Latvijas slimnīcas plāno iedalīt četros līmeņos

Ministre skaidro, ka šobrīd visā valstī ir neatliekamās palīdzības nodaļas, bet bieži vien tajās nonāk pacienti, kuriem nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, piemēram, gados veci cilvēki ar hroniskām slimībām. Līdz ar to ir skaidri jānodala, kas ir neatliekamā palīdzība, kur sniedz palīdzību hroniskiem pacientiem un tamlīdzīgi, un atbilstoši tam jāmaina infrastruktūra.

Tāpat, piemēram, ja dzemdību nodaļā ir mazāk par piecām dzemdībām, tā nevar uzturēt ne kvalifikāciju, ne nodrošināt pilnvērtīgu tehnoloģisko risinājumu, lai tas būtu arī efektīvi no naudas viedokļa, uzsver Čakša. "Latvija nav tik liela, lai nevarētu aizvest dzemdētāju uz noteiktu vietu," pārliecināta ministre.

Vaicāta, vai tas nozīmētu kādu nodaļu un slimnīcu slēgšanu, ministre uzsver, ka kādas nodaļas tiks slēgtas, bet slimnīcas nevis slēgtas, bet tajās samazināta pakalpojumu intensitāte, līmenis, mainīta kvalifikācija, iedalot slimnīcas četros līmeņos.

Čakša arī min, ka valsts šobrīd investē operāciju zālēs visā Latvijā, tostarp vietās, kur nav ne cilvēkresursu, kas strādā, ne pacientu, kam nepieciešamas tāda līmeņa operāciju zāles. "Jābeidz šādas nepārdomātas investīcijas, ko mums pārmet arī eksperti. Jāsaliek precīzi karte, kādi pakalpojumi kur Latvijā ir pieejami," viņa akcentē.

Ministre arī uzsver būtisko ģimenes ārstu nozīmi šajā procesā. Viņa norāda, ka ģimenes ārsts ir visa pamatā un ir precīzi jānosaka viņa atbildības robežas. "Daudz dzirdam par to, ka ģimenes ārsti neizpilda daudzas lietas, mēs pilnvērtīgi nesekojam līdzi viņu darba kvalitātei. Pārāk daudz pacientu, kuriem ir hroniskas slimības, nonāk slimnīcā tādēļ, ka viņi nav gājuši pie ārsta vai nav bijusi pietiekami laba ārstēšana," uzsver Čakša.

Ministre arī pievēršas nosūtījumu jautājumam. Viņa min, ka ir gadījumi, kad ģimenes ārsts tikai paskatās uz pacientu un uzreiz uzraksta nosūtījumu. Vēlāk izrādās, ka ir bijis vajadzīgs kas cits, varbūt precīzāks, un sanāk "tukšs nosūtījums".

Vaicāta, kas veicina šādu nosūtījumu izplatību, ministre pauž, ka nav pareizas motivācijas, ietekmē arī īsais laiks, kas atvēlēts vienam pacientam, un arī ārsta nenovērtētības sajūta ilgākā laika posmā.

"Ja mēs sakām, ka ģimenes ārsts ir pats svarīgākais, un vienlaikus veidojam ļoti daudz tiešās pieejamības speciālistu un ģimenes ārsta kompetences velkam arvien vairāk ārā, netieši pasakām, ka ģimenes ārsti neko nemāk. Vajadzētu atjaunot viņu atbildības līmeni un arī viņus finansiāli motivēt par labi izdarīto, sekot līdzi kvalitātes kritērijiem," uzskata ministre.

Čakša arī uzsver, ka Latvijā ļoti pietrūks rehabilitācijas pakalpojumu un paliatīvo pakalpojumu pacientiem, kurus vairs nevar izārstēt, bet kam tik un tā vajadzīgs medicīnisks atbalsts. Tāpat pietrūkstot sadarbības ārstniecības sociālā pakalpojuma, jo īpaši veciem cilvēkiem.

Kā vēstīts, izmaiņas slimnīcu tīklā gaidāmas tuvāko trīs līdz četru gadu laikā, iepriekš norādījusi veselības ministre.