Dzīvē ir brīži, kad sirds pieņem lēmumu, kas dod neatsveramu pieredzi visas dzīves garumā, – pieņemt bērnu, kurš ienāk ģimenē ar savu stāstu.
Audžuģimenes dod spēku
0Visi bērni vēlas, lai tiem būtu vecāki, kas par viņiem rūpējas. Tomēr ir gadījumi, kad bērni tiek šķirti no savām bioloģiskajām ģimenēm. Šiem bērniem vispirms tiek meklēta iespēja dzīvot kādā radinieku ģimenē, bet, ja tas nav iespējams, tad tiek meklēta iespēja viņiem dzīvot, augt un attīstīties audžuģimenē. Tiem bērniem, kas ir ienākuši jaunās mājās, katram ir savs stāsts, kas tos uz šejieni ir atvedis.
Par audžuģimeni nevar būt jebkura ģimene vai persona. To var veikt cilvēki ar misijas apziņu, vēlmi palīdzēt. Potenciālās audžuģimenes vairākkārt tiek izvērtētas, vai tām ir spējas un īpašības audžuģimenes pienākumu pildīšanai, ir jāapmeklē psihologs, jāapgūst audžuģimeņu apmācība u.c.
Savā pieredzē dalās dažas no Ventspils audžuģimenēm.
Bērnam vajadzīga ģimene
Audžumamma Dace uzņēmusi pie sevis vairākus bērnus, kas izņemti no ģimenēm, kuras nav spējušas nodrošināt labvēlīgu vidi viņu attīstībai. Lēmums par audžuģimenes izveidošanu, mājās apspriežoties ar vīru, ticis pieņemts pārliecināti. Katram personīgi noteikti būs savādāka motivācija, kāpēc pieņemt lēmumu kļūt par audžuvecāku. «Man pašai bija vēlme palīdzēt bērniem, jo redzēju, ka citi tādu lēmumu jau ir pieņēmuši. Es arī gribēju pieredzēt to pašu. Audžuģimenei ir jāapgūst audžuģimeņu apmācība, pēc kuras iegūst sertifikātu, tomēr uzskatu, ka pilnībā nav iespējams būt gatavam pirmā bērna uzņemšanai. Viss ir nezināms, satraucošs – kas un kā varētu būt...»stāsta Dace. «Pirmo bērniņu pēc audžuģimenes statusa iegūšanas mūsu ģimenē ievietoja ļoti ātri. Mums piezvanīja, un mēs aizbraucām pakaļ,» viņa piebilst un stāsta, ka arī pēc tam, kad bērns atgriežas savā bioloģiskajā ģimenē, viņa joprojām cenšas uzturēt sakarus ar viņu. «Katram bērnam ir vajadzīga ģimene,» viņa uzskata un piebilst, ka tikai ģimenē bērns var saņemt patiešām individuālu mīlestību, uzmanību un audzināšanu. No vecākiem bērns veido sapratni, kas ir mājas, kā rūpēties par sevi un citiem, un mācās, kā pēc tam veidot pašam savu ģimeni. «Bērnu audzināšana ir nemitīgs darbs ikdienā, tie ir prieki un bēdas, viegli nav, bet mums nav laika vienkārši sēdēt un neko nedarīt. Es citādi nebūtu atklājusi to, ka cilvēkā iekšā var būt tik daudz mīlestības, kuras pietiek visiem,» piebilst Dace.
Abpusējs ieguvums
Iveta par audžumammu kļuvusi pirms pieciem gadiem. «Tas ir abpusējs ieguvums – tas ir veids, kā palīdzēt bērnam nokļūt ģimenē, lai viņš justos pasargāts, drošībā, aprūpēts un mīlēts, un tas ir ieguvums ģimenei – tas ir veids, kā dalīties savā mīlestībā, sirdssiltumā, dzīves pieredzē un zināšanās. Katram bērnam ir tiesības dzīvot ģimenē un justies vajadzīgam un mīlētam,» uzskata divu bērnu audžumamma.
«Par to, ka varētu audzināt bērnu, kas palicis bez vecākiem, esmu domājusi jau kopš bērnības. Kad biju piepildījusi savu vēlmi pēc zināšanām, nolēmu, ka ir pienācis brīdis mainīt savu dzīvi un dot savas zināšanas un mīlestību bērnam. Gaidot uz saviem bērniem, sapratu, ka varu jau tagad to sniegt kādam, kas jau ir piedzimis, bet kam nav savas ģimenes. Runājot par to, kā mainījās dzīve – jā, ir viena dzīve līdz bērniem un viena pēc, bet es nekad to negribētu mainīt. Tas ir nopietni pārdomāts lēmums, un tas ir iespējams – kļūt par audžuvecāku.»
Noglāsta, samīļo
Latvijā par audžumammu sauc arī sievieti, kas audzina vīra bērnu. Māmiņa Ilze, kura audzinājusi vīra bērnu, uzskata, ka bērnam ir svarīgi, ka jaunā mamma katru dienu ir kopā ar viņu un noglāsta, samīļo, nomierina un palīdz ik dienu apgūt jaunas iemaņas. «Man viņa bija kā meita, un es viņai devu visu to pašu, ko savai meitai. Es priecājos par katru dienu, kad viņa man teica: «Mammīt, es tevi ļoti mīlu!»» Bērns mainās, aug katru dienu, viņam ir nepieciešama tā audžumamma, kas iegulda bērnā daļu no sevis un redz, ka tas maina jauno cilvēciņu. Ilze uzskata, ka dzīve nepaiet bez grūtībām, jo bērnam līdzi nāk sava iepriekšējā pieredze, māmiņas zaudējums, bet tāda tā ir arī ģimenēs, kurās aug pašu bērni.
Vairāk nekā 1400 bērnu Latvijā, t.sk. 30 Ventspils bērnu, joprojām dzīvo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un gaida savu iespēju dzīvot ģimeniskā vidē – audžuģimenē, kur varētu saņemt audžuģimenes mīlestību, gādību, rūpēs.
Ventspils pilsētas bāriņtiesa aicina kļūt par audžuģimeni cilvēkus, gatavus dalīties mīlestībā, uzņemoties rūpes par bērniem, kuri palikuši bez savu bioloģisko vecāku gādības un alkst pēc ģimeniskas vides, mīlestības un uzmanības.
Informāciju, kā kļūt par audžuģimeni, varat saņemt Ventspils pilsētas bāriņtiesā, Raiņa ielā 10, Ventspilī, tālrunis saziņai 63601246, 26530090
Komentāri (0)