Ventspils pilsētas balvu kandidāti 2018

LIELAJAI BALVAI izvirzīti 3 kandidāti

1. Andris Grigalis – Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors

Dzimis Kuldīgā, pamatizglītību ieguvis Kuldīgas 1. vidusskolā, pabeidzis E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolu. 1976. gadā absolvējis Ventspils Mūzikas vidusskolu un 1981. gadā – J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju. Pēc konservatorijas absolvēšanas 1981. gadā viņš tika norīkots strādāt par pedagogu Ventspils Mūzikas vidusskolā, kurā strādā arī šobrīd. Kopš 2005. gada 1. septembra A. Grigalis ir Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors.

A. Grigaļa vadībā Mūzikas vidusskola piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Tika izveidota Ritma mūzikas nodaļa, kurā darbu sāka Latvijas labākie džezmeņi – kā rezultātā skolas absolventi šobrīd studē Eiropas labākajās mūzikas augstskolās un veido veiksmīgas mūziķu karjeras. Viņa vadībā tika izveidota Latvijā unikāla mūzikas tehnoloģiju izglītības programma, tās absolventi ir pieprasīti koncertu skaņotāji un veiksmīgi mūzikas producenti. Panākumi ir arī akadēmiskās mūzikas studentiem, daudzi ir kļuvuši par profesionāliem mūziķiem – spēlē orķestros, veido kamermūziķu karjeras, uzstājas solo gan Latvijā, gan visā pasaulē. 2008. gadā A. Grigalis saņēma Ventspils pilsētas domes Balvu.

A. Grigalis ir kļuvis par vienu no Ventspils kultūras dzīves virzītājspēkiem. Katru vasaru augustā Ventspils pārtop par Latvijas džeza un ritma mūzikas centru – viņš ar savu komandu rīko festivālu Ventspils Groove, kurā piedalās studenti no visas Latvijas un profesionāli mūziķi no visas pasaules. Notiek augsta līmeņa meistarklases un krāšņi koncerti.

Arī akadēmiskā mūzika nav atstāta novārtā, ar A. Grigaļa gādību tiek rīkotas Ventspils Kamermūzikas dienas – kamermūzikas festivāls, kurš izpelnījies plašu publikas atzinību un profesionāļu uzslavas. Latvijas prominentākais komponists Pēteris Vasks par šo festivālu teicis: «Apmeklējot Ventspils kamermūzikas festivāla koncertus, biju patīkami pārsteigts par augsto kvalitāti. Jaunie mūziķi dāvāja klausītājiem neaizmirstamus muzikālus piedzīvojumus. Jauneklīga degsme apvienojumā ar augstu meistarību radīja brīnumu! Biju iepriecināts, uzzinot, ka lielākā daļa mūziķu ir ventspilnieki un savu mūzikas ceļu sākuši Ventspils Mūzikas vidusskolā. Pirmajam Ventspils kamermūzikas festivālam jākļūst par regulāru mūzikas dzīves notikumu.»

A. Grigalis, būdams aktīvs kultūras procesu virzītājs, ir ietekmējis daudzus notikumus, veidojot Ventspili par vietu, kurā ir interesanti dzīvot: Ventspils Mūzikas vidusskola sniedz kvalitatīvu izglītību bērniem un jauniešiem, regulārie koncerti un festivāli veido pilsētas kultūras vidi, top jaunā skolas ēka ar koncertzāles funkciju – vēsturisks notikums, kuru mēs visi svinēsim jau nākamgad. A. Grigaļa ģimeni kuplina trīs bērni un četri mazbērni. Brīvajā laikā viņš labprāt medī un makšķerē, kā arī apgūst dažādus amatus, būvējot un iekopjot māju laukos.

2. Didzis Ošenieks – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks

Ventspili – zaļu, ziedošu, ģimenei ar bērniem, mazuļiem un senioriem draudzīgu un tūristu iecienītu galamērķi pazīst Latvijā un daudzviet pasaulē. Ventspils tapšanā par skaistu un ērtu dzīves telpu jau 20 gadus piedalās kurzemnieks no Dunalkas puses – Didzis Ošenieks, un varam lepoties, ka viņa profesionālās darbības rezultātā Ventspili pasaulē zina kā pilsētu, kurā jau divas reizes uzstādīts Ginesa rekords – 2010. gadā izveidots pasaulē garākais ziedu paklājs un 2017. gadā organizēta lielākā sniegpulkstenīšu stādīšana pasaulē. Ventspils ir pilsēta, kurai ir sava virtuālā vēstniecība un Ventspils nauda – venti, par ko tā saņēmusi daudzas balvas pasaules reklāmas un mārketinga konkursos. Ventspili Latvijā pazīst kā populāru tūrisma galamērķi, ģimenei un bērniem draudzīgu. Uz Ventspili var doties ar Latvijā drošākā un ģimenei draudzīgākā autoparka Ventspils reiss autobusiem. Visos šajos ventiņu panākumos ieguldītas arī D. Ošenieka vadītāja un organizatora spējas, aizrautība un profesionālās zināšanas, par ko viņš pats saka: «Tas ir komandas darbs!»

