Vajag pasniegt makšķeri, bet ne zivi

Sociālā tēma aizņem lielu daļu pašvaldības budžeta. Naudas izteiksmē tie ir 4,6 miljoni eiro, toskait 4,2 miljoni eiro ir pašvaldības budžeta nauda. Starpība 400 000 eiro ir valsts budžeta nauda. Valsts budžeta līdzekļi ir ļoti niecīga daļa. Visa lielā nauda sadalās divās daļās: sociālie pakalpojumi (dažādu veidu palīdzība) un sociālās palīdzības iestādes (pansionāts, bērnunams, bāriņtiesa, Sociālais dienests u.tml.).

Galvenie pabalstu veidi ir dzīvokļu pabalsts, kam atvēlēti 400 000 eiro, pabalsti un pakalpojumi pensionāriem un personām ar invaliditāti – 1 miljons eiro. Gandrīz puse no visas summas aiziet invalīdiem. Pabalsts pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem ir 300 000 eiro apmērā. Palīdzība bērniem, kas palikuši bez vecāku apgādības, ir 125 000 eiro. Garantētā minimālā summa ienākuma pabalstam – 100 000 eiro. Pārējiem pabalstiem kopā tiek tērēts 150 000 eiro.

Vēl ir noslēgti līgumi ar nevalstiskajām organizācijām, kurām maksājam par zupas virtuvi, naktspatversmi un citiem pakalpojumiem. Pavisam tie ir 400 000 eiro dažādu veidu sociālajiem projektiem.

Mums ir noteikts ienākumu līmenis vienai personai, lai pastāvētu trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Trūcīga persona ir tāda persona, kurai ienākumi nepārsniedz 128 eiro uz katru ģimenes locekli. 150 eiro ir maznodrošinātai ģimenei ar bērniem, kurā ir vismaz viena darbspējīga persona. 170 eiro ienākumi ir maznodrošinātajai ģimenei ar bērniem. 230 eiro ir pensionāriem un personām ar invaliditāti.

Ir vēl atsevišķi pakalpojumi, kuru mēs izmaksājam kā pabalstu. Tur tas līmenis, līdz kuram pabalstu var saņemt, ir daudz augstāks. Tātad 270 eiro ir atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Tas ir dzīvokļu pabalstu saņemšanai un aprūpei mājās. 300 eiro slieksnis ir medikamentu iegādei un dažādu pabalstu saņemšanai, toskait Ziemassvētku, Lieldienu pabalstam. Šie līmeņi dažādās Latvijas pašvaldībās atšķiras. Priekšvēlēšanu laikā parādās dažāda informācija, kāds īpatsvars no visiem iedzīvotājiem ir, teiksim, trūcīgie. Biju pārsteigts par to, ka Ventspilī trūcīgo ir vairāk nekā, piemēram, Daugavpilī! Izrādās, pie mums trūcīgā statusu var iegūt arī tie, kam pieder garāža un automašīna, turklāt mašīnai nav vecuma ierobežojuma. Daugavpilī tā nevar, tāpēc trūcīgo kontingents uzreiz samazinās. Ir vēl citi nosacījumi, tāpēc Latvijas mērogā trūcīgo skaits nav salīdzināms lielums, jo nosacījumi ir atšķirīgi.

Dzīvokļu pabalsta lielāko daļu veido pabalsts dzīvokļu apkurei – 240 000 eiro. Nākamais ir pabalsts ūdenim un kanalizācijai – 70 000 eiro. Dzīvokļa pabalstu saņem apmēram 2000 ģimenes, kurās dzīvo aptuveni 3000 cilvēku. Viena ģimene saņem no 100 līdz 900 eiro gadā. Tas ir atkarīgs no ģimenes locekļu skaita, kā arī citiem parametriem.

