Trešdaļa jeb 32% vecāku Latvijā bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus, bet 54% nezina, ka tas ir aizliegts ar likumu, par uzņēmuma "Kantar Millward Brown" veiktās aptaujas rezultātiem preses konferencē sacīja organizācijas "Centrs Dardedze" pārstāve Laila Balode.
Viņa skaidroja, ka miesas sodi ir gan sišana, gan arī purināšana, mešana, kniebšana, košana, spiešana palikt noteiktā pozā, piespiedu vielu uzņemšana, vai pretēji, badināšana, matu raustīšana un citas fiziska rakstura audzināšanas metodes. Balode uzsvēra, ka fiziska sodīšana bērnu nemāca, bet gan pazemo, kā arī var radīt miesas bojājumus. Bērns vēlāk var atcerēties tikai pašu sodu, nevis tā iemeslu.
"Fizisku sodu ietekmē bērni izaug nedroši, neuzticīgi, kā arī reizēm agresīvi. Laika gaitā, izmantojot fiziskus sodus, bērnam veidojas priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir norma. Līdz ar to bērns var turpināt vardarbību pret citiem," pauda Balode.
Viņa norādīja, ka, salīdzinājumā ar 2009. gadu, statistiski situācija ir uzlabojusies. Taču tas neesot pietiekami, jo vecāki vairāk atzīst sava bērna fizisku sodīšanu, savukārt tolerance pret sava bērna vardarbību no citu cilvēku puses, ir krietni zemāka.
Kā pauduši 24% aptaujāto, stipra sišana ar roku nebūtu aizliedzama. Savukārt 49% respondentu norādījuši, ka nevajadzētu aizliegt pērienus vai uzšaušanu. Runājot par iejaukšanos publiskā bērnu fiziskā sodīšanā, pētījuma dati liecina, ka 34% respondentu neiejaucas šādās situācijās, bet 42% gribētu iesaistīties, taču nezina, kā to pareizi izdarīt. 24% respondentu norādījuši, ka mēdz šādās situācijās iejaukties.
Sabiedrības pasivitāti šajā jautājumā Balode skaidroja ar to, ka pēc svešinieka iejaukšanās fiziskas sodīšanas laikā bērns mājās var "dabūt pa ausīm" vēl vairāk. Tāpat cilvēki par iejaukšanos šādās situācijās nereti saņem nosodošus komentārus vai aizrādījumus.
Kā izmantotāko bērna disciplinēšanas metodi 70% respondentu norādījuši aizliegumu vai ierobežojumu izvirzīšanu, bet 67% izsaka mutiskus sodus. No aptaujātajiem 32% bērna disciplinēšanai izmantojuši miesas sodu, savukārt 10% aptaujāto izmanto citas bērnu sodīšanas metodes.
Kā galvenos iemeslus bērnu fiziskai sodīšanai aptaujātie min kontroles un savaldības saudzēšanu, uz to norādījuši 39% respondentu. Tāpat 24% piemin nogurumu un bezpalīdzību. 21% respondentu pauduši nostāju, ka bērns citādāk nesaprotot, jeb fizisks sods tiek piemērots bērna temperamenta dēļ. Fizisku sodu kā ģimenes tradīciju atzīmējuši 3%. Tikai 2% aptaujāto atzīst, ka fizisks sods izmantots atbalsta trūkuma dēļ.
Labklājības ministrs Jānis Reirs norādīja, ka kopš 1998. gada Latvijā ir spēkā bērnu fiziskas sodīšanas aizliegums. "Es domāju, ka šie pētījuma rādītāji jāvērtē kritiskāk, jo respondenti noteikti apzinās, kādas atbildes šādās aptaujās ir jāsniedz. Ir ļoti daudz labu metožu, ar kuru palīdzību var novērst miesas sodu izmantošanu pret bērniem. Paralēli nepieciešama plānveidīga informācijas kampaņa, lai sabiedrību plašāk informētu, ka vardarbība nav pieļaujama, nav atbalstāma un ir aizliegta ar likumu," sacīja ministrs.
Starptautiskais uzņēmums "Kantar Millward Brown" šī gada augstā veica aptauju, kurā iesaistījās 500 Latvijas iedzīvotāji.
Komentāri (11)
Tādi bērnu sitēji ir mīkstie,jo iesist var tikai tam,kurš nesitīs pretim.