Ventspilnieki D. Ošenieku raksturo kā uzņēmīgu un mērķtiecīgu cilvēku, kura lēmumus un rīcību nosaka gan prāts, gan sirds, uzteic viņa spējas ieklausīties un sadzirdēt cilvēku vajadzības. 2004. gadā D. Ošenieks saņēma Ventspils pilsētas domes Balvu. Jau četras reizes – 2005., 2009., 2013. un 2017. gadā – ievēlēts par Ventspils domes deputātu. No 2006. gada D. Ošenieks pilda domes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus. Viņa pārziņā ir tūrisma, sociālās palīdzības, komunālās saimniecības, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomas, kā arī Ventspils tirgus un sabiedriskā transporta darbības pārraudzība. Viņš aktīvi darbojas pilsētas ekonomikas un budžeta, pilsētas attīstības, sociālo un mārketinga jautājumu risināšanā. Brīvajā laikā turpina pilnveidot savu dārzu, kopā ar ģimeni labprāt ceļo. Viņa ģimenē aug divi dēli un meitiņa. Viņš cer, ka Ventspils būs tā vieta, kur vēlēsies dzīvot arī viņa bērni, vieta, no kuras negribas aizbraukt un kurā vienmēr gribas atgriezties.

3. Armands Vijups – Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Ventspils muzejs direktora vietnieks, vadošais pētnieks

Par ventspilnieku Dr. hist. A. Vijupu var saukt no 2000. gada, kad viņš sāka strādāt par Ventspils muzeja direktoru zinātniskajā darbā. 2007. gadā A. Vijups saņēma Ventspils pilsētas domes Balvu un nominācijā Kultūras mantojuma izpēte – veicināšanas balvu par Ziemeļkurzemes viduslaiku kapsētu arheoloģisko izrakumu pētījumiem. Šīs ekspedīcijas, vēstures speciālistu vērtējumā, ir ne tikai šobrīd augstākais sasniegums viduslaiku senkapu izpētes jomā, bet arī apjomīgākais veikums visas Ziemeļkurzemes arheoloģisko pieminekļu izpētē kopš 19. gs. beigām. Turklāt arheoloģiskie izrakumi un pētījumi ir tikai viena no A. Vijupa profesionālās darbības jomām. Viņš piedalījies zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Lielbritānijā, Somijā un Zviedrijā. Ārpus Latvijas stažējies Toruņas Universitātē (Polija), Gēteborgas Universitātē (Zviedrija), Roskiles Univeristātē (Dānija) u.c. Kopš 1996. gada ir Latvijas Republikas Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

A. Vijups ir arī Latvijas Universitātes profesors arheoloģijā, studentu mīlēts lektors. Viņš ir vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju par heraldiku, arheoloģiju, vēsturi, t. sk. monogrāfijas Staldzenes bronzas laikmeta depozīts (sadarbībā ar A. Vasku), vairāku mācību līdzekļu vispārizglītojošām skolām autors, kā arī astoņu rakstu krājumu Ventspils muzeja raksti sastādītājs. Top jauni pētījumi un nākamais muzeja rakstu kopums. Rakstu krājumos publicēti arī daudzi A. Vijupa pētnieciskie darbi, kas saistīti tieši ar Ventspils un novada vēsturi. Piemēram, nozīmīgais arheoloģiskajos izrakumos atklātais fakts, ka senākā Ventspils daļa 17. gs. tika pakļauta dabas katastrofai – aizputināšanai ar smiltīm. Īpašs talants ir A. Vijupa spēja komunicēt un radīt interesi par vēsturi arī ar šo jomu nesaistītos cilvēkos. Viņam pieder unikāla vēsturisku Japānas sadzīves priekšmetu kolekcija, kas tika eksponēta arī Ventspils muzejā (2013). Muzeja zinātniskais direktors ir idejām bagāta un neordināra personība, kas spēj iedvesmot kolēģus gan zinātniskiem pētījumiem, gan azartiskai darbībai arī muzeja ikdienā.

BALVAi izvirzīti 15 kandidāti

1. Inga Aulmane – Ventspils Tūrisma centra vadītājas vietniece

Dzimusi Ventspilī. Mācījusies Ventspils Mūzikas vidusskolā un Ventspils Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā. Studējusi J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kurā mācījusies Kordiriģenta un vokālajā nodaļā. Savas darba gaitas I. Aulmane uzsāka Ventspils 2. astoņgadīgajā skolā kā mūzikas, ritma un ģeogrāfijas skolotāja. Par skolotāju viņa strādājusi arī Rīgas Bērnu mūzikas skolas Kora klasē un vadījusi dažādus kolektīvus Ventspilī un novadā. 15 gadus vadot vīru un jauktos korus un dažādus ansambļus, ir apbraukājusi visu Latviju. Mūziku noteikti var uzskatīt par viņas pirmo mīlestību, kas aizrauj un iedvesmo.

I.  Aulmane ir mērķtiecīga, enerģiska un nebaidās no jauniem dzīves pavērsieniem un izaicinājumiem. Laikā, kad attīstījās jaunas darba nozares, tika plānoti grandiozi projekti un pilsēta mainījās ne vairs pa gadiem, bet par mēnešiem, I. Aulmane nolēma pilnveidot savu profesionālo karjeras izaugsmi, apgūstot jaunu profesiju – sabiedrisko attiecību speciālists. 2004. gadā viņa pabeidza studijas Baltijas Krievu institūtā, Uzņēmējdarbības fakultātē iegūstot bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā ar specializāciju sabiedrisko attiecību vadībā. Pēc studijām I. Aulmane darbu uzsāka Ventspils pilsētas domes Pilsētas mārketinga nodaļā kā vadītāja vietniece. Līdz tam strādāja Ventspils bibliotēkā un Ventspils PPBU Siltums par sekretāri un personāla vadītāju.