Kādi ir pabalsti pensionāriem un personām ar invaliditāti? Lielākā daļa – 60% – ir pabalsti svētkos. Vēl ir pabalsti veselības aprūpei – 170 000 eiro. Finansējums personu uzturēšanai sociālās aprūpes iestādēs tiek piemaksāts atkarībā no pensijas. Ja ar pensiju nevar samaksāt, tad pašvaldība piemaksā. Vēl ir pabalsts mēnešbiļešu iegādei ar atlaidi – 60 000 eiro. Pabalsts aprūpei mājās – 60 000 eiro. Aprēķini rāda, ka maznodrošināta ģimene, kurā ir divi pensionāri, vidēji gadā saņem sociālo palīdzību un pašvaldības pabalstus aptuveni 1400 eiro, kas ir liela summa. Toskait veselības aprūpei 200 eiro, pabalsti svētkos 150 eiro, dzīvokļa pabalsts apmēram 300 eiro un aprūpe mājās – 700 eiro. Tas ir balstīts uz vienu konkrētu ģimeni.

Dzīvokļu pabalstus pensionāriem, personām ar invaliditāti saņem 1500 ģimenes, līdz 400 eiro vienai ģimenei. Pabalstus veselības aprūpei saņem 4000 personas. Sistēma ir ļoti izplatīta.

Kādi ir pabalsti ģimenēm ar bērniem? Lielākie ir bērna piedzimšanas pabalsts, pabalsts svētkos, ēdināšanas izdevumi pirmsskolas izglītības iestādē. Runa ir par maznodrošinātajiem, jo visi to nesaņem. Ir pabalsts skolēniem, absolventiem, ir brīvpusdienu pabalsts. Mūzikas skolā piemaksājam trūcīgajiem, arī talantīgajiem Ventspils Augstskolā maksājam. Kopā tas ir ap 60 000 eiro.

Darbojas asistenta pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, kam tie vajadzīgi. Pieejams ārsta speciālista pakalpojums bērniem, ir krīzes centrs un sociālā rehabilitācija, kas izmaksā 40 000 eiro. Un mēnešbiļetes daudzbērnu ģimenēm. Tātad maznodrošināta ģimene ar bērniem, kurā ir divi pieaugušie un trīs bērni, no kuriem divi mācās skolā, bet viens apmeklē bērnudārzu, vidēji gadā saņem apmēram 2000 eiro. Tas ir konkrēts gadījums. Tā tie tūkstoši salasās.

Kādas izmaiņas notikušas? Ko esam pamainījuši? Paaugstināts noteiktais ienākumu līmenis maznodrošinātā statusa piešķiršanai ģimenēm ar bērniem no 150 eiro līdz 170 eiro mēnesī vienai personai ģimenē. Ir jauns pabalsta veids – alergologa un pulmonologa pakalpojumi bērniem. Abi speciālisti brauc no Rīgas. Vienas vizītes izmaksas ir aptuveni 30 eiro. Sedzam 90%, tātad – 27 eiro, bet 10% jeb 3 eiro maksā ģimene. Lielāks ir arī bērna piedzimšanas pabalsts – 210 eiro. Lielu naudu – 100 000 eiro – piešķiram skolēnu nodarbināšanai vasarā.

Finansējam 60 skolēniem vecumā no 13 līdz 14 gadiem darba algu pilnā apmērā no stundu minimālā tarifa. Darba devējiem tas neko nemaksā. Mums svarīgi, lai uzņēmējs nodarbina bērnu. 190 skolēniem vecumā no 15 līdz 20 gadiem finansējam 100% apmērā minimālo mēnešalgu. Un 120 skolēniem 50% apmērā no valsts ir mēnešalgas. Tā nav valsts, bet pašvaldības programma. Te valsts naudas nav. Priekšvēlēšanu laikā no dažādām partijām izskan solījumi saistībā ar sociālo jomu.

Pēc šīs prezentācijas rodas jautājums: ko vēl vajadzētu uzlabot?

– Vienmēr jau var maksāt vēl lielākas summas. Var palielināt griestus ienākumiem, līdz kuriem var saņemt pabalstus. Ja ir nauda, tad to izdarīt var ļoti viegli. Bet mēs saskaitījām, ka, ja realizē visus tos dāvinājumus bez maksas, ko citi sola, proti, sabiedriskais transports, sociālā aprūpe, ēdināšana slimnīcā, skolās, bērnudārzos, tad pieaugums ir visai nodokļu naudai. Tad naudas vairs nav. Tiek slēgtas visas skolas, bērnudārzi. Pusdienas ir par brīvu, bet nekas nedarbojas.