Vai tad slikti cilvēki izauguši no tiem bērniem,kas savulaik dabūjuši pērienu ar bērza žagariem?Ar roku,beisbola nūju vai citiem priekšmetiem gan sist nevajadzētu,dr.Bērziņš ir visiedarbīgākais.Laukos vēl iespējams papildsods-bērnam pašam jāiet un jānolauž kārtīgs žagars.Senākos laikos vēl bija laba tradīcija-pēc saņemtā pēriena bērns nobučo roku pēriena devējam.
Vai di..u nelika nobučot?
Sadjugas..., lai neteiktu vairāk. Ja puikam pēriens iedveš spītu, tad meitenēm pēriens ir pazemojošs un vēlāk izpaužas dažādos kompleksos, mazvērtības , vai pašcieņas trūkumā.
Skatoties pēc komentāru vērtējumiem,jāsecina ka diezgan daudzi atbalsta bērnu sišanu,kuru viens otrs sauc par pēršanu.It kā pēršana nebūtu sišana.
Iesaku par to nenormālo ieradumu aizdomāties,jo tas sistais bērns visu laiku nebūs bērns.Izaugs liels un tad tas sitējs var atrauties kā kaka no pakaļas.
Tas sistais bērns var arī agri pamest mājas,kas viņam pašam var beigties diezgan bēdīgi.Aizdomājaties,pēršanas atbalstītāji,vai paši neesat pelnījuši pērienu vai pat kaut ko vairāk par bērna novešanu līdz nepaklausīšanas stadijai.
Ir daudz ģimenes,kur pat domās nav kādu sist,vai bērnam būt nepaklausīgam.
Vienam otram pērējam tādu dr.Bērziņu vajadzētu likt apēst,nedodot uzdzert ūdeni.Vājprāts kaut kāds-bērnus sit,pazemo morāli un pat nosit,to pašu dara ar dzīvniekiem.Slimi konkrēti ar savām galvām.
Neesmu miesas sodu piekritējs,bet nezinu nevienu man pazīstamu bērnu,kurš ne reizes nebūtu dabūjis ar roku pa pakaļu.
Es pēdējo pērienu dabūju 5.klasē ,jo vētras laikā gāju jūrā un gandrīz noslīku. Vecākiem bija stres un par nepaklaisību dabūju pērienu. Jau ir pagājuši gandrīz 60 gadi, bet atceros. Vecākiem bija taisnība un es neapvainojos . Tā vajag , lai būtu paklausība.
Esmu dabūjis ar bērziņu un siksniņu bērnībā par lielām blēņām. Atbalstu pilnībā to un uzskatu, ka uz mani tas ļoti labi iedarbojās. Tas nav radījis manī agresiju vai psiholoģisku traumu.
Vai tad pret savu bērnu arī esi izmēģinājis siksnu vai žagaru ? Tā tikai liekas tev ,ka nav atstājis iespaidu , bet gan jau ir vai būs dzīvē tā ,ka būs vēlēšanās kādu sodīt.
Ainiņa lielveikalā : jauna māmiņa un dēlēns 3-4 gadiņi. Mazais visu laiku nīd- nu nopērc,nopērc,nu nopērc.Māmiņa neliekas ne zinis.Tad sīkais sāk psihot un gāzt preci no plauktiem , uz ko māmiņa tā kusli - nu dēliņ nedari tā! Viss? Nē! Mazais razbainieks sajutis nesodāmību jau paziņo - es tevi negribu,tu esi slikta mamma,kaut tu nebūtu utt.,bet māmiņā joprojām savā kuslajā balstiņā - nu kā tu tā, dēliņ, nu nedari tā... Jautājums- kas no tā puišeļa izaugs?
Es arī esmu par dr.Bērziņu. Gan pats esmu ticis sodīts, gan savus bērnus sodījis, bet tamdēļ jau neesam izauguši par morāliem kropļiem un slepkavām. Ak šis humānisms! Redzot vecāku nevarību, bērns visu uzsūc kā sūklis, un dzīvē turpina piekopt savu uzvedību, jo zina, ka sodīt nevar. Nav cieņas un bijības nepret ko. Jautājums humānās audzināšanas piekritējiem - kā mēs līdz šai dienai vispār esam izdzīvojuši? Un ko lai dara ar mušām, odiem un zirnekļiem? -tie taču arī ir dzīvi un nedrīkst sist, bet sitam.... .