No 2007. gada I. Aulmane ir Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra vadītāja vietniece. Ceļošana ir viņas aizrautība un otrā lielā mīlestība, ko veiksmīgi apvienojot ar profesionālo skatījumu un pateicoties savam enerģiskumam, neatlaidībai, mērķ­tiecībai un lielajam ieguldītajam darbam, ir realizējusi daudz veiksmīgu projektu, palīdzot popularizēt Ventspili kā vienu no interesantākiem un aizraujošākiem tūrisma galamērķiem Latvijā. 11 darba gadu laikā Ventspils Tūrisma centrā viņa sniegusi būtisku profesionālo ieguldījumu vairāku interesantu un atraktīvu tūrisma un mārketinga projektu tapšanā, tai skaitā Cow Parade 2002. un 2012. gadā, Ventspils nauda – venti, Ventspils pirmais Ginesa rekords 2010. gadā – Garākais ziedu paklājs pasaulē, Ventspils Tūrisma avīze u.c. Pateicoties I. Aulmanes intensīvajam darbam, ir izdevies stiprināt sadarbību starp tūrisma organizācijām Ventspilī un novadā. Savu pieredzi, vadot dažādus seminārus un praktiskas nodarbības, viņa ir nodevusi arī jaunajiem tūrisma speciālistiem.

2. Māris Bože – Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs

Ventspili pazīst kā pilsētu, kuras ielas ir sakārtotas, acis priecē oriģinālas strūklakas un skulptūras, vēsturiskās ēkas – Livonijas ordeņa pils, Amatu māja, Jaunrades nams, Rakstnieku māja – atdzimušas jaunai dzīvei, neskaitāmas balvas saņemtas par augstvērtīgiem mūsdienu arhitektūras projektiem. Mēs visi lepojamies ar Pārventas bibliotēku, Lielā laukuma jauno veidolu un strūkl­aku, arī topošo koncertzāli. M. Božes vadībā jau 19 gadus Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas komanda veic darba neredzamo daļu – izvērtē ieceres, plāno teritoriju attīstību, lai nodrošinātu mums visiem ērtu, pieejamu un estētisku pilsētvidi. Šādā darbā vajadzīga precizitāte un nākotnes redzējums, un, kā atzīst M. Bože, līdzās nepieciešama komanda – augstas raudzes profesionāļi, no kuriem mācīties.

Kolēģi un sadarbības partneri M. Boži raksturo kā mērķtiecīgu un principiālu cilvēku, kurš ar vislielāko rūpību seko ikkatra būvprojekta gaitai, ir nepiekāpīgs kļūdu un paviršību priekšā, bet gatavs sadarbībai un radošumam labāko risinājumu meklējumos. Viņš savā profesionālajā darbībā prot rast līdzsvaru starp kvalitatīvas dzīves vides veidošanu katram indivīdam un sabiedrībai kopumā.

Arī brīvajā laikā M. Bože neļaujas slinkumam – ir aktīvs virves vilkšanas kluba Velkonis dalībnieks un tikpat aizrautīgs riteņbraucējs. Viņa centienus atbalsta saprotoša un sportiska ģimene – sieva, dēls un meitas. M. Bože uzskata, ka Ventspils ir patiešām ģimenēm ar bērniem draudzīga pilsēta, un turpina strādāt, lai tā kļūtu par vislabāko vietu, kur dzīvot, attīstīt biznesu un atpūsties. Lai tā būtu gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskā transporta pasažieriem draudzīga pilsēta, lai droši varētu teikt: «Šī ir pilsēta cilvēkiem!»

3. Valdis Cela – seniors sportā

Dzimis Dundagas pusē, ir viens no aktīvajiem sportotājiem, kas savu organismu un fizisko izturību sācis stiprināt jau bērnībā. Sportā gūtais rūdījums V. Celam noderēja jau tad, kad viņš vēl bija šoferis tālbraucējs un pie stūres bija jāpavada ilgas stundas. «Reizēm gan iemetās mugurā kāda krika, bet nopietnu sūdzību par veselību nekad nav bijis,» viņš saka.

Skolas gados ar vienaudžiem visu brīvo laiku pavadījis, spēlējot futbolu un basketbolu, kas šķita aizraujoši un interesanti un bija labs veids, kā sevi pierādīt. Šī vēlme V. Celam nāk līdzi visu mūžu, ļaujot sasniegt labus rezultātus gan vieglatlētikā, gan galda tenisā. Savulaik viņš ar labiem panākumiem piedalījies arī rallijā, tomēr cauri gadiem arvien atgriezies pie galda tenisa un vieglatlētikas. Deviņdesmitajos gados V. Cela iesaistījās Ventspils sporta veterānu kustībā, kad arī tika uzsākti aktīvi treniņi, dalība un sekoja panākumi senioriem valsts, Eiropas un pasaules čempionātos vieglatlētikā.

