Atsaucoties uz publikācijām masu medijos par siltumenerģijas tarifiem Latvijā, kuros minēts, ka Ventspilī ir viens no dārgākajiem siltumenerģijas tarifiem starp lielākajām Latvijas pilsētām, pašvaldības SIA „Ventspils siltums” vērš uzmanību, ka nav korekti salīdzināt apkures tarifus starp pilsētām, kur siltumenerģijas ražošanā tiek izmantoti dažādi tehnoloģiskie risinājumi un kurināmo veidi.
Par siltumenerģijas tarifu Ventspilī
15Ventspils ir vienīgā no Latvijas lielākajām pilsētām, kurā jau vēsturiski nav izbūvēts dabasgāzes piegādes cauruļvads, tādēļ siltuma ražošanai tiek izmantots vietējais atjaunojamais resurss - koksnes šķelda. Ja siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, tad kurināmā izmaksas siltumenerģijas tarifā sastāda no 60% - 80%, bet kurinot ar koksnes šķeldu – apmēram 20% - 30%, taču pats ražošanas process, izmantojot šķeldu kā kurināmo, ir dārgāks.
Strauji mainoties gāzes cenām, tikpat strauji mainās arī siltumenerģijas tarifs tiem uzņēmumiem, kas siltuma ražošanai izmanto dabasgāzi. Savukārt, ja siltuma ražošanai izmanto koksnes šķeldu, tad kurināmā izmaiņu ietekme ir ievērojami mazāka. Tādēļ siltumenerģijas tarifs tiem uzņēmumiem, kas izmanto dabasgāzi, pēdējos gados galvenokārt strauji pazeminājies, pateicoties tieši gāzes cenu kritumam pasaules tirgū.
Kā piemēru var minēt faktu, ka 2014. gada oktobrī pie dabasgāzes cenas 291.69 EUR/tūkst.nm³, siltuma tarifs, piemēram, tādās reģionu lielajās pilsētās kā Daugavpilī bija 60.66 EUR/MWh, bet Rēzeknē – 62.28 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Ventspilī siltuma tarifs 2014. gadā bija 59.58 EUR/MWh, tātad zemāks nekā vairumā lielajās Latvijas reģionu pilsētās, kur ir pieejama dabasgāze. Savukārt jau 2016. gada jūnijā pie dabasgāzes cenas 142.29 EUR/tūkst.nm³, siltuma tarifs Daugavpilī samazinājās par aptuveni 27% un bija 44.18 EUR/MWh, bet Rēzeknē samazinājās par aptuveni 22% un bija 48.43 EUR/MWh. Tātad pilsētās, kurās siltumenerģijas ražošanai izmanto tikai koksnes šķeldu, šāds straujš siltumapgādes tarifa kritums vienkārši nav iespējams.
Lai uzlabotu kvalitāti un drošību Ventspils siltumapgādē, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, pēdējo piecu gadu laikā rekonstruētas abas centrālās katlu mājas, lai aizstātu fosilo kurināmo mazutu ar atjaunojamo energoresursu - koksnes šķeldu. Tāpat arī rekonstruēti jau 99.6 % siltumtrašu, kas nodrošina lielāku siltumenerģijas piegādes drošību un būtiski samazina siltuma zudumus.
Šobrīd Ventspilī gandrīz 90% siltumenerģijas tiek saražota ar koksnes šķeldu, kas ir vietējais energoresurss, kura iepirkuma cena ir pietiekami prognozējama ilgākā laika periodā un stabila. Vēlamies uzsvērt, ka tādējādi Ventspilī siltumenerģijas ražošanas process nav pakļauts fosilo energoresursu cenu svārstībām pasaules tirgū un mērķtiecīga darba rezultātā ir iespēja stabili noturēt un arī samazināt siltuma tarifu patērētājiem.
2016. gada 20. septembrī „Ventspils siltums” iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, tirdzniecības tarifa projektu, kas paredz apkures tarifa samazinājumu par 5.8%, kas ir 54.90 EUR/MWh. Cerams, ka tuvākajā laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinās iesniegto tarifa projektu. Līdz ar to kopš 2013. gada kopējais siltumapgādes tarifa samazinājums Ventspilī būs jau vairāk nekā 13%, jo ir veikti būtiski tehnoloģiski uzlabojumi.
