Neskatoties uz iebildumiem, atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā

Iepazīstinot ar likumprojektiem par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz no 2019. gada sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Valsts izglītības satura centra, kā arī Latviešu valodas aģentūras pārstāvji informēja par plānotajiem atbalsta pasākumiem pedagogiem, lai palīdzētu stiprināt latviešu valodas prasmes.

Jūrmalas domes deputāte, biedrības "Humanitārā perspektīva" pārstāve Elizabete Krivcova pārmeta IZM nekomunicēšanu ar krievvalodīgajiem vecākiem, vienlaikus uzsverot, ka vecāki ir ieinteresēti, lai bērniem skolā latviešu valodu pasniegtu kvalitatīvi, kas patlaban nenotiekot.

"Vecāki grib, lai latviešu valodas stundas tiktu pasniegtas kvalitatīvi. Skolotāji mainās trīs reizes gadā, maz kas māk ko iemācīt. Latviešu valodas pasniegšana brīžiem ir tik slikta, ka pat vecākiem jāiesaistās ilgā mājasdarbu pildīšanā," teica Krivcova.

Latvijas krievu mācību valodas asociācijas pārstāvis Konstantīns Čekušins tāpat pauda, ka patlaban situāciju varētu raksturot ar vārdiem "vienvirziena šoseja", jo krievvalodīgie vecāki nav tikuši iesaistīti diskusijās un viņiem nav bijusi iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

"IZM sola, ka pedagogi būs un būs arī līdzekļi apmācībai, bet ir jautājums par to, kāpēc sākumā nevar sagatavot pedagogus, sagatavot zinātnisku pamatojumu, ka reformai būs labvēlīga ietekme uz bērniem," sacīja Čekušins, piedāvājot likumprojektus atdot IZM, turpinot diskusijas.

Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs skaidroja, ka reformas ieviešanas gadījumā būs divi gadi, lai sagatavotu skolotājus, kuri "tagad varbūt nejūtas tik spēcīgi".

Deputāts Raivis Dzintars sacīja, ka lēmums par pāreju uz mācībām valsts valodā ir politiskā izšķiršanās, kas "jau tā nākusi ļoti vēlu".

"Ir absurda situācija, ka valsts valoda ir viena, bet vienā būtiskā jomā tā nestrādā," teica politiķis, pasakoties IZM par grozījumu virzīšanu. Viņš pauda cerību, ka deputātu starpā vairs nebūs diskusiju par šiem grozījumiem, jo tie ir jāatbalsta. Tāpat Dzintars lūdza izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim paust politisku viedokli par to, vai piedāvātā reforma ir galapunkts, vai arī tikai viens solis uz priekšu uz vienotu izglītību.

Šadurskis atzina, ka būtu "bezgala naivi iedomāties, ka, mūsu jauniešiem mācoties nošķirtā vidē, sabiedrība varētu dzīvot saliedēti, svinēt vienus un tos pašus svētkus, dalīties vērtības, piederības sajūtā, patriotismā".

"Segregēta izglītības sistēma ir mantojums, palieka, un tā ir jāpārveido, taču to nevar pārveidot ar likumu vai normatīvu vienā dienā," teica ministrs. Politiķis uzsvēra, ka, ņemot vērā pārmaiņas izglītības saturā, nākotnē skolas tiks dalītas nevis pēc lingvistiskās piederības, bet pēc interešu un piedāvājuma klāsta, tādējādi faktiski izslēdzot jautājumu par lingvistiski segregētu izglītības vidi.

Krievu skolu aizsardzības štāba pārstāvis nepiekrita ne ministram, ne Dzintaram, uzsverot, ka krievu skolas Rīgā pastāv no 19. gadsimta un tās ir Latvijas bagātība. "Slikti, ka nezināt Latvijas vēsturi. Latvieši lemj par krievu bērnu likteni, un, manuprāt, tas ir nacisms, un vēsturē jūs par to atbildēsiet," brīdināja krievu skolu aizstāvis.

Deputāte Laimdota Straujuma pauda atbalstu IZM virzītajiem grozījumiem, uzsverot, ka patlaban segregēta izglītība cilvēkus dala "savējos un "ne savējos"". Viņa gan aicināja puses vairāk komunicēt, lai mazinātu pušu bažas.