V. Cela ir daudzkārtējs godalgoto vietu ieguvējs senioriem Eiropas un pasaules čempionātos vieglatlētikā (daudzcīņā, augstlēkšanā, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā, kārtslēkšanā), viņam pieder vairāki Eiropas un pasaules rekordi savā vecuma grupā senioriem. 2018. gadā Hanzas kausa izcīņas sacensībās vieglatlētikā senioriem V. Cela laboja Latvijas rekordu desmitcīņā, vienlaikus ar 8142 punktu summu pārspējot iepriekšējo Eiropas un pasaules rekordu vecuma grupā (70+).

Ventspils pilsētas pašvaldība 2012. gadā V. Celu apbalvoja ar Gada Atzinību sportā nominācijā Entuziasts sportā. V. Cela apalvots arī ar Latvijas Sporta veterānu senioru savienības Atzinības rakstu un piemiņas medaļu. Lai sasniegtu augstus rezultātus vieglatlētikā, V. Cela trenējas trīs reizes nedēļā. Šobrīd viņš mērķtiecīgi gatavojas pasaules čempionātam vieglatlētikā senioriem, kas norisināsies septembrī Spānijā.

4. Gaitis Celms – pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs

Dzimis Ventspilī. 1988. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, pēc tam uzsācis darba gaitas. Strādājis gan par agronomu, gan ražošanas nozaru vadītāju, gan vadījis p/u Piltenes komunālā saimniecība.

1999. gadā savu karjeras kāpienu G. Celms sāka PBU Labiekārtošanas kombināts, strādājot Sanitārās tīrīšanas iecirknī par vadītāju. 2002. gadā tika paaugstināts darbā par direktora 1. vietnieku, bet jau 2002. gada oktobrī kļuva par PBU Labiekārtošanas kombināts direktoru un 2004. gadā ievēlēts par PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētāju.

Kopš 1999. gada G. Celms ir Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas biedrs, ar tās palīdzību tiek rasti risinājumi jaunāko tendenču ieviešanai atkritumu apsaimniekošanā Ventspilī un tās reģionā. Nepārtraukti sadarbojoties ar uzņēmuma speciālistiem, tiek meklēti optimālākie risinājumi sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un rentablas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Valdes priekšsēdētāja amats no G. Celma prasa augstas darba spējas un stresa noturību, kas viņam neapšaubāmi ir raksturīgas. Tādas īpašības kā sīkstums un izturība, komunikabilitāte noder, veidojot attiecības ar esošajiem un jaunajiem sadarbības partneriem. Savukārt cieņa, cilvēciskums, sapratne, iejūtība un tajā pašā reizē prasīgums, stingrība un lēmuma pieņemšana izpaužas, vadot sešas struktūrvienības lielo uzņēmumu. G. Celms augstu vērtē ģimeniskās vērtības: izaudzināti divi bērni – meita un dēls, un tagad ģimeni kuplina arī mazmeitiņa.

5. Sergejs Deņisovs – Ventspils Kikboksa leģiona vadītājs

Ventspilnieki un cīņas sporta pārstāvji Latvijā S. Deņisovu atpazīst kā prasīgu sporta kluba Ventspils Kikboksa leģions (VKL) treneri un sporta entuziastu. Bet tikai retais zina, ka aiz spēcīgās ārienes slēpjas neordināra personība, jauniešu iedvesmotājs, mākslas baudītājs un patiess Latvijas un Ventspils patriots, kurš tik ļoti mīl savu darbu, ka tam atdevis visu savu dzīvi jeb, kā viņš pats saka: «15 savas dzīves labākos gadus».

S. Deņisovs ir ventspilnieks, mācījies 6. vidusskolā, studējis uzņēmējdarbību, jurisprudenci, ieguvis pedagoģisko izglītību. Trenēties sācis 15 gadu vecumā. Daudzkārtējs Latvijas čempions kikboksā, K-1, taiboksā un tekvondo, izcīnītas uzvaras arī Eiropas čempionātā.

S. Deņisovam ir dabas dots cīnītāja un trenera talants. Nopelnītas melnās jostas un meistara pakāpes daudzos cīņas sporta veidos. 20 gadu vecumā viņš atvēra sporta klubu, lai ventspilniekiem sniegtu labākās trenēšanās un izaugsmes iespējas cīņas sportā. Tas noteikti ir izdevies, jo Kurzemē nav cita kluba, kura audzēkņi sacensībās pārstāvētu tik daudzus cīņas sporta veidus: kikboksu, taiboksu, K-1, muai tai, pankrationu, MMA un karatē paveidus.

Šogad VKL aprit tieši 15 gadi. S. Deņisova audzēkņi izcīna medaļas visa līmeņa turnīros, sākot no vietējiem līdz pat A klases turnīriem. Šogad Latvijas čempionātā jau ir izcīnīta 1. komandas vieta kikboksā. Lielākais gandarījums S. Deņisovam ir starptautiskajos turnīros, kad viņa sportisti kāpj uz pjedestāla ar Ventspils vai valsts karogu rokās. Tad pārņem lepnums, ka latvieši ir stipra tauta. S. Deņisovs un viņa audzēknis Raimonds Martinovskis Gada atzinībā sportā 2017 katrs saņēma balvas, un abi ir ventspilnieku simpātijas.

