Ventspilī kārtējā apkures sezona ir iesākusies veiksmīgi. Pašvaldības SIA Ventspils siltums sadarbībā ar namu apsaimniekotājiem nodrošina nepārtrauktu un kvalitatīvu siltuma padevi patērētājiem daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, savukārt pastāvīga uzņēmuma attīstība garantē stabilu tarifu.
Par to un citām aktualitātēm stāsta PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris.
Kā šogad uzņēmums bija sagatavojies jaunajai apkures sezonai, lai, iestājoties aukstākam laikam, ventspilnieki bez pārtraukuma saņemtu apkuri?
– Tas ir gan uzņēmuma Ventspils siltums, gan namu apsaimniekotāju atbildības jautājums. Kā jau vairākkārt esam minējuši, mēs nodrošinām siltuma padevi līdz dzīvojamās mājas ievadam. Savukārt apsaimniekotājs nodrošina normālu iekšējās siltumapgādes sistēmas funkcionēšanu un siltuma sadali pa dzīvokļiem. No savas puses vasarā veicām lielu darbu, lai sagatavotos apkures sezonai. Kā parasti, veicām katlu un citu katlumājas iekārtu profilaktisko remontu.
Ventspilniekiem visaktuālākais jautājums skar siltuma tarifu. Vai ir gaidāms tā pieaugums tuvākajā laikā?
– Pašreizējais tarifs Ventspilī ir apstiprināts 2017. gada martā, tas ir 54,90 eiro par megavatstundu. Pilsētā jau ir sākusies otrā apkures sezona, kad nav mainījies tarifs. Atgādināšu, ka kopš 2012. gada siltuma tarifs Ventspilī samazinājies par vairāk nekā 13%. Savukārt pašreizējais tarifs ir par 5,8% zemāks nekā iepriekšējais. Faktori, kas ietekmē tarifa lielumu, nav nemainīgi, tie visu laiku mainās. Pieaug kurināmā cena. Nevienam nav noslēpums, ka degviela, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ievērojami sadārdzinājusies. Vēl pirms gada litru dīzeļdegvielas varēja iegādāties par mazāk nekā eiro, bet tagad – teju par 1,30 eiro. Diemžēl ar kurināmā cenu ir tas pats, un tas ietekmē uzņēmuma izmaksas. Tomēr siltuma tarifs paliek nemainīgs. Lai tā būtu arī turpmāk, mums visu laiku ir jādomā par pilnveidošanos un attīstību, lai samazinātu siltuma ražošanas izdevumus.
Kādas iespējas ir uzņēmumam, lai samazinātu šīs izmaksas?
– Izmaksas varam samazināt, uzlabojot tehniski ekonomiskos rādītājus. Piemēram, uzstādām jaunas iekārtas, kas taupa siltumu. Šogad sāksim uzstādīt dūmgāzu kondensatoru Pārventas katlumājā Talsu ielā 69. Septembra beigās parakstījām līgumu ar Lietuvas uzņēmumu ENERSTENA, kas pirms četriem gadiem uzstādīja tādu pašu kondensatoru kreisā krasta katlumājā Brīvības ielā 38. Pārventā plānojam pabeigt darbus nākamā gada martā. Kopējās izmaksas veido aptuveni 724 tūkstošus eiro, no kuriem 40% jeb aptuveni 260,5 tūkstošus eiro piešķir Eiropas Savienība no Kohēzijas fonda. Siltumtrases nomaiņa pret rūpnieciski izolētām caurulēm – tas ir vēl viens efektīvs pasākums, kas ļauj samazināt siltuma zudumus. Uz tā rēķina varam ietaupīt siltuma piegādes izdevumus patērētājiem.
Ko sniedz dūmgāzu kondensatora izmantošana?
– Pateicoties dūmgāzu kondensatora izmantošanai, Pārventas katlumājā varēsim ietaupīt aptuveni 11% kurināmā gadā siltuma ražošanai. Ja paskaita, ka apkures sezonā Pārventas katlumājā sadedzinām aptuveni 60 000 m3 šķeldas, tad ietaupījums var būt 6600 m3! Sareizinot šo skaitli ar šķeldas kubikmetra cenu, iegūstam ietaupījumu simtiem tūkstošu eiro apmērā. Tikai tā mēs varam kompensēt kurināmā cenas pieaugumu, nemainot tarifu.
Kādā stāvoklī patlaban ir pilsētas siltumtrases?
