Februāris bija aukstākais mēnesis apkures sezonā

Ventspilnieku kopējais patērētais siltumenerģijas apjoms februārī sasniedzis 22 984 megavatstundas (MWh). Galvenais iemesls, kāpēc februārī palielinājies siltumenerģijas patēriņš, salīdzinot ar šī gada janvāri un pērno februāri, slēpjas atšķirīgajos laika apstākļos. Aizvadītais mēnesis bijis visaukstākais šajā apkures sezonā. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtajiem datiem, februārī vidējā āra gaisa temperatūra Ventspilī sasniegusi -0,7°C, kas, salīdzinot ar šā gada janvāri, bija par 0,6 grādiem zemāka. Visvairāk siltumenerģija patērēta laika periodā no 6. līdz 12. februārim, kad temperatūra bija krietni zem 0°C. Lie­lākais siltumenerģijas patēriņš Ventspilī fiksēts 8. februārī, kad atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtajiem datiem āra gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat -11,1°C. Šogad vidējā temperatūra februārī bija par 3,2 grādiem zemāka nekā 2016. gada februārī, kad tā Ventspilī bija +2,5°C. Savukārt 2015. gada februārī Ventspilī vidējā āra gaisa temperatūra bija +1,1°C. Tas nozīmē, ka aizvadītais mēnesis Ventspilī bijis visaukstākais starp februāra mēnešiem pat pēdējo divu gadu laikā.

Katrā ēkā siltuma patēriņš atšķirīgs

Kopējais pilsētas siltumenerģijas patēriņš neatspoguļo katras dzīvojamās ēkas siltumenerģijas patēriņu, jo individuālais ēku patērētais siltum­enerģijas daudzums ir mainīgs lielums. To ietekmē ne tikai āra gaisa temperatūra, kurai pazeminoties par vienu grādu ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš vidēji paaugstinās pat par 5–6%, bet arī ēkas siltummezglā ieregulētā temperatūra, mājas tehniskais stāvoklis, iedzīvotāju paradumi un komforta prasības. Galvenās lietas jau iepriekš pieminētas, bet ir arī virkne citu nosacījumu, ko ikdienā ievērojot ir iespēja būtiski samazināt siltum­enerģijas patēriņu. Tāpēc, salīdzinot apkures rēķinus, vienmēr derētu atcerēties, ka ir jāņem vērā visi iepriekš minētie aspekti. Ja objektīvi izvērtē tos, tad arī rodas atbilde, kāpēc ēkas siltumenerģijas patēriņš un izmaksas ir atšķirīgas.

Katrā posmā ir savs atbildīgais

Tikpat atšķirīgs ir siltumenerģijas ražošanas un piegādes pakalpojums, jo tas sadalīts vairākos posmos un katrā no tiem ir savs atbildīgais. Atbilstoši noslēgtajam līgumam ar dzīvojamo māju pilnvarotajām personām uzņēmums Ventspils siltums nodrošina nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi apkures un karstā ūdens nodrošināšanai līdz daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ievadiem. Par ēkas iekšējo siltumapgādes sistēmu un tās efektīvu darbību, tostarp ēkas siltummezgla uzturēšanu, regulēšanu, apkures un karstā ūdens temperatūru, atbild dzīvokļu īpašnieku izraudzītā pilnvarotā persona jeb mājas apsaimniekotājs. Tieši mājas apsaimniekotāja, nevis pašvaldības SIA Ventspils siltums, pienākums būtu skaidrot iedzīvotājiem to, kādēļ attiecīgajā mēnesī ir palielinājies vai arī samazinājies rēķins par patērēto siltumenerģiju, kā arī sniegt ieteikumus par to, kādi pasākumi būtu veicami, lai samazinātu daudzdzīvokļu ēkas kopējo siltuma patēriņu. Diemžēl pagaidām vairums apsaimniekotāju norobežojas no šādu savu pienākumu veikšanas, aizbildinoties, ka problēmas ir tikai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nevis pašā ēkā, tās pārvaldnieka profesionalitātē un mājas apsaimniekošanas kvalitātē.