6. Sergejs Gurjanovs – ginekologs dzemdību speciālists, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Dzemdību un ginekoloģijas bloka vadītājs

1994. gadā beidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju, ieguvis ārsta kvalifikāciju, pēc tam sertificējies par ginekologu, dzemdību speciālistu. Papildus S. Gurjanovam ir metodes sertifikāts dzemdniecības un ginekoloģijas ultrasonogrāfijā, kā arī sertifikāts anestezioloģijā, reanimatoloģijā. Strādājis Rīgā, Balvos, kā arī Valmierā, Vidzemes slimnīcā par ginekoloģijas un dzemdību nodaļas virsārstu. SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca strādā kopš 2013. gada augusta kā Dzemdību un ginekoloģijas bloka vadītājs, kā arī ginekologs, dzemdību speciālists. Regulāri paaugstina savu kvalifikāciju, apmeklējot seminārus, kursus, konferences un kongresus Latvijā un ārvalstīs – Nicā un Klermonferānas universitātes klīnikā (Francija), Viļņā (Lietuva), Tbilisi (Gruzija), Botropā (Vācija), Neapolē (Itālija), Dubaijā (AAE) u.c. Interesējas par sasniegumiem un jauninājumiem medicīnas zinātnēs. Iegūtās profesionālās zināšanas un pieredzi pielieto ārstnieciskajā darbā.

S. Gurjanovs ir pretimnākošs, saprotošs un iejūtīgs attiecībā pret darba kolēģiem un pacientiem. Izglīto pacientus tālākai slimības rehabilitācijai mājas apstākļos. Regulāri saņem labas pacientu atsauksmes vietējos masu medijos.

7. Arnis Janvars – SIA Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētājs

A. Janvars savulaik Kandavas sovhoztehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Kijevas Valsts tehniskajā universitātē un vēl citās mācību iestādēs apguvis plašu zināšanu lauku – ekonomiku, būvniecību, darba aizsardzību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, uzņēmumu vadīšanu u. c. Ievērojama ir arī viņa darba pieredze – vadījis Jūrkalnes kolhozu Dzintarkrasts, SIA Celtnieks, bijis Ventspils SPMK darbu vadītājs, SIA Didrihsons komercdirektors. Kopš 1995. gada A. Janvara darba dzīve saistās ar brīvostas teritorijas attīstību. Pēdējos gados vadīti tādi uzņēmumi kā SIA Bio-Venta un SIA Ventall Termināls. No 2006. gada A. Janvars ir SIA Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētājs, savukārt no 2014. gada – SIA VK Tranzīts administratīvā departamenta direktors.

Šogad visi Ventspils ostas termināļi, kas pārkrauj naftas produktus, sāk izmantot tvaiku savākšanas sistēmas, tādējādi ierobežojot naftas produktu smaku nonākšanu gaisā. SIA Ventamonjaks serviss šādas iekārtas izmanto jau kopš 2007. gada. Šī projekta ieviešanā ļoti nozīmīgs bijis arī A. Janvara ieguldījums. Tāpat viņš veicis nozīmīgu darbu ostas teritorijas sakārtošanā, attīstībā un biodīzeļdegvielas ražotnes Bio-Venta darbības nodrošināšanā.

Spēku un enerģiju nopietnajam un sarežģītajam darbam uzņēmumos Ventspils brīvostā A. Janvars rod dabā, brīvo laiku veltot makšķerēšanai un medībām.

8. Ārija Klēvere – Ventspils stāstniece

Dzimusi Rīgā, bērnību un pirmās skolas gaitas vadījusi Užavā, bet nu jau vairāk nekā 50 gadu sevi uzskata par ventspilnieci. Ilgus gadus bijusi pirmsskolas izglītības iestādes Saulīte (tolaik bērnudārza Saulīte) audzinātāja. Vairāk nekā 15 gadus darbojas stāstnieku kustībā, gan izaudzinot stāstnieku virtuozi – mazmeitu Martu Laimu Gredzenu, gan arī pašai kļūstot par aktīvu un atraktīvu stāstnieci. Duetā ar stāstnieci Aiju Kaminsku Ā. Klēvere šogad plūkusi laurus fonda Viegli iedibinātā apbalvojuma Laiks Ziedonim nominācijā Bize par ieguldījumu literatūrā, tādējādi gūstot atzinību arī valsts līmenī.

Dzirkstošie, optimisma pilnie stāsti gan no pašas stāstnieces dzīves, gan no dzimtās Užavas puses, kur pavadīta bērnība un jaunība, liek klausītājiem smaidīt un noticēt, ka pat dzīves tumšie brīži un neveiksmes nav bez gaišuma un humora. Kā īpaša vērtība jāpiemin Ā. Klēveres ventiņu valoda, kura viņas stāstījumā plūst brīvi un atraisīti. Darbojoties kopā ar bērniem un jauniešiem folkloras kopā Rotaļnieks, Ā. Klēvere ir pamudinājusi un iedvesmojusi vairākus jaunos stāstniekus runāt dzimtās puses izloksnē.

Viņas vaļasprieks paralēli stāstnieces gaitām ir izšūšana un dāvanu maisiņu izgatavošana no lina, kurus autore labprāt dāvina citiem.