– Mēs lepojamies ar to, ka Ventspilī visas pilsētas siltumapgādes caurules ir simtprocentīgi nomainītas pret rūpnieciski izolētajām. Līdz šim neizolēti bija palikuši pēdējie 525 metri jeb 0,4%, kas jau ir nomainīti. Lai saprastu, ko pilsētai un iedzīvotājiem tas sniedz, minēšu vienu salīdzinājumu. Kopumā Latvijā siltuma zudumi centralizētās siltumapgādes sistēmās, pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, veido 12–13%. Mums pagājušajā gadā siltuma zudumi bija vidēji 9%. Tādu ietaupījumu uz siltuma zudumu samazinājuma rēķina nodrošina siltumtrašu nomaiņa pret rūpnieciski izolētajām caurulēm. Mūsu pilsētā tagad visa siltumtrase ir rūpnieciski izolēta. Šie darbi tāpat ir paveikti ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piesaisti. Šogad siltumtrases sešu posmu 525 metru garumā rekonstrukcijas izmaksas veidoja teju 329 000 eiro, toskait 40% jeb 97,3 tūkstoši eiro – Eiropas līdzfinansējums.
Vai ir plānots izbūvēt jaunas siltumtrases pilsētā?
– Jūlija sākumā tika parakstīts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par līdzfinansējuma piešķiršanu no Kohēzijas fonda vienpadsmit jaunu siltumtrases posmu izbūvei 2,8 kilometru garumā divu gadu laikā. Jaunajām siltumtrasēm pieslēgs 19 jaunus patērētājus. Jo vairāk patērētāju, jo mazāk izmaksā vienas siltuma vienības ražošana. Tas ir vēl viens solis uz siltuma ražošanas izdevumu samazinājumu, stabila tarifa saglabāšanu, bet pilsētai – iespēja nodrošināt ar centrālo siltumapgādi jaunus patērētājus un veicināt jaunu teritoriju attīstību. Šogad jau ir ierīkota jauna siltumtrase Ganību ielā 30 un 32, tai jau ir pieslēgušies jauni patērētāji. Parakstīts līgums un izsniegta būvatļauja vēl vienas siltumtrases izbūvei aptuveni 150 metru garumā Vecpilsētā – Akmeņu un Lielajā ielā. Siltumtrases izbūves darbus plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Nākamgad sāksim būvēt jaunas trases Rūpniecības ielā 1 un 2, Lāčplēša, Ūdens ielā 6, Kuldīgas ielā 13, Strazdu ielā 5, Vasarnīcu ielā 9, 14 un 20, Līvu ielā 2. Vasarnīcu ielas rajonā uzbūvēsim jaunu siltumtrasi, kurai varēs pieslēgties Piejūras brīvdabas muzejs un Piejūras kempings.
Jūs sacījāt, ka jaunu siltumtrašu izbūve veicina teritoriju attīstību. Vai varat paskaidrot?
– Kā jau sacīju, pie vienpadsmit jaunām siltumtrasēm varēs pieslēgties 19 jauni patērētāji. Taču šis skaitlis var izrādīties daudz lielāks. Tiklīdz privātās vai juridiskās personas uzzina par jaunu siltumtrašu izbūvi, uzreiz daudzi vēršas pie mums pēc tehniskajiem noteikumiem, lai varētu pieslēgties centrālajai siltumapgādei. Daudzu privātmāju īpašnieki jau pauduši vēlmi kļūt par mūsu klientiem. Vai vēl daži piemēri. Oktobrī parakstījām līgumu ar Ostas celtnieku par jaunas siltumtrases izbūvi K. Valdemāra ielā vairāk nekā puskilometra garumā. Centrālajai siltumapgādei jau nākamajās rudens sezonā tiks pieslēgts teātra nams Jūras vārti, kas līdz šim tiek apkurināts, izmantojot savu katlumāju, kurā siltuma ražošanai lieto granulas, kas ir dārgākas nekā šķelda. Pie šīs pašas trases varēs pieslēgties arī citi patērētāji. Vēl viena jauna trase tiek izbūvēta saistībā ar Zinātnes un inovāciju centra projektu. Tagad tur tiek būvētas divas jaunas ielas – Apļa un Rāvas. Apļa ielā jau ir izbūvēta jauna siltumtrase. Nākamajā gadā sāks būvēt zinātnes centru, kuru pieslēgs jaunajai trasei. Ceram, ka šeit parādīsies arī citi patērētāji.
