Depresijas cēloņi, simptomi un ārstēšana

Par depresiju vajadzētu sākt aizdomāties gadījumos, kad cilvēkam vairāku nedēļu garumā ir nomākts garastāvoklis, norāda ārsts. Viņš uzsver, ka atsevišķās dienās kādu nepatīkamu notikumu vai citu iemeslu dēļ garastāvokļa maiņas iespējamas jebkuram cilvēkam un tas ir tikai normāli, taču, ja tas ir ilgstoši un nepārtraukti, nepieciešams skaidrot iemeslu. Kā norāda ārsts, par depresijas cēloņiem ir daudz dažādu teoriju, taču viens no iemesliem ir izmainīta smadzeņu bioķīmija. «Ir dažādi dzīves notikumi, gan psiholoģiska rakstura, gan arī somatiski jeb fiziska cēloņa izraisīti – piemēram, smadzeņu saslimšanas, traumas, novecošanās process. Tas viss rada izmaiņas smadzenēs, kas bieži vien izpaužas kā garastāvokļa traucējumi,» skaidro Krasovskis, piebilstot, ka šie simptomi ir arī citu saslimšanu gadījumos, līdz ar to diezgan izplatīti. Depresija pārsvarā piemeklē cilvēkus viņu mūža otrajā pusē, taču nereti speciālista kabinetā nonāk arī jaunieši. «Slodze, stress, nesakārtotas attiecības, un lūdzu,» pamato psihiatrs. Viņš uzsver, ka ir vesela virkne simptomu, kas definē depresiju. Līdzās nomāktajam garastāvoklim tas ir arī intereses zudums par lietām un nodarbēm, kas savulaik sagādājušas prieku. «Piemēram, ja agrāk cilvēkam patika makšķerēt, tagad viņš saka – man tas galīgi vairs neinteresē. Cilvēks gulšņā pa māju, aizmigt arī īsti nevar. Kopumā – ir noteiktas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu,» skaidro Krasovskis, piebilstot, ka ierasti izmaiņas pamana gan mājinieki, gan arī pats cilvēks jūt, ka kaut kas vairs nav tā, kā bija iepriekš.

Brīdī, kad cilvēks ir konstatējis izmaiņas, psihiatrs iesaka sākotnēji aprunāties ar kādu sev tuvu cilvēku vai ģimenes ārstu. «Bieži vien ar to arī pietiek, bet, ja cilvēks jūt, ka tas nepāriet un galvā ir pavisam drūmas domas, tad varbūt labāk atnākt un parunāties,» atzīst speciālists. Depresiju ārstē ar psihoterapiju un antidepresantiem. Tie ir speciāli medikamenti, kas izmaina smadzeņu bioķīmiju un palīdz ātrāk normalizēt bioķīmiskos procesus. Ārsts uzsver, ka biežāk cilvēki, kurus skārusi depresija, pie speciālista nonāk novēloti. Gadījumos, kad depresija netiek ārstēta, cilvēku var pārņemt tik nomāktas domas, ka viņš izlemj nedzīvot. Pēc izdarīto pašnāvību skaita Latvija ir trešajā vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. «Tā ir diezgan nopietna lieta,» uzsver psihiatrs. Vienlaikus ārsts arī novērojis, ka mūsdienās pret psihiatra kabinetu ir mazliet citāda attieksme, un arvien vairāk ir arī jauniešu, kas nekautrējas meklēt palīdzību. Krasovskis uzsver, ka depresija norit ar saasinājumiem un uzlabojumiem, tāpat iespējama arī atkārtota saslimšana. «Tas nav kā plaušu karsonis – trīs nedēļas un pāriet,» atzīst psihiatrs.

Ik gadu 7. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena, ko iedibinājusi Pasaules Veselības organizācija. Katru gadu šī diena ir veltīta kādai konkrētai veselības tēmai. Šogad tā veltīta depresijai, ar mērķi pievērst uzmanību sabiedrības informēšanai un izglītošanai par šo saslimšanu, kā arī palīdzības iespējām depresijas gadījumā. Depresija ik gadu skar 30 miljonus ES iedzīvotāju, un to tās cieš vidēji viens no 14 cilvēkiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.