Jautājumā par īpašumam piegādāto siltumenerģiju – vēlamies vērst uzmanību, ka tā tiek uzskaitīta mājas kopējā siltumenerģijas skaitītājā. Norēķini par ēkā patērēto siltum­enerģijas daudzumu tiek veikti, pamatojoties uz automātiski nola­sītiem siltumenerģijas skaitītāja rā­dījumiem, kurus pašvaldības SIA Ventspils siltums nolasa katra mēneša 27. datumā plkst. 24.00. Tātad ikmēneša siltumenerģijas patēriņa intervāls ir no viena mēneša 28. datuma līdz nākamā mēneša 28. datumam. Tas nozīmē, ka šomēnes izsūtītajā rēķinā ir veikts aprēķins par laika periodu no 28. jan­vāra līdz 28. februārim. Tas, ka feb­ruāris ir īsais mēnesis, atspoguļosies tikai nākamajā rēķinā, kas būs par siltumenerģijas patēriņa periodu no 28. februāra līdz 28. martam.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums maksu par patērēto siltumenerģiju mēnesī aprēķina proporcionāli ēkas un katra dzīvokļa platībai m², sareizinot tarifu ar attiecīgā dzīvokļa siltumenerģijas patēriņu MWh. Būtiski ir saprast, ka tarifs nav maksājums. To, cik liels būs maksājums par apkuri un karstā ūdens sagatavošanu, nosaka patērētās siltum­enerģijas daudzums, proti, cik pakalpojuma saņēmēji būs patērējuši savu vajadzību nodrošināšanai.

Ja veidojas patēriņa starpības

Skaidrojot par karstā ūdens rādījumu nolasīšanu un starpību maksājumiem, vēršam uzmanību, ka mājas kopējā karstā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu nolasa mājas apsaimniekotājs, kuram tāpat kā iedzīvotājiem ūdens skaitītāja rādījums ir jānolasa līdz katra mēneša 27. datuma plkst. 24.00. Savukārt iedzīvotāji aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus ik mēnesi deklarē pašvaldības SIA ŪDEKA, kas, apkopojot datus par karstā ūdens skaitītāju rādījumiem, šo informāciju līdz attiecīgā mēneša 10. datumam iesniedz pašvaldības SIA Ventspils siltums. Te gan būtu jāpiebilst, ka uzņēmums Ventspils siltums aprēķina maksu nevis par izlietoto karstā ūdens daudzumu, bet gan par patērēto siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai, ko ir uzskaitījis ēkas kontrolskaitītājs.

Noskaidrot, kāpēc dzīvojamā mājā veidojas ūdens patēriņa starpība starp iedzīvotāju deklarētajiem rādījumiem un mājas kopējiem ūdens kontrolskaitītājiem, – tas ir mājas pārvaldnieka pienākums. Mājas pārvaldniekam ir jāveic mājas apsekošana, lai noskaidrotu, vai ēkas koplietošanas telpās kaut kur nav ūdens noplūde. Ja mājas iekšējie ūdensapgādes tīkli ir kārtībā, tad mājas pārvaldniekam ir jāveic ūdens skaitītāju pārbaude visos dzīvokļos, lai precizētu individuālo skaitītāju rādījumus. Pārbaudē fiksētie ūdens skaitītāju rādījumi jānodod pašvaldības SIA ŪDEKA turpmākai aprēķinu veikšanai.

Ja pēc ūdens skaitītāju pārbaudes tiek konstatēts, ka klients nav nodeklarējis patiesos karstā ūdens skaitītāja rādījumus, tiek sastādīts akts ar fiksētajiem skaitītāja rādī­jumiem un jau nākamajā rēķinā no­rādīts maksājums par faktisko pa­tēriņu. Konstatējot faktu, ka iedzīvotāju deklarētais karstā ūdens patēriņš ir lielāks nekā mājas kopējā karstā ūdens kontrolskaitītāja rādījums, iedzīvotājiem šī starpība apkures sezonā tiek atgriezta kā siltumenerģijas patēriņa starpība (maksājuma samazinājums) par apkuri, savukārt vasaras sezonā kā siltumenerģijas patēriņa starpība (maksājuma samazinājums) par cirkulāciju. Šādos gadījumos, lai informētu par atgriezto siltumenerģijas patēriņa starpību iedzīvotājiem, pašvaldības SIA Ventspils siltums ēku pārvaldniekiem izsūta paziņojumus.

