Apstiprina izmaiņas noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos

Izmaiņas noteikumos veiktas, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) prasību izpildi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencu, reņģu un brētliņu krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto.

Veiktie grozījumi skar iepriekšējās paziņošanas pienākumu un attiecas uz zvejniekiem, kuri zvejo ar astoņus līdz desmit metrus gariem kuģiem, ievērojot nosacījumu, ka uz kuģa ir paturēti vismaz 300 kilogrami mencu vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.

Grozījumi skar arī zvejniekus, kuri izkrauj vismaz piecas tonnas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča pelaģisko krājumu nozvejas un 750 kilogramu mencas, kā arī personas, kuras no saraksta izslēgtos zvejas kuģus vēlēsies atkārtoti iekļaut sarakstā.

Noteikumu grozījumi precizē piekrastes zvejas žurnāla iesniegšanas termiņu un paredz arī izmaiņas piekrastes zvejas licences veidlapā.

Zvejnieku pienākums būs izkraut Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejotās brētliņas un reņģes vai citas pelaģiskās sugas, ja to daudzums ir vismaz piecas tonnas, kā arī nozvejoto mencu, ja nozvejas svars pārsniedz 750 kilogramus. Nozvejoto zvejnieki varēs izkraut vienīgi apstiprinātajās ostās vai izkraušanas vietās - Pāvilostas, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Kuivižu un Rojas ostās, kā arī Nīcas pagasta Jūrmalciema piestātnē, Nīcas novadā, un Kolkas pagasta Kolkas ciema piestātnē, Dundagas novadā.

Tāpat zvejniekiem turpmāk būs jāpaziņo ne tikai izkraušanas ostas, bet arī izkraušanas vietas nosaukums, ja noteikto zivju apjomu plānots izkraut apstiprinātajās izkraušanas vietās.

Lai pilnveidotu mencu zveju piekrastes ūdeņos, laikā no 1. oktobra līdz 15. novembrim piekrastes ūdeņu posmā no Kolkas raga līdz Latvijas dienvidu robežai, zvejojot vietās, kas dziļākas par pieciem metriem, būs iespējams veikt komerczveju ar zivju tīkliem un akmeņplekstu tīkliem, kuri nogremdēti uz grunts un kuru augstums nepārsniedz trīs metrus. Mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā nedrīkstēs pārsniegt 10% no kopējā nozvejas svara. Vienlaikus ir arī paredzēts, ka komerciālajā zvejā Baltijas jūras piekrastē situācijās, kad mencu piezvejas apjoms ir nozīmīgs, piemēram, gadā sasniedz 100 kilogramus, zvejniekam pašvaldībā būs jāpieprasa mencu nozvejas apjoma limits, ja viņš arī turpmāk vēlēsies nozvejā paturēt mencu.

Noteikumi ievieš jaunu pasīvās zvejas rīku apaļo jūrasgrunduļu zvejai – apaļo jūrasgrunduļu murdu, un nosaka tā parametrus.

Tāpat noteikumi paredz, ka no zvejas flotes saraksta izslēgtos neaktīvos zvejas kuģus no jauna var iekļaut sarakstā 24 mēnešu laikā no izslēgšanas brīža, tiem atjaunojot arī pirms izslēgšanas paredzētās zvejas vietas un zvejas rajonus, ja zvejniekam ar attiecīgo pašvaldību ir noslēgts līgums par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un ir saņemts ZM saskaņojums par zvejas kuģa iekļaušanu sarakstā.

MK šodien apstiprinātie grozījumi noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".