Jūras vērotāji aiziet uz Liepāju

Komandieris apgalvo, ka Jūras spēku spējas reaģēt ārkārtas situācijās, kas Ventspils piekrastē nav retums, šis fakts nekādi nepasliktinās.

Netieši pārmaiņas saistītas ar jauno jūras novērošanas sistēmu, kas gandrīz jau uzbūvēta visā Latvijas piekrastes garumā. Līdz ar modernizāciju vairs nav nepieciešams tik daudz cilvēku novērošanas posteņu apkalpei, un, likumsakarīgi, ka darbinieku skaits tiks mazināts. Aizsardzības ministra padomnieks Airis Rikveilis gan atturas minēt konkrētus skaitļus, jo precizitāte būs iespējama šai jautājumā būs iespējama tikai pēc tam, kad sistēma pilnībā tiks iedarbināta.

Bet dažādas administratīvas pārmaiņas darbiniekus skar jau pašlaik. Iepriekš pa Liepāju, Ventspili un Rīgu izkaisītās Jūras novērošanas dienesta struktūrvienības no jaunā gada atradīsies vienuviet Liepājas komandcentrā.

Jūras novērošanas un sakaru dienesta komandieris Artis Guzlēns atzīst, ka ventspilniekiem diez cik negribas doties uz Liepāju, taču nav izvēles: „Staigā cilvēki tādi jocīgi, bet tāda ir valsts izvēle, un te nav ko apspriest.”

Tālākā nākotnē kļūs aktuāls jautājums ne tikai par pārdesmit administratīvo darbinieku skaitu. Līdz šim pie katra radara sēdēja trīs cilvēki. Jaunā sistēma būs faktiski automātiska – filmēs, peilēs. Ieguldījumiem vajadzētu atmaksāties salīdzinoši īsā termiņā, jo nav noslēpums, ka viens karavīrs gadā valstij izmaksā 15 000 latu. Savulaik ar jūras novērošanu nodarbojušies ap 200 cilvēku. Tagad vairumu no viņiem aizstās mašīnas.

Taču tā gluži nav, ka armija no Ventspils aiziet pavisam. Tāpat kā līdz šim, arī Ventspilī bāzēsies Jūras spēku kuģi, lai nepieciešamības gadījumā dotos meklēšanas un glābšanas misijās. Uz tiem kā allaž plīvos Jūras spēku karogs, taču pie Ostas ielas nama 30. decembrī tas svinīgā ceremonijā tiks nolaists. Artis Guzlēns saka: „Vēlamies ar godu atvadīties no pilsētas.”