9. Boriss Lobkovs – kādreizējais Ventspils ostas vecākais inženieris

Dzimis Smoļenskas apgabalā, Sičovkas pilsētā, Krievijā. Mācījies Odesas jūras flotes inženieru institūtā, norīkots darbā uz Nahodkas pilsētu Piejūras apgabalā, vēlāk – uz Liepāju, bet drīz pēc tam – Ventspils ostu, ar kuru dzīve saistīta kopš 1966. gada. Ieguvis Latvijas pilsonību un aktīvi seko līdzi visam, kas notiek Ventspilī un Latvijā. «Es jau esmu ar nagiem un zobiem te ieaudzis, ka ne atraut,» saka B. Lobkovs, kuru pamatoti dēvē par Ventspils ostas hidrotehnisko būvju staigājošo enciklopēdiju.

No 1966. līdz 1990. gadam B. Lobkovs bija Ventspils jūras tirdzniecības ostas inženieris, bet no 1991. līdz 2000. gadam – Ventspils tirdzniecības ostas Tehniskās nodaļas vecākais inženieris. Taču tie ir tikai formālie ieraksti darba grāmatiņā. Ventspils ostā grūti atrast objektu, kura būvniecībā vismaz ar padomu nebūtu piedalījies B. Lobkovs. Viņa darba gaitas Ventspils ostā sakrita ar pārkraušanas naftas bāzes (pašreizējais SIA «Ventspils nafta» termināls), pieostas rūpnīcas (SIA Ventamonjaks serviss un citi ķīmiskie termināļi) un kālija mēslojumu pārkraušanas kompleksa objektu (pašreizējā AS Kālija parks) aktīvo būvniecību. Viņš vadīja ostas molu rekonstrukcijas darbus no pagājušā gadsimta 70. līdz 90. gadiem bija atbildīgs par visu ostas akvatorijas norobežojošo būvju ekspluatāciju un remontu.

Ventspils ostas moli ilgus gadus bijuši B. Lobkova darbs, bet visu mūžu – aizraušanās. Grūti būtu atrast cilvēku, kurš par Ventspils moliem zinātu vairāk nekā viņš. Protams, arī šobrīd viņš aktīvi seko līdzi vērienīgajai Dienvidu mola rekonstrukcijai un gaida drīzumā plānoto Ziemeļu mola rekonstrukciju.

Ar savu godprātīgo un profesionālo darbu B. Lobkovs iemantojis daudzu ventspilnieku cieņu un ir neapstrīdama autoritāte hidrotehnisko būvju būvnieku vidū. Būvniecības speciālisti viņa profesionālajā viedoklī ieklausās vēl aizvien.

10. Aigars Meri – kamerkora Ventspils un Ventspils Kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs

Dzimis Rīgā, mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jelgavas Mūzikas koledžā. Studējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur ieguvis divus bakalaura un divus maģistra grādus – kordiriģēšanā un simfoniskā orķestra diriģēšanā. Darba gaitas A. Meri uzsācis Jelgavas pilsētas kamerorķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā kormeistara amatā. Turpinājis Latvijas Nacionālajā operā, sākotnēji kā galvenais koncertmeistars, pēc tam diriģenta asistents. Turpinoties karjeras izaugsmei, debitējis gan kā operas diriģents, gan izrādes muzikālais vadītājs.

Kopš 2014. gada A. Meri ir kamerkora Ventspils un Ventspils Kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Viņa vadībā kamerkoris Ventspils aktīvi koncertējis daudzos pilsētas organizētos pasākumos, piedāvājis augstvērtīgas, profesionāli sagatavotas oriģinālprogrammas, kā arī veiksmīgi startējis dažādos starptautiskos koru mūzikas konkursos, kuros ieguvis augstākos novērtējumus.

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, jau pērn kamerkoris Ventspils ieguva augstāko vērtējumu Ventspils un Kuldīgas apriņķa amatieru koru skatē, savukārt šī gada jūnijā, piedaloties koru konkursa Dziesmu kari pusfinālā, jaukto koru grupā Ventspils ierindojās augstajā astotajā vietā un iekļuva finālā.

A. Meri ir precējies, ģimenē aug trīs bērni. Ir veselīga dzīvesveida piekritējs, brīvajā laikā atpūšas kopā ar ģimeni, mīl futbolu un sēņošanu. Mūzika un māksla viennozīmīgi ir A. Meri dzīves lielākā kaislība. Kora dalībnieki savu diriģentu raksturo kā lielisku stratēģi – erudītu, mērķtiecīgu un prasīgu, apveltītu ar savu īpašo skatījumu uz lietām un apbrīnojamām darba spējām. Vienlaikus A. Meri, pateicoties nerimstošajām rūpēm par savējiem un lieliskai humora izjūtai, ir kora dvēsele un iedvesmotājs.