AS “Latvijas Gāze” informē, ka dabasgāzes tirdzniecības cena jau no februāra sāks straujāk pieaugt, kas noteikti sekmēs arī siltuma tarifu pieaugumu pilsētās, kurās siltuma ražošanai izmanto dabasgāzi. Jaunā siltumenerģijas tarifa apstiprināšanas gadījumā Ventspils tarifs būs līdzvērtīgs Liepājas siltumapgādes tarifam, t.i. pilsētai, kurā siltumenerģijas ražošanai izmanto gan dabas gāzi, gan šķeldu. Tas liecina par to, ka Ventspilī tiek aktīvi strādāts, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu, drošu un cenā prognozējamu siltumenerģijas piegādes pakalpojumu.
Komentāri (15)
Nu, ko gaidām jauno tarifu! Prieks, ka varēsim būt līdzvērtīgi šajā ziņā ar Liepāju.
Amerikā benzīna cena litrā 7 centi ! :)
60tajos gados?
Nu labi keda 9 eirocenti,tā būs labāk? ko :):):)
Nezinu kurā štatā tāda leiputrija. Pēdejo reizi, kad biju US, tad lētakais ko redzēju biju 2.5 dolāri par galonu, kas ir sanāk kaut kādi 60 eirocenti litrā
Nu ko var murgot?
Ir augstākas tarifs, tātad ir!!!
Ir, iedzīvotājiem ir jāmaksā vairāk, tātad ir jāmaksā un punkts!!!
Izskatās, ka pats zīļuks murgo . Te viss ir saprotami paskaidrots, kāpēc ir tā un ne savādāk. Es balsoju par to, lai Ozolu Zīļukam un pārējiem pesimistiem atstāj iepriekšējo tarifu, lai tad arī maksā pa dārgo!
Viedais< leiputrija ir Mičigānas štatā un vidēji jeņķos 44 eirocenti ! Es paironizēju : mums koksne ir ,bet siltums nav ( lēts )! :)
koksne mums ir, bet lai to dabūtu lauka no meža un lietojamās formā sagatavotu, tad jāiztērē zināms apjoms cita veida resursi - degviela, elektroenerģija un tas noteikti viss tā gala produkta cenu arī veido vai nu tas būtu dēlis, palete vai šķelda.
Kūdras purvi mums arī ir,pat uz citām valstīm sūtījām,bet par koksni,mēs neko un nekā nemākam racionāli izmantot savas bagātības. IZTIRGOT JĀ""""""""""""""""Ā. Pirmie!
par kūdru kaut kad lasīju viena no kapitaliem vai forbsā, tur baigā štelle esot kūdras sastāvs. Izrādas, ka reti kurā purvā iegūtā kūdra ir dedzināma enerģijas ieguvei, jo tur visādas vielas iekšā, arsēns utt.
Reiz,vienā sapulcē, kad bija tikšanās ar iedzīvotājiem, cien A.Uzaris it kā nejauši pieminēja ka šķeldas cena esot piesaistīta naftas biržas cenām. Ja naftas produktiem cenas kāpj,tad šķeldai arī , jo galu galā šķelda tas pats energoresurss vien ir. Fakts kuram jāpiekrīt !
Jā, ir jau šķelda atjaunojams resurss, bet tās cena staigās līdz visiem biržas vējiem un tas lētums mums būs tikai šķietams, tā lūk. :)
Vienīgi tas, ka degvielas cenas kritums vai kāpums to skeldas cenu neietekmē baigi jūtami. Ja biržās aug naftas cena, tad aug arī gāzei un Rīgā maniem radiem rēķins par apkuri nak katru mēnesi jau ar lielāku tarifu. Ventspilī pēc šķeldas saprotu ka tikai un vienīgi samazināts.
Neticu nevienam vārdam. Ventspilī tikai viss dārgāks un dārgāks, kurini vienalga ar ko. decembrī ārā bija plusos, apkure - dārgāka, nekā novembrī, kad bija mīnusi. ar bailēm jādomā "par cik mazāk" būs jāmaksā janvārī?
vai nešķiet, ka maksājuma apmēru ietekmē ēkas siltuma patēriņš?