Vasaras vēsās brīzes paņēmušas vējiem līdzi mīlošu tēvu, vīru, draugu, ilggadēju darba kolēģi Dr. Pēteri Bumbieri. Ar skumjām acīs izsakām visdziļāko līdzjūtību Pētera ģimenei, tuviniekiem un draugiem, kas ik dienas bijuši kopā ar viņu!
Pēteris Bumbieris (23.03.1942. – 02.07.2017.)
Dr. Pēteris Bumbieris Ventspils slimnīcā strādāja Traumatoloģijas nodaļā, kur diendienā iemantoja lielu cieņu un uzticību gan kolēģu, gan pacientu lokā. Esot Dr. Bumbiera klātbūtnē, nepazuda sajūta, ka šis ir tas cilvēks, kam varam pilnībā uzticēties, un šaubas par speciālista profesionalitāti nezuda ne mirkli. Pēteris ik dienas bijis prasīgs gan pret sevi, gan pret saviem kolēģiem, lai sasniegtu visaugstākos mērķus. Laika gaitā vadījis Ventspils slimnīcas Traumatoloģijas nodaļu, kā arī strādājis par galvenā ārsta vietnieku. Ieņemot dažādus amatus Ventspils slimnīcā, guvis jaunus izaicinājumus un zināšanas slimnīcas darba specifikas būtībā.
Pēteris bija ne tikai prasīgs un stipra rakstura, bet arī ļoti sirsnīgs cilvēks, kas lepojās ar savu ģimeni un neslēpa savu prieku par bērnu sasniegumiem. Viņam patika kopā ar kolēģiem cept kūkas un gatavot vakariņas, jo darba specifika dažkārt liedza iespēju doties mājās, tāpēc kolēģu lokā tika kopīgi mizoti kartupeļi un vārīti katliņā slimnīcas virtuvītē. Kolēģi šo laiku atceras ar smaidu, jo atminas, ka Pēteris pēc vakariņām pilnīgi atmaiga, bet tā jau saka: «Vīriešu laime iet caur vēderu!». Pēteris bija ne tikai zinošs kulinārs, bet arī cilvēks, kam dārzniecība ir sirdslieta, tāpēc, ja bija nepieciešams padoms dārziņam, kolēģi zināja, pie kā vērsties.
Dr. Bumbieri neaizmirsīs ne tikai kolēģi, bet arī viņa pacienti, jo vēl joprojām, lai gan darba gaitas slimnīcā beigušās 1998. gadā, bijušie pacienti atceras un izsaka pateicību dakterim par sniegto palīdzību.
Dakteris pēdējos darba gados uzmanību raisīja arī mazo pacientu vidū, jo Pēteris bija izaudzējis pagaru bārdu un ap Ziemassvētku laiku mazākie pacienti ar izbrīnu vēroja, vai tikai viņš nav iemīļotais Ziemassvētku vecītis. Dakteris bērnu interesi pavairoja, uzvelkot skaistus tauriņus ap kaklu, kā arī uzvelkot zaļu cepuri, kas koptēlam deva mazu odziņu.
Ventspils slimnīcas kolektīvs ir pateicīgs par iespēju strādāt kopā ar profesionālu speciālistu un labu draugu.
Brīdis, kad atvadāmies no cilvēka, vienmēr ir smags, bet atcerēsimies, ka mums paliek mūsu atmiņas un tās no nezudīs!
Ventspils slimnīcas kolēģi