11. Linda Mičule – nefroloģe, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca galvenā ārste, valdes locekle

1997. gadā pabeidza Latvijas Medicīnas akadēmiju un ieguva ārsta grādu. Savukārt 2002. gadā beigusi Latvijas Universitāti un ieguvusi ārsta speciālista kvalifikāciju nefroloģijā. SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca strādā no 2006. gada. Sākumā pildījusi nefrologa, internista (dežūrārsta) pienākumus. No 2008. gada līdz šim brīdim ir hemodialīzes nodaļas vadītāja, kā arī pilda nefrologa un internista pienākumus. No 2010. gada papildus veic hemodialīzes nodaļas vadītāja un nefrologa pienākumus Talsu filiālē. Turklāt L. Mičule no 2017. gada pilda arī galvenā ārsta – valdes locekļa pienākumus. Viņa regulāri paaugstina savu kvalifikāciju dažādos kursos un semināros specialitātē, kā arī, apmeklējot asociācijas sēdes gan mūsu valstī, gan ārpus tās robežām, interesējas par jaunākiem sasniegumiem nefroloģijā un pediatrijā. L. Mičule aktīvi piedalās jaunu diagnostisku metožu ieviešanā slimnīcā un no 2011. gada marta vada Zinātnisko un mācību daļu slimnīcā, kā arī ieguldījusi savas profesionālās zināšanas peritoneālās dialīzes izveidē slimnīcā, darbojas Terapeitiskā profila darba grupā, kura nodrošina terapeitiskā profila medicīnas darbības kvalitātes uzlabošanu Ventspils slimnīcā un Talsu filiālē.

Darba pienākumus L. Mičule veic ar augstu atbildības sajūtu pret veicamo darbu. Ievēro konfidencialitāti attiecībā pret pacientu. Saskarsmē ar darba kolēģiem ir laipna, izpalīdzīga un koleģiāla. Viņa ir zinoša, pretimnākoša, saprotoša un iejūtīga attiecībā pret darba kolēģiem un pacientiem. Regulāri saņem labas pacientu atsauksmes un atzinību vietējos masu medijos. Nefroloģe L. Mičule saņēmusi titulu Gada kolēģis 2011, Gada ārsts 2012, Gada ārsts 2016/2017 par profesionalitāti, sirsnību, iejūtību un citām mediķim svarīgām īpašībām. 2018. gadā par ieguldījumu veselības aprūpes sniegšanā pacientiem saņēma Ministrijas augstāko apbalvojumu Atzinības rakstu.

Brīvajā laikā L. Mičulei patīk lasīt grāmatas, viņa daudz ceļo un piekopj aktīvu dzīves veidu.

12. Everita Panfiļonoka – mūsdienu deju studijas Prieks vadītāja

Dzimusi ventspilniece, pamatizglītību ieguvusi Ventspils 1. vidusskolā. 1996. gadā beigusi Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu pedagoģijā. No 1996. gada strādājusi kā sākumskolas skolotāja Ventspils 6. vidusskolā, savukārt kopš 2015. gada strādā Ventspils Centra sākumskolā. Papildus apmeklējusi dažādus kursus mūsdienu deju tehnikās. 1995. gadā nodibinājusi un jau 23 gadus vada mūsdienu deju studiju Prieks, kurā piecos kolektīvos dejo bērni, jaunieši un pieaugušie, kopskaitā 107 dalībnieki. Deju studija Prieks ir neatņemama Ventspils kultūras dzīves sastāvdaļa, piedalās pilsētā rīkotajos pasākumos, ar deju kuplina citu kolektīvu koncertus, piedalās valsts mēroga mūsdienu deju festivālos un svētkos, kā arī Bērnu un jauniešu Dziesmu un deju svētkos. 2012. gadā E. Panfiļonoka bijusi virsvadītāja lielkoncertos Madonā un Rīgā. Saņēmusi pateicību par Mūsdienu deju lielkoncerta veidošanu un organizēšanu Ventspilī 2008. gadā.

E. Panfiļonoka pilnveidojusi horeogrāfes pieredzi, iestudējot lielākus pasākumus Ventspilī – vasaras olimpiādes atklāšanas pasākumu, Baltijas arodvidusskolu starptautisko spēļu atklāšanas pasākumu, sporta skolas jubilejas pasākumu, OC Ventspils 15 gadu jubilejas pasākumu.

E. Panfiļonokas sirdslieta ir deja un mūzika, ļoti patīk arī dziedāt. Praktiski visu savu brīvo laiku iegulda darbā ar dejotājiem. Labprāt organizē, noformē un vada pasākumus, ir aktīva, radoša un nenogurstoši atrodas kustībā. Idejiski izauklējusi un organizējusi dažādus pasākumus – pieaugušo mūsdienu deju festivālu Sieviete krāšņākais zieds, kas Ventspilī jau norisinās piecus gadus, koncertizrādes Dvēsele kabatā (2010. g.), Pusnakts muzejā (2015. g.), ikgadējos Ziemassvētku koncertuzvedumus.

13. Nadežda Seile – sporta skolas Spars Sporta vingrošanas nodaļas trenere

Sporta pedagoga izglītību ieguvusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā 1993. gadā ar kvalifikāciju – fiziskās audzināšanas skolotāja un sporta vingrošanas trenere. 1998. gadā uzsākusi darbu sporta skolā Spars, kurā strādā joprojām. 2004. gadā pabeidza sporta vingrošanas Starptautiskās kategorijas trenera apmācības FIG (Fédération Internationale de Gymnastique) Academy level 3, un saņēmusi Coach Brevet ar tiesībām strādāt Latvijā un ārzemēs.

