Tiesa turpina izskatīt strīdu par Ventspils depo ēkas izmantošanu

Tiesas procesā LDz apstrīd Valsts dzelzceļa administrācijas 2017. gada 5. decembra administratīvo aktu ar kuru Valsts dzelzceļa administrācija aizliegusi LDz pārveidot Ventspils depo ēku par neizmantotās tehnikas noliktavu.

Šā gada septembrī Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors.

Iesalnieks sacīja, ka depo ēkas īpašnieks ir LDz, ar kuru SIA "Baltijas ekspresis" noslēgusi līgumu uz 12 gadiem par depo ēkas izmantošanu lokomotīvju tehniskās apkopes darbiem. Aptuveni gadu pēc līgumu noslēgšanas LDz vēlējies to lauzt un pārveidot depo ēku par neizmantotās tehnikas noliktavu.

Valsts dzelzceļa administrācija ar administratīvo lēmumu aizliegusi LDz to darīt, jo, kā skaidroja Iesalnieks, kopš 2016. gada spēkā esošā Dzelzceļa likuma redakcija neļauj depo ēkas pārbūvēt tam neparedzētām funkcijām. "To drīkst darīt vienīgi tad, ja ēka divus gadus netiek izmantota tai paredzētajām funkcijām, taču šajā gadījumā bija spēkā esošs līgums, kas paredzēja depo ēku izmantot tieši tam, kam tā ir paredzēta," skaidroja Iesalnieks.

LDz šajā tiesas procesā lūdza nomainīt Iesalnieku, jo apšaubīja viņa objektivitāti, norādot, ka Iesalnieks vienpersoniski vada Valsts dzelzceļa administrāciju un lēmumi netiek pieņemt koleģiāli. Tāpat LDz lūgumā tiesai norādījis, ka Iesalniekam esot principiāli negatīvs viedoklis par LDz, jo Iesalnieks uzskata, ka LDz veic konkurenci ierobežojošas darbības.

Savukārt Iesalnieks norādīja, ka LDz mēģināja atstādināt no tiesas procesa uzraugošās iestādes vadītāju, izmantojot sagrozītus faktus, atklātus apmelojumus un dokumentus, kas neattiecas uz šo tiesas procesu.

"Manuprāt, LDz mēģina mani diskreditēt un tas nav saistīts ar šo tiesas procesu, tā ir kāda dziļāka spēle. Uzskatu, ka saistīts ar Valsts dzelzceļa administrācijas nostāju jautājumā par LDz izmaksām, kur iespējams milzīgs ietaupījums un arī valsts budžeta līdzekļu ekonomija," sacīja Iesalnieks.

Viņš norādīja, ka Valsts dzelzceļa administrācija šā gada 27. jūlijā nosūtījusi arī vēstuli Satiksmes ministrijai, kurā norādījusi uz tām pozīcijām, kurās var samazināt LDz izmaksas.

"Visticamāk, LDz mēģinājumi mani diskreditēt ir saistīti ar Valsts dzelzceļa administrācijas jūnija beigās pieņemto lēmumu uzdot LDz meitasuzņēmumam AS "LatRailNet" veikt izmaiņas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmā attiecībā uz uzcenojuma piemērošanu sabiedriskā pasūtījuma dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Ar šo lēmumu par valsts subsidējamo uzņēmumu kļūtu Ldz, nevis AS "Pasažieru vilciens", un jaunā kārtība dos iespēju valstij no LDz turpmāk pieprasīt skrupulozu pamatojumu katrai no valsts budžeta sedzamajām izmaksu pozīcijām, kas paver plašas iespējas samazināt lielos un potenciāli nevajadzīgos kompānijas tēriņus," skaidroja Iesalnieks.