Siltumtrases izbūve Vecpilsētā tāpat veicina attīstību. Akmeņu ielā plānots uzbūvēt jaunu bērnu bibliotēku, bet vecas ēkas Lielajā ielā privātīpašnieks arī iecerējis pieslēgt savu īpašumu, kas tagad tiek renovēts, pie jaunās siltumtrases. Ūdens ielā jauno siltumtrasi varēs izmantot jaunais daudzdzīvokļu dzīvojamais nams, kuru sāks būvēt nākamgad. Vēl viena pietiekami gara siltumtrase – aptuveni trīs kilometru garumā – tiek projektēta no Lielā prospekta Zvaigžņu ielā, Riņķa ielā līdz Ganību ielai. Pie šīs trases pieslēgsies ražotne Bucher Municipal, jaunā rūpnieciskā ēka, kuru plāno būvēt Ventspils brīvostas pārvalde, jaunais baseins, 1. pamatskola, jaunais veikals Lidl, ugunsdzēsības depo un citi patērētāji.
Pilsētā ir iecerēts būvēt jaunu katlumāju, kas ražos siltumu, izmantojot no atkritumiem iegūtu kurināmo. Vai tas konkurēs ar Ventspils siltumu?
– Šo projektu īsteno pašvaldības uzņēmums Ventspils labiekārtošanas kombināts. Jauno katlumāju būvēs Talsu ielā 69 – mūsu uzņēmuma teritorijā, mēs sadarbojamies ar Labiekārtošanas kombinātu. Plānots, ka siltumu, kas tiks iegūts no atkritumiem, Ventspils siltums pirks no Labiekārtošanas kombināta par ekonomiski izdevīgām cenām. Nekādu konkurenci es neparedzu, jo projektu īsteno pašvaldība. Turklāt siltuma jaunā ražotne ļaus mums atteikties no katla, kuru darbina ogles.
Kas būtu jādara daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, lai ietaupītu siltuma patēriņu?
– Patērētāji vienmēr grib saņemt kvalitatīvu pakalpojumu par pieņemamu cenu. Daudzi uzskata, ka siltuma izmaksu un attiecīgi maksājumu samazināšana – tās ir mūsu rūpes. Esmu jau stāstījis, ko uzņēmums dara un plāno darīt siltuma ražošanas izmaksu samazināšanai, lai saglabātu stabilu tarifu. Tas ir komandas darbs, kas prasa lielu finansiālu un intelektuālu ieguldījumu. Uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai samazinātu tarifu par 13%. Tajā pašā laikā mēs labi zinām, kas siltuma izmaksas mājsaimniecībās veidojas no tarifa, kas sareizināts ar patēriņu. Iedzīvotāji var ar minimālām izmaksām samazināt siltuma patēriņu, nezaudējot komfortu. Viena no iespējām – minimāli pārbūvēt iekšējo siltumapgādes sistēmu, lai katrā dzīvoklī varētu uzstādīt radiatoru termoregulatorus. Tad katrs patērētājs varēs pats regulēt gaisa temperatūru savā dzīvoklī un lieki netērēt siltumu.
Daudzi iebildīs: kāpēc tas ir vajadzīgs, ja tik un tā kopējo siltuma patēriņu dalīs uz dzīvokļiem?
– Paskatīsimies uz šo situāciju no citas puses! Katram ir savs komforta līmenis. Ja katrs patērētājs regulēs gaisa temperatūru savā dzīvoklī tā, lai viņš justos labi, nevis saltu vai turētu vaļā logu karstuma dēļ, tad ieguvēji būs visi mājas iedzīvotāji, jo samazināsies kopējais siltuma patēriņš mājā. Statistika liecina, ka radiatoru termoregulētāji sniedz kopējo siltuma ietaupījumu mājai no 10 līdz 15 procentiem. Līdz ar to katrs patērētājs varēs maksāt par siltumu par 5–6 eiro mēnesī mazāk. Termoregulatoru uzstādīšanas izmaksas nav lielas, tās var segt no mājas sakrātās naudas līdzekļiem, un atmaksāsies 2–3 gadu laikā. Un vēl viens novēlējums – katrā daudzdzīvokļu mājā ievēlēt savu energopārvaldnieku, kas rūpētos par maksimāli efektīvu siltuma patēriņu jūsu mājā.
Komentāri (0)