz papīra.
Mūsu radiosakaru līdzekļi visu laiku ir karsti, nemitīgi notiek informācijas apmaiņa. Tā jau ir tā produktivitāte un efektivitāte darba organizācijai. Tādā pilsētā kā Ventspils tas ir visefektīvākais, kas vispār var būt. Ir centrs, kas zina, kur katra patruļekipāža atrodas un ko dara. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī uz izsaukumu vai notikuma vietu var izsaukt ekipāžu, kas atrodas tiešā tuvumā. Mēs ļoti ātri spējam reaģēt uz izsaukumu. Ja aplaupīts cilvēks mums nekavējoties piezvana, tad 70–80% gadījumu tas vainagojas ar panākumu un noziedznieks tiek aizturēts. Lūk, tā ir efektivitāte. Tagad to visu liksim arī uz papīra. Nesaku, ka tas ir slikti, jo varēsim mūsu darbu ciparos parādīt arī trešajām personām. Bet šim papildu darbam būs vajadzīgs speciāls cilvēks.
Cik cilvēku šobrīd pašvaldības policijā strādā?
– Pie mums strādā 60 policisti četrās maiņās. Darba apjoms ir milzīgs, taču tiekam galā. Par policijas priekšnieku esmu nostrādājis jau 25 gadus. Ir nomainījušās paaudzes, drīz jau pirmos policistus laidīsim pensijā. Nav jau laika kavēties pie sasniegtā, visu laiku jāiet uz priekšu, ir jauni izaicinājumi, jānotur augstais līmenis, jādomā, kā uzturēt to, kas mums ir. Cik darbinieku pa šo laiku ir nomainījušies, bet līmenis – sagatavotības un iniciatīvas līmenis, ko es visaugstāk vērtēju savos policistos, – nav mainījies. Tas, protams, ir prasījis ļoti daudz darba.
Ir liels gandarījums par pilsētā iedibināto kārtību. Izveidota cilvēkiem draudzīga un intelektuāla vide. Cilvēkiem patīk dzīvot tādā vidē. Neviens speciāli neko nepiegružo, nelauž un neposta. Tas panākts pakāpeniski. Dažu mēnešu vai gada laikā to panākt nevar. Jo skaistāka un tīrāka ir pilsēta, jo cilvēki, kas tajā dzīvo, kļūst kulturālāki.
Pašvaldības apmaksāta informācija.
