Ventspils kandidāti korupcijas tīklos

Dokumentāli pierādāmu naudas plūsmu vislielākais skaits redzams t.s. apvienotajā sarakstā, kuru vada Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš ir arī viens no visredzamākajiem naudas ņēmējiem: vēl gadu pirms vēlēšanām viņa vienpersoniski dibinātā firma GVK Consulting sāka saņemt 5000 eiro mēnesī – it kā par «konsultāciju sniegšanu» Ventbunkeram.

Zaudē pusi no kravām

Ja var ticēt oficiālajai statistikai, tad kopš mēneša, kad Kristovskis sācis sniegt biznesa padomus Ventbunkeram, šī uzņēmuma pākrauto naftas produktu apjoms sācis krist kā lidojumā aizšauta meža zoss. Kā liecina brīvostas oficiālā statistika, 2016. gadu Ventbunkers uzsāka tīri cienījami, janvārī un februārī kopā pārkraujot 455 tūkstošus tonnu. Pieaugošā tendence, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, turpinājās.

Tad pavasarī Ventbunkers noslēdza «konsultāciju līgumu» ar SIA GVK Consulting, un kopš tā laika, Kristovskim saņemot piecus tūkstošus mēnesī no Ventbunkera, kravu apjoms sāka kristies uz pusi. Gadu Ventbunkers noslēdza ar 2,1 miljona tonnu kravu apgrozījumu, kas ir zemākais rādītājs šī uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē un gandrīz par miljonu tonnu atpalika no 2015. gada rādītājiem. Gada griezumā summārais kritums sasniedza 30%. (Jāatceras, ka pirms tranzītkaru izraisīšanas Ventbunkers pārkrāva ap 10 miljoniem tonnu gadā, pirms tur sāka saimniekot Rūdolfs Meroni un viņa uzticamības personas.)

Neviena no iesaistītajām pusēm pagaidām nav sniegusi pamatojumu ar faktiem tam, ka Kristovska sniegtās «biznesa konsultācijas», kuru kopsumma varētu sasniegt 60 tūkstošus eiro, nebūtu devušas savu artavu Ventbunkera kravu kritumā.

Vēl trakākas «biznesa konsultācijas»

Pirms četriem gadiem ievēlēšanas brīdī pašreizējā Ventspils domes sasaukuma deputāts Aivis Landmanis strādāja AS Kālija parks par «komercdarbības konsultantu». Līdzīgi kā Kristovska «biznesa konsultāciju» gadījumā, arī A. Landmaņa padomi Kālija parkam sekmes neatnesa. Tieši pretēji: kālija terminālī kravu apjoms kritās, kamēr A. Landmanis no tā saņēma apaļus 3000 latus mēnesī. 2014. gadā šī summa veidoja 4268 eiro mēnesī jeb 51 223 eiro gadā, savukārt gadu vēlāk no Kālija parka saņemti 40,6 tūkstoši uz rokas (pēc nodokļu nomaksas). Darbinieku skaits Kālija parkā samazinājies no 145 strādājošajiem līdz 10 (!!!) nodarbinātajiem. Cik saskatāms no otra krasta, uzņēmums velk dzīvību, iznomājot daļu savas teritorijas ogļu kalnu uzglabāšanai un, iespējams, vagonu turēšanai.

Šajā brīdī, kad pārkrautais apjoms kālija terminālī bija nokrities līdz visu laiku absolūti sliktākajam rādītājam – 120 tūkstošiem tonnu visa 2014. gada garumā –, A. Landmanis beidzot no komercdarbības konsultanta posteņa tika atbrīvots. Un notika brīnums: nākamajā gadā, kolīdz A. Landmanis bija beidzis sniegt Kālija parkam konsultācijas komercdarbībā, kravu apjoms dubultojās, līdz sasniedza 380 tūkstošus tonnu!

Ģimene un citi zvēri

Kandidē arī Ivars Landmanis, kas ar brāli veic savdabīgas rokādes, ik pēc četriem gadiem vienam otru nomainot domes deputāta amatā. I. Landmanis, savam sarakstam tradicionāli, ir Ventbunkera maizē – ilgus gadus bijis Ekonomikas un budžeta daļas vadītājs, arī padomes loceklis šajā uzņēmumā. Tātad arī viņš ir viens no tiem, kas piedalījies ilgstošajā Ventbunkera kravu kritumā. Blakus viņam kandidē vecais karjeras komunists, partijas augstskolas absolvents, Ojāru Grinbergu tiesas farsa galvenais varonis – pats Ojārs Grinbergs. Viņa kandidatūra, atrodoties vienā sarakstā ar Nacionālās apvienības valdes locekli Edvardu Ratnieku, drīzāk vērtējama kā kuriozs.

Vēl Meroni vadītā politekonomiskā grupējuma tīmeklī esošo kandidātu vidū ir Raimonds Kalniņš – SIA Ventspils Port Services projektu vadītājs, kā arī AS Baltic Coal Terminal Administratīvi tiesiskās daļas vadītājs Uģis Goldmanis. Baltijas jūras modernākais ogļu terminālis pagājušajā gadā pārkrāva nieka pusotru miljonu tonnu, kas ir ap ceturtdaļu no tā faktiskās iepriekšējo gadu jaudas. Visus šos uzņēmumus kontrolē ofšori ofšoru galā, kamēr vadībā redzamas personas ar Šveices, Austrijas, ASV, Ukrainas un citām pasēm, bet šī zirnekļtīkla centrā sēž Rūdolfs Meroni.

