Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis nebūtiskas atšķirības starp Latvijā pieejamajiem importa pārtikas produktiem un tādiem pašiem citās valstīs tirgotajiem, informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Atklātas atšķirības starp pārtikas produktiem dažādās valstīs
9Viņa pastāstīja, ka PVD pārbaudījis kopumā 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus. PVD pēc produktu marķējuma salīdzināšanas konstatējis to, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas - dārgākas un lētākas. Tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā PVD nav konstatējis.
"Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas," pēc pārtikas produktu marķējumu salīdzināšanas un to sastāva laboratoriskas pārbaudīšanas norādīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.
Viņa arī pastāstīja, ka, piemēram, Beļģijā iegādātās "Nutella Ferrero B ready" vafeļu kakao krēma sastāvā nav sūkalu pulvera, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama arī, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos "TUC" krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs "TUC" cepumos abos gadījumos ir vienāds. Vācijā iegādātajā "Nutella" riekstu krēma sastāvā ir vājpiena pulveris, bet Latvijā iegādātajā produktā - arī sūkalu pulveris. Tai pašā laikā ogļhidrāti abos produktos neatšķiras.
PVD arī nekonstatēja produktu sastāva atšķiršanos no to marķējuma, pastāstīja Meistere. Piemēram, salīdzinot Latvijā iegādāto šokolādi "Milka" ar Vācijā iegādāto un ražoto šokolādi, konstatēti identiski marķējumi, taču, laboratoriski pārbaudot, atšķīrās riekstu un šokolādes proporcija, turklāt abos gadījumos riekstu daudzums nesasniedza 20%, kā tas norādīts marķējumā.
Tajā pašā laikā, salīdzinot Latvijā un Vācijā iegādāto negāzēto tējas dzērienu "Nestea" marķējumu, konstatēts, ka dzērienam, kas ražots Vācijā, saldinātājs saskaņā ar marķējumā redzamo informāciju pievienots nav, savukārt produktam, kas ražots Eiropas Savienībā (ES), pievienots saldinātājs. Salīdzinot marķējumus diviem Vācijā ražotiem produktiem "Grabower" suflē, no kuriem viens iegādāts Latvijā, bet otrs Vācijā, konstatēts, ka Latvijā iegādātais produkts glazēts ar kakao glazūru, kuras sastāvā ir arī augu tauki, piemēram, palmu eļļa, savukārt Vācijā iegādātais produkts glazēts ar šokolādi, kuras sastāvā ir kakao sviests un kakao masa.
"Skatoties uz citās valstīs - Čehijā, Ungārijā, Slovākijā - veiktajiem pētījumiem, redzam, ka mūsu iegūtie dati ir līdzīgi. Jāatgādina, ka, saskaņā ar patlaban spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties tirgū, tādēļ Eiropas Komisija (EK) ir liela izaicinājuma priekšā - identificēt iemeslus, kādēļ ražotāji izvēlas vienu un to pašu produktu ražot no dažādām izejvielām, secināt vai tas ir pieņemami un, ja nav pieņemami, kā šo praksi izskaust. Šobrīd dalībvalstu uzraudzības dienestiem nav legālu un efektīvu sviru, kādā veidā to uzraudzīt," norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
PVD iegūto informāciju plāno nosūtīt Eiropas Komisijas izveidotajam Izpētes centram ("Joint Research Centre"), kas izstrādā metodoloģiju, kādā veidā dalībvalstu uzraudzības dienestiem atlasīt pārtikas produktus turpmākām salīdzinošajām pārbaudēm un kādas pārbaudes veikt, lai iegūtie dati būtu salīdzināmi un izmantojumi tālākām darbībām.
Komentāri (9)
Labrīt! Tas jau sen visiem labi zināms.
Rietumeiropa un ASV vienmēr mūs uzskatija par 2. šķiras cilvēkiem, kurus var neņemt par pilnu. Mēs esam maiņas nauda, ja vajadzēs atdos tam ,kas vairāk maksās vai viņiem būs kāds izdevīgums. Varam līst pakaļā vai laizīt attiecīgo vietu, kā to dara zilais Rinkēvičs un vēl viens otrs no valdības, kurš grib tikt Eiroparlamentā. Kangari.Lai būtu Eiropai produktu noiets viņi ar mūsu rokām iznīcināja cukura ražošanu ,cukurbiešu audzēšanuvieglo rūpniecību, pakāpeniski iznīcina zivsaimniecību,cūkkopību, piena sainiecību u.t.t. Tas tādēļ, lai mēs tikai pirktu viņu 2. šķiras produkciju, no kuras sākam masveidā slimot ar vēzi. Vai pirms 20-30 gadiem tā bija ? Acu aizmālēšnai atmet pāris 100 milj. E ,lai neaizietu postā.
Nu,nav par ko uztraukties.Prātīgs cilvēks tādus produktus,kas minēti rakstā, vispār nepērk.
Kafiju lai pārbauda. Tur atšķirības ir uzreiz izgaršojamas.
Opapam jāpiekrīt par masveida saslimšanām ar vēzi,bet jāpiebilst,ka Rietumeiropā arī šāda sērga ir masveidā.
Kas attiecas uz pārtiku,tad jāprasa,kurš var tagad kaut kur iegādāties tīru un bez ķīmijas piedevām gaļu.PSRS laikā nebija starpība star mājās audzētas cūkas gaļu vai pirktu veikalā.Starpība tikai tāda,ka kolhozā cūku baroja ar kombikormu,kurš bija ekoloģiski tīrs.Mājās deva kartupeļus ,pienu ,un pat ābolus pirms kaušanas.Tā kā atšķirība bija garšā,nevis kur vairāk ķīmija.
Par to paiku tur rietumos varu apgalvot,ka viņi, lielākā daļa cilvēku,ēd to pašu ko mēs šeit.Izcili tīri un nekaitīgi produkti ir tikai izredzētiem,tādiem kā Anglijas karaļnamam,valstu vadītājiem un super bieziem.
Aiz esošās tēmas slēpjas kaut kāds aprēķins,kā tas ir ar daudzām citām, it kā problēmām,lai novērstu uzmanību no citām lietām,kuras varas kliķe novērst negrib neparko,jo tad var samazināties viņu regulāro ienākumu apjoms.
Pilnīga var piekrist Kurzemniekam par kafiju.Arī alkohols tur ir labāks.
gunč kung.
Es grib piebilst pa cuciņ barošan-kochōz laika mājas ar dev to paš kombikorm,ko iekš kolchōz ferm.Kam bij iespējams,tas viss ko ness un ved uz sav saimniecib,le zinat.
Jā,Baron,tā tas bija,un pareizi darīja.Bet savai cūkai tas cilvēks iedeva arī kādu kārumu.
Mūsu valsts PVD nemaz nav spējīgi ne ko kvalitatīvi pārbaudīt, tas jau sen ir pierādīts. Par PSRS laikā barotajām cūkām, no kolhoza fermām kombikormu nesa tikai tie, kuriem bija tāda iespēja, pārējie baroja savas cūkas ar saviem kartupeļiem, vājpienu un dārzeņiem.
Kad visu izsaka peļņa, ieguvumi un izdevīgums, par kaut kādu tur veselīgu
pārtiku nav ko domāt. Nesen televīzijā viens Latvijas zemnieks atklāti pateica, ka audzēt klasiskos rudzus(kas ir mūsus rupjmaizes pamats), nav izdevīgi, jo lai nopelnītu, jāaudzē kaut kādi tur hibrīdi. Un tas ir tikai loģiski, jo biznesu uz emocijām nav prātīgi balstīt.