Es, protams, tos solītājus saprotu. Mums kontā ir kādi 10 miljoni eiro. Un tos var iztērēt, bet tikai vienu reizi. Un, ja vienā gadā iztērē, tad ir viss. Var sadalīt uz četriem gadiem, bet tad investīcijām nekas nepaliek. Pilsēta lēnā garā sāk degradēties. Vienā dienā to nevar redzēt. Mēs nesacenšamies populismā. Mana pieeja ir tāda, ka vajag palīdzēt tik tiešām tiem, kam vajag. Vajag palīdzēt ar makšķeri – ar labiem āķiem, labiem pludiņiem. Iemācīt un pastāstīt, kurā vietā zivis uzturas, kāda ir labāka barība. Vārdu sakot, vajag pasniegt roku, nevis nopirkt zivis veikalā. Tā vairs nav makšķerēšana.

Sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem (summa, tūkst. EUR)

• Dzīvokļa pabalsti 400
• Pabalsti un pakalpojumi pensionāriem un personām 1000
• ar invaliditāti
• Pabalsti un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem 300
• Pabalsti un pakalpojumi bez vecāku gādības palikušiem bērniem 125
• Garantētā minimālā ienākuma pabalsti 100
• Pārējie pabalsti un pakalpojumi (pacientu iemaksas, naktspatversme, zupas virtuve) 150

Mēneša vidējie ienākumi vienai personai ģimenē trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanai:

128 EUR – trūcīgais statuss

150 EUR – maznodrošinātais statuss ģimenei bez bērniem, kurā ir vismaz 1 darbspējīga persona

170 EUR – maznodrošinātais statuss ģimenei ar bērniem

230 EUR – maznodrošinātais statuss pensionāriem, personām ar invaliditāti

Lai nodrošinātu sociālo atbalstu lielākam pensionāru lokam, pašvaldībā ir noteikti šādi ienākumu līmeņi sociālās palīdzības saņemšanai:

270 EUR – atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un personām ar invaliditāti (tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, pabalstu aprūpei mājās)

300 EUR – pensionāriem un personām ar invaliditāti pašvaldības pabalstu saņemšanai medikamentu iegādei un pabalstu saņemšanai uz svētkiem

Trūcīgo personu skaits 2017. gada aprīlī ir 783 personas; 2013. gada aprīlī – 1492 personas, 4 gadu periodā samazinājums par 47,5%

Trūcīgā statusa nosacījumi atšķirīgi
Nosakot personas/ģimenes atbilstību trūcīgā statusam, katrai pašvaldībai ir noteikti atšķirīgi nosacījumi attiecībā par to, kāds kustamais vai nekustamais īpašums netiek uzskatīts par īpašumu, vērtējot ģimenes materiālo stāvokli. Ventspils pilsētā ir noteikti iedzīvotājiem labvēlīgāki nosacījumi, salīdzinot ar citām lielajām pilsētām, piemēram:

• ja Ventspilī jebkurai trūcīgai ģimenei īpašumā var būt 1 automašīna, tad Liepājā automašīna var piederēt tikai daudzbērnu ģimenei vai arī ģimenei, kurā ir persona ar invaliditāti, ja automašīna ģimenes īpašumā ir ne mazāk kā 12 mēnešus.
• Ja Ventspilī jebkurai trūcīgai ģimenei papildu tam īpašumam, kurā šī ģimene dzīvo, var piederēt arī 1000 m2 liels zemes gabals ar vai bez dārza mājas, kas atrodas Ventspils pilsētā vai Ventspils novadā. Savukārt Liepājā trūcīgai ģimenei var piederēt tikai tas īpašumam, kurā ģimene dzīvo.

Trūcīgas un maznodrošinātas personas un ģimenes pašvaldība atbalsta, piedāvājot 40 pabalstu un 12 pakalpojumu veidus.