2001. gadā N. Seile ieguva 4. starptautisko tiesneša kategoriju, katrā nākamajā olimpiskajā ciklā to paaugstinot. 2016. gadā trenere ieguva augstāko pirmo tiesneša starptautisko kategoriju un ir pēc reitinga 3. tiesnese pasaulē sporta vingrošanā. Kā sporta vingrošanas tiesnese strādājusi Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī Eiropas jaunatnes olimpiādēs. 2017. gadā bija uzaicināta par tehnisko delegātu Pasaules kausa izcīņā Azerbaidžānā – Baku.

Treneres vadībā sportisti ik gadus sasniedz augstus rezultātus gan valsts, gan starptautiskās sacensībās. N. Seile sagatavojusi augstas klases sportistes – Aleksandru Kurčenko un Mariju Ribaļčenko, kuras pārstāvējušas Latviju Eiropas čempionātos un Eiropas Jaunatnes olimpiādēs, kā arī Sabīni Annu Cinovsku, kas šogad ieguvusi Latvijas čempiones titulu junioriem atsevišķos daudzcīņas veidos uz līdztekām un brīvajās kustībās, kā arī 2. vietu Latvijas kausa izcīņā.

Līdztekus darbam sporta skolā Spars trenere darbojas arī ar pirmsskolas vecuma bērniem un gādā par viņu izaugsmi, attīstību, radošumu, izglītošanu, emocionālo labsajūtu un veselību. Ikdienā pirmsskolas vecuma bērni N. Seiles vadībā apgūst sporta vingrošanas pamatus, kā arī tiek iesaistīti daudzpusīgās radošās rotaļās. N. Seile šogad saņēmusi Ventspils pilsētas domes Atzinības rakstu par ieguldījumu jaunākā vecuma bērnu fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanā.

14. Kristīne Vāgnere – Ventspils Tehnikuma direktore

Dzimusi Siguldā, 1990. gadā absolvējusi Ķekavas vidusskolu un 1995. gadā – Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāti.

Kopš 2011. gada 1. jūlija K. Vāgnere ir Ventspils Tehnikuma direktore. Šajos septiņos gados ir paveikts ļoti daudz – pilnībā rekonstruētas tehnikuma telpas, uzbūvēta dienesta viesnīca, radīti teicami apstākļi kvalitatīvas profesionālās izglītības iegūšanai. Sadarbībā ar uzņēmējiem izglītojamajiem tiek piedāvāta darba vidē balstītas izglītības iegūšanas iespēja. K. Vāgnere ir izveidojusi labu komandu, lai turpinātu uzsākto darbu pie Ventspils Tehnikuma attīstības stratēģijas, kā arī pie mācību programmu pilnveides un modernizācijas. Viņa ir ieguldījusi lielu darbu, lai popularizētu sevis pārstāvēto izglītības iestādi un profesionālās izglītības nozīmi.

K. Vāgnere ir precējusies, ģimenē aug divas meitiņas. Brīvo laiku viņa pavada kopā ar ģimeni, daudz lasa, šuj kleitas sev un meitām un fano par basketbola klubu Ventspils.

15. Vilis Zīlnieks – velkoņa Ventspils kapteinis

Ventspilī ir veselas dinastijas, kas veltījušas savu dzīvi jūrai un ostai. Tāda ir arī Zīlnieku dzimta, kas jau trīs paaudzēs saistīta ar jūru. V. Zīlnieks jūrskolu pabeidzis divas reizes – kā stūrmanis un kā mehāniķis. Padomju laikā vairākus gadus bija kapteinis uz pētnieciskā kuģa Arktika Ziemeļu Ledus okeānā, austrumu Arktikā – pētīja dziļumus un ierīkoja kuģošanas ceļus.

Kad Latvija atguva neatkarību, V. Zīlnieks atgriezās dzimtenē, kādu laiku gāja jūrā kā zvejnieks, pat pastrādāja par kuģu mehāniķi Dānijā. Taču galu galā atgriezās Ventspilī un kopš 1996. gada turpina sava tēva un onkuļa nodarbošanos, strādājot ostas flotē.

Viņa dzīvē tāpat bijušas interesantas vēsturiskās sakritības. 1996. gadā bijusī Ventspils kompānija Ostas flote nopirka jaunu velkoni, kuru nosauca Teodors Spāde – par godu slavenajam latviešu admirālim, kurš turklāt dzimis Ventspilī. Velkoni pieņēma un par kapteini uz tā bija V. Zīlnieks – Teodora Spādes drauga un sava vārdabrāļa Viļa Zīlnieka mazdēls. 2009. gadā Teodoru Spādi pārdeva Krievijai un V. Zīlnieks sāka vadīt velkoni Ventspils, uz kura strādā joprojām. Ventspils ir vienīgais velkonis, kas strādā bez ierobežojumiem un var jebkuros laika apstākļos doties jūrā.

Viņa jūrnieka pieredze un profesionalitāte darbā uz velkoņa ir neatsverama ostas ikdienas darba nodrošināšanā. V. Zīlnieka personība un attieksme pret darbu stiprina jūrnieka profesijas prestižu mūsdienās. Viņa pieredzes stāsti par jūru un kuģošanu ļauj saskatīt gan šīs nodarbes romantisko pusi, gan tās skarbumu.

Laba grāmata vienmēr bijusi V. Zīlnieka neatņemams draugs. Fantastika, ceļojumu apraksti, jaunākie zinātnes atklājumi un dzīves jēgas meklējumi ir galvenās tēmas, kas interesē pieredzējušo jūrnieku.