«Dziedāt var katrs, un es kategoriski esmu pret to, ja kādu sauc par rūcēju. Nav cilvēka, kuram, ļaujot uztaustīt viņa ceļu uz skaņu, neizdotos iemācīt to, ko no viņa gaida,» strikti saka Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītājs un žurnāla Mūzikas Saule galvenais redaktors Orests Silabriedis.
Vai mūsdienās, kad daudz laika pavadām pie datoriem un bieži īgņojamies, reizēm pat nesaprotot, par ko, klasiskā mūzika var būt kā zāles?
– Pilnīgi noteikti! Bet ceļš pie potenciālā klausītāja ir dažāds. Mūziku vajag uztvert kā informāciju – ne tādā izpratnē, ka tas ir stāsts par baltu bērzu, ko lauž viesuļvējš un zem kura aug mušmire. Mūziku vajadzētu uztvert kā matēriju, saprotot, ka skaņa ir vibrācija, kas gribot negribot ietekmē organismu. Pārmērīgi decibeli un mākslīgas ritma kombinācijas var izjaukt mūsu līdzsvaru; diemžēl tas jāattiecina gan uz laikmetīgo klasisko, gan populāro mūziku.
Būtisks ir vēl kas – lai cilvēks saņemtu zāles, viņam ir kaut kas jāizdara un jāpaiet tām soli pretim. Bieži, aizejot uz koncertu, cilvēks gaida, ka viņu izklaidēs, bet – izklaidē citas lietas, piemēram, Mārtiņdienas tirgus, svētdienas iepirkšanās vai atrakciju parks, bet neviena mākslas joma nav domāta, lai cilvēku izklaidētu.
Nereti dzirdam kādu sūdzamies par to, ka jāklausās kaut kas depresīvs, kas būtībā nemaz nav depresīvs, vien informatīvi tik intensīvs, ka nevar vienkārši atlaisties krēslā – bez mūsu domu un dvēseles līdzdalības nekas nenotiks.
Vairāk lasiet šodienas laikrakstā "Ventas Balss"!
Komentāri (0)