Pensionāri vēlas lai paaugstina pensijas neapliekamo minimumu

Siliņš gan norādīja, ka par šo summu var diskutēt. Viņš uzsvēra, ka šoreiz pensionāri ir nolēmuši stingri turēties savās pozīcijās un panākt, ka valsts budžetā jau nākamajā gadā pensionāru jautājumi ir viena no prioritātēm.

Federācija ir gatava kompromisiem, uzsvēra Siliņš. "Reāli vērtējot situāciju, domāju, ka kompromiss ir pakāpeniska pensijas neapliekamā minimuma celšana," viņš sacīja, piebilstot, ka pielikumu pensijām seniori neliks zeķē vai nenoguldīs bankā, bet gan iegādāsies pārtiku un pakalpojumus, tādējādi šo naudu daļēji atgriežot valstij.

Siliņš uzsvēra, ka ir jāatgriežas pie diskusijas par tā saucamo nepieciešamo minimumu, proti, to, kas reāli senioriem būtu nepieciešams.

LPF vadītājs arī atzina, ka pensionāru aktivitāte, iestājoties par savām interesēm, ir mazinājusies. "Varbūt ir iestājies tāds stāvoklis, kad ir parādījusies kaut kāda neticība," pauda Siliņš, gan uzsverot, ka seniori nav zaudējuši cerību.

Jau vēstīts, ka Saeimā pēr oktobrī tika iesniegti aptuveni 12 000 iedzīvotāju paraksti par iedzīvotāju ienākumA nodokļa (IN) atcelšanu valsts pirmā līmeņa pensijām.

Skatot sabiedrības iniciatīvu atbrīvot pensijas no nodokļiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā vakar izcēlās asas diskusijas, galvenokārt starp deputātiem un ministriju pārstāvjiem. Kopumā deputāti gan piekrita, ka problēma ar senioru pensijām ir jārisina un uzdeva atbildīgajām ministrija izanalizēt un sagatavot iespējami plašus modeļus par šīs iniciatīvas ieviešanu.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) stāstīja, ka, atceļot pensiju aplikšanu ar nodokļiem, ietekme uz budžetu būtu 100 miljoni eiro, līdz ar to tie kaut kur būtu jākompensē. Viņš piekrita citu paustajam, ka darba spēka nodokļi Latvijā jau tā ir l