Ko viņiem vajag?

Vēl noteikti jāpiebilst, ka ar otro numuru kandidējošā Inga Antāne ir ne tikai šos uzņēmumus apvienojošās kabatas asociācijas BATL prezidente, bet arī AS Ventspils tirdzniecības osta (VTO) padomes locekle. Šis uzņēmums gadu gaitā samazinājis darbinieku skaitu no pieciem simtiem uz 17 strādājošajiem. Savukārt kravu apjoms nokrities tiktāl, ka vairs netiek ievietots kompānijas pašas mājaslapā. Pēdējie dati uzrādīti par 2014. gadu, kad VTO kravu apjoms negaidīti kritās līdz 2,7 miljoniem tonnu. Tiesa gan, kā Ventas Balss jau rakstīja, tas netraucēja Meroni un Aivaram Gobiņam gadu vēlāk izshēmot pusmiljonu dolāru no VTO, lai nopirktu luksusa motorjahtu M/V Fortune (Bagātība) Grieķijā.

Pateicoties šādu kandidātu pārstāvēto uzņēmumu biznesa sasniegumiem, Ventspils ostas kopējais kravu apjoms pagājušajā gadā nokritās līdz rekordzemajam 18,8 miljonu apmēram. Tik slikti vecajiem termināļiem neklājās pat 1992. gadā, kad bija sabrukusi padomju komandekonomika un kravas uz Ventspili pašas vairs nenāca. Tāpēc šiem kandidātiem jau ir sākusi atspēlēties publiskā retorika par kravu kritumu ostā pagājušajā gadā: vēlētājiem kļuvis skaidrs, ka pie šī kravu krituma vainojami… paši kandidāti. Un turklāt vainojami nevis retoriskā vai simboliskā nozīmē: tā ir tieša, faktiska cēloņsakarība.

Kāpēc viņiem jākandidē vēlēšanās? Ventas Balss šonedēļ jau rakstīja: ticamākais iemesls – redzot, ka ostas uzņēmumos drīz vairs nebūs, ko smelt, acis tiek mestas uz priekšzīmīgā kārtībā esošo pilsētas budžetu. Tajā ir desmit miljonus eiro lielas naudas rezerves, savukārt tuvākajos gados tiks piesaistītas vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas no Eiropas fondiem un citiem avotiem. Tur smelšanai pietiktu ilgākam laikam. Ja vien izdotos iegūt vairākumu pilsētas domē.

Suņubūdas partija

Interesi izraisa arī politprojekta KPV LV saraksta kandidāti, piemēram, astoņas klases beigušais pašnodarbinātais Māris Kalniņš, kurš pazīstams arī kā bēdīgi slavenās suņu patversmes Rembo vadītājs. Kad Ventspils iedzīvotāji pagājušajā ziemā ieraudzīja, kādos apstākļos suņi patiesībā tur tiek turēti, dome suņus no turienes izglāba un pārtrauca maksāt Kalniņa patversmei. Suņi tagad nodoti patversmēm citur Kurzemē, bet Kalniņš grabēdams braukā pa pilsētu ar autoevakuatora platformu, uz kuras uzmontēta mazmājiņa, kas laikam taču domāta esam suņubūda.

KPV LV dibinātāja Artusa Kaimiņa saistību ar Meroni grupējumu izgaismoja Latvijas Universitātes Matemātikas institūta zinātnieks Ilmārs Poikāns, pazīstams arī kā hakeris Neo. Viņš iesniegumā prokuratūrai norāda: Kaimiņa raidījuma Suņubūda finansēšanai dibinātā SIA Suņubūda saņēmusi tradicionālos 5000 eiro mēnesī no Meroni ietekmē esošās SIA Airtech (tā pieder vienam no Meroni ofšoriem). Tātad KPV LV savā attīstībā nogājusi pilnu loku: ar raidījumu Suņubūda saistīta simboliska suņubūda braukā apkārt pa Ventspili reālas suņubūdas (t.i., suņu patversmes) nesekmīgā īpašnieka politkampaņas labā.

Uz šeit minēto piemēru fona visciniskāk izskatās KPV LV saraksta pirmā numura – ķildīgā pensionāra Ivara Jansona izdarības. Kā zināms, viņš dzīvo Ventspilī kopš 2010. gada un uzēdies uz vicemēru Jāni Vītoliņu, nepārtraukti pieprasot, lai putekļus un smakas ostā Vītoliņš likvidējot rīt uz brokastlaiku.

Gan 2010. gadā, gan līdz pat šim laikam lielākie putekļu un smaku radītāji tieši dzīvojamo kvartālu tuvumā ir VTO, Kālija parks, Ventbunkers un (ražas mēnešu laikā) arī graudu terminālis. Tātad tie uzņēmumi, kuri piesārņo gaisu, bijuši tie paši, kuru līdzekļi, iespējams, caur Airtech nonākuši Suņubūdā. Tas ir līdz šim neredzēts nekaunības līmenis Latvijā – saistīties ar partiju KPV LV, kuras līderim ir konstatēta finansiāla saikne ar gaisa piesārņotājiem, un tad kā šīs partijas kandidātam uzbrukt vicemēram, ka tas neesot nodrošinājis Ivaram Jansonam svaigu gaisu. «Varbūt kāds grib iedzert volejbolu,» tā KPV LV saraksta līderis priekšvēlēšanu TV debatēs.