Sadarbība ar ēku apsaimniekotājiem

Vēlamies vēlreiz atgādināt, ka siltumenerģijas ražošanas un piegādes pakalpojums ir sadalīts vairākos posmos un katrā no šiem posmiem ir savs atbildīgais. Tātad, uzņēmums Ventspils siltums ražo siltum­enerģiju un piegādā to līdz ēku ievadiem, bet tālāk par apkures un karstā ūdens nodrošināšanu ēkas iekšienē atbildīgā persona ir mājas apsaimniekotājs.

Lai nodrošinātu klientiem pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu, uzņēmums Ventspils siltums ir ieinteresēts sadarbībā gan ar iedzīvotājiem, gan ēku apsaimniekotājiem, lai sniegtais pakalpojums – siltum­enerģijas piegāde ēkas iekšienē – tiktu nodrošināts pilnvērtīgi. Uzņēmums Ventspils siltums ir ieinteresēts saviem klientiem nodrošināt arī lētāku pakalpojumu, tāpēc tā darbība vērsta uz ekonomiski pamatotu siltumenerģijas ražošanas procesu. Pateicoties tam, Ventspilī martā stājies spēkā jauns siltumenerģijas tarifs 54,90 EUR/MWh, kas ir par 5,8% zemāks nekā iepriekšējais tarifs. Jāatzīmē, ka kopš 2013. gada kopējais siltumapgādes tarifa samazinājums Ventspilī sasniedzis jau 13,6%. Tas panākts, pateicoties ieguldītajam darbam, nevis kurināmā izmaksu svārstībām, kā tas ir lielākajās Latvijas reģionu pilsētās, kur kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze.

Infrastruktūras uzlabojumi turpinās

Samazinot tarifu, darbs pie uzņēmuma infrastruktūras uzlabojumiem nebūt nav apstājies. Šā gada otrajā ceturksnī plānots iesniegt divus projektu pieteikumus ES Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piesaistei, lai arī Pārventas katlumājā varētu uzbūvēt dūmgāzu kondensatoru, kas uzlabos katlumājas kopējo efektivitāti, samazinot šķeldas patēriņu siltumenerģijas ražošanas procesā, kā tas sekmīgi ir panākts centrālajā katlumājā Brīvības ielā 38. Tāpat arī plānots turpināt siltumtīklu ­rekonstrukciju, nomainot vecos cauruļvadus pret jaunām rūpnieciski izolētām caurulēm, tādējādi samazinot siltumenerģijas zudumus siltumtrasēs.

Viss ir pašu iedzīvotāju rokās

Ne mazāk svarīgs akcents, kas būtu jāsaprot, ir tas, ka daudzdzīvokļu ēka ir kopīpašums un viss ir pašu iedzīvotāju rokās. Tas nozīmē, ka risinājums, kā samazināt rēķinus par apkuri, galvenokārt ir atkarīgs tieši no iedzīvotāju un apsaimniekotāju iniciatīvas un uzņēmības. Jau iepriekš skaidrojām, ka, veicot dažādus energoefektivitātes pasākumus, kas ietver ārsienu, bēniņu pārsegumu, pagrabstāva pārsegumu siltināšanu, logu un durvju nomaiņu, kā arī visas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas rekonstrukciju, ir iespējams samazināt ēkas siltuma patēriņu līdz pat 50%.

Detalizētu informāciju par centralizētajai siltumapgādes sistēmai pievienoto māju siltumenerģijas patēriņu iespējams aplūkot uzņēmuma mājaslapā www.ventspilssiltums.lv – E-pakalpojumi.

Martā stājies spēkā jauns siltumenerģijas tarifs, kas ir par 5,8% zemāks nekā iepriekšējais.

Veicot dažādus energoefektivitātes pasākumus, ir iespējams samazināt ēkas siltuma patēriņu līdz pat 50%.