Parlamentārietis Romans Miloslavskis, kritizējot reformas ieviešanu, pauda uzskatu, ka Šadurskis esot iedvesmojies no Ziemeļkorejas sistēmas, "kur ir viena partija un viens viedoklis, un viens ienaidnieks". Viņš piedāvāja reformas plānu atgriezt IZM un turpināt diskusijas, visu pamatīgi izpētot.

Ventspils krievu biedrības pārstāve pārliecināta, ka patlaban neviens nevarot sadzirdēt, "kādas sāpes ir mazākumtautībām". Viņa sacīja, ka esošā sistēma ir optimāls risinājums, savukārt lemšana par grozījumiem ir "vēsturiska kļūda".

Parlamentārieša Andra Morozova ieskatā paustais arguments par to, ka jautājuma risināšana vilcināta vairāk nekā 20 gadus, liecina tikai par to, ka tas ir politiskais populisms. Arī viņš akcentēja, ka sabiedrība, kas pārstāv mazākumtautības, nav uzrunāta. IZM Morozova ieskatā būtu jāpaņem likumprojekts atpakaļ.

Krievu skolu aizstāve Margarita Dragile uzsvēra, ka esot ļoti sāpīgi, ka diskusijā par valodu netiekot runāts par bērna attīstību un izglītību. Viņa zināja teikt, ka mazākumtautību bērniem, kas pakļauti šādām reformām, rodoties attīstības novirzes, turklāt varmācīga valodas uzspiešana tikai mazinot patriotismu jauniešu vidū.

Lielo Pilsētu asociācijas pārstāve, mudinot iesaistītos sadarboties, akcentēja, ka pašvaldības apzinās savu atbildību skolotāju sagatavošanā. Viņa piekrīt, ka skolotājiem nepieciešams atbalsts, vienlaikus atgādinot, ka IZM šādu atbalstu arī sola nodrošināt.

Deputāts Augusts Gustovskis pārliecināts, ka valodas apgūšana ir identitātes jautājums, jo Latvija ir tik stipra, cik stipra ir latviešu valoda. Viņš aicināja "novilkt svītru, skatoties uz vēsturi", paužot, ka valodas reformas jautājums ir arī gribas jautājums, ko apliecina neskaitāmi piemēri, kad ārzemnieki, ierodoties Latvijā, īsā laikā apgūst latviešu valodu.

Paužot atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā, deputāts Varis Krūmiņš gan kritizēja IZM, uzsverot, ka tā konsekventi nerunā ar virknē reformu iesaistītajām pusēm, lai gan reformu plāns iezīmēts pat vairākus Saeimas sasaukumus uz priekšu. "Novēlu Šadurskim iekļūt nākamajā Saeimā, lai novestu idejas un ieceres līdz galam, lai citiem viņa vietā tas nebūtu jādara," piebilda Krūmiņš.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča atzina, ka dienests teju katru dienu saskaras ar problēmām, kas radušās esošajā sistēmā, kas patlaban nenodrošina pienācīgu izglītības kvalitāti mazākumtautību skolās.

"Skolēni, kas pamatskolā izvēlas valodu proporciju ceturto modeli, vidusskolā nav spējīgi runāt valsts valodā," atzina Juhņēviča, piebilstot, ka esošajā sistēmā cittautu bērniem netiek nodrošināta iespēja veiksmīgi integrēties sabiedrībā, jo patlaban jaunieši var pabeigt skolu, vienlaikus neprotot valsts valodu.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Guntis Safranovičs atzina, ka savienībā kopumā ir pozitīva attieksme pret šo reformu - nianses esot atsevišķās pašvaldībās, piemēram, lielajās pilsētās, Latgalē, pierobežā, savukārt mazajiem novadiem šī problēma jau sen ir atrisināta.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva uzsvēra, ka ļoti nepieciešams domāt par skolotāju sagatavotību, viņiem nodrošinot mācību un metodiskos materiālus. Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve Iveta Bērziņa.

Konceptuālu atbalstu reformai pauda arī Tiesībsarga biroja pārstāve, gan norādot, ka varot diskutēt par termiņiem, pedagogu sagatavošanu, kā arī metodiskajiem materiāliem. "Pasākumu kopumam jābūt vērstam uz to, lai neciestu izglītības kvalitāte," uzsvēra biroja pārstāve.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone pauda, ka viņai nav juridisku argumentu, kāpēc likumprojektus nevirzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz no 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.