Pašvaldība atbalsta un novērtē pensionārus

Veiksmīga sadarbība ar Ventspils liedagu

Pirms četriem gadiem, piedaloties Eiropas Komisijas organizētajā konkursā Eiropas gads 2012 – aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei, Ventspils pašvaldība tika atzīta par trešo draudzīgāko senioriem Senioriem draudzīgas dzīves vides kategorijā, atgādina Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks. Tik augsti tituli netiek piešķirti tāpat vien. Ventspils to saņēma, jo visas Eiropas mērogā mūsu pilsēta patiešām izskatās kā vilinoša vieta, kur varētu dzīvot vecāka gadagājuma cilvēki. To var attiecināt ne tikai uz pilsētā izveidotu senioriem ērtu infrastruktūru, bet arī uz atbalstu, kuru pašvaldība regulāri sniedz vecākās paaudzes cilvēkiem, sākot no kultūras pasākumu organizēšanas un beidzot ar plašu finansiālo atbalstu, norāda Ošenieks.

Pavisam nesens tāda atbalsta piemērs – pašvaldība piešķīra biedrībai Ventspils liedags lielo autobusu, lai Ventspils seniori varētu piedalīties Latvijas pensionāru sapulcē Rīgā. Pateicoties šādam atbalstam, ventspilnieku delegācija bija viskup­lāk pārstāvēta sapulcē – uz Rīgu devās 53 pensionāru biedrības pārstāvji, uzsver Ventspils liedaga valdes priekšsēdētāja Marija Kuzmane.

«Mēs nekad neuzgriežam muguru pensionāriem un vienmēr atbalstām viņu vajadzības,» turpina Ošenieks. Šogad ievērojamu finansiālu palīdzību ieguva biedrība Ventspils liedags – tika izremontētas telpas Raiņa ielā 4a, kurās pašvaldība tāpat nodrošina visus komunālos un komunikāciju pakalpojumus. Pilsētas dome atbalstījusi arī Ventspils liedaga un Ventspils Tehnikuma kopprojektu – kulinārijas kursus senioriem, kas notika pavasarī un kuros pasniedzēji bija profesionāli pavāri. Piedaloties projektu konkursā, Ventspils liedags saņēmis finansējumu atkārtotu kulinārijas kursu rīkošanai šoruden. «Ar Ventspils liedagu mums ir veiksmīga un cieša sadarbība. Seniori ne tikai lūdz mūsu atbalstu un palīdzību, bet arī paši aktīvi iesaistās konkursos, lai saņemtu finansējumu saviem projektiem, toskait arī no Eiropas Savienības fondiem,» secina Ošenieks.

Dod iespēju būt aktīviem ikdienā

Pilsētas pašvaldība atbalsta ne tikai pensionāru biedrību Ventspils liedags. Šogad finansējums 1500 eiro apmērā piešķirts arī Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas dienas aprūpes centram Ventiņmāja, stāsta Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks. Dienas centrs atrodas Pārventā, to apmeklē gados vecāki ventspilnieki ar garīgajiem traucējumiem vai invaliditāti. Tur viņi saņem speciālu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, atjauno sociālās iemaņas un saturīgi pavada laiku rokdarbu pulciņos, lasa avīzes un žurnālus, spēlē galda spēles, pastaigājas, savstarpēji kontaktējas, izmanto pat internetu. «Esam priecīgi, ka arī Pārventā vecākiem cilvēkiem ir izveidota ērta socializācijas vide,» norāda Ošenieks.

Pašvaldība piedāvā senioriem iespēju bez maksas apgūt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai viņi varētu iet vienā solī ar laiku. Digitālais centrs un Ventspils bibliotēka organizē datorapmācības kursus senioriem. Šogad pašvaldības uzņēmumi, kas sniedz komunālos pakalpojumus, ieviesuši jaunu komunālo maksājumu norēķinu sistēmu. Digitālais centrs organizējis senioru apmācību, lai visi interesenti varētu iemācīties iesniegt skaitītāju rādījumus un saņemt rēķinus elektroniskā veidā, lai ietaupītu naudu. Šogad seniori ir neparasti aktīvi elektronisko pakalpojumu apguvē, stāsta Ošenieks. Agrāk vairumā gadījumu senioru elektroniskos rēķinus apmaksāja bērni vai mazbērni, bet tagad seniori arī paši nevēlas atpalikt no šīm tehnoloģijām.

Rūpējoties par pastāvīgu pilsētas infrastruktūras attīstību un uzlabošanu, pašvaldība rada papildu ie­spējas aktīvai atpūtai, toskait arī pen­sionāriem, stāsta Ošenieks. Ventspilnieki labprāt izmanto veloceliņus un gājēju celiņus nūjošanai, braukšanai ar velosipēdu. Daudzās atpūtas vietās ir pieejami ielu trenažieri, kurus seniori labprāt izmanto. Pansionāta Selga teritorijā uzstādīti speciāli trenažieri, kas vislabāk piemēroti vecākiem cilvēkiem. Tāpat senioriem patīk izmantot trenažierus Reņķa dārzā un Jūrmalas parkā.

Selgā – daudzveidīgi pakalpojumi

Pēdējos gados pieaudzis pieprasījums pēc vietām pansionātā Selga, kas ir pilsētas pašvaldības bilancē. Vēl pirms vairākiem gadiem pansionātā vienmēr bija brīvas 20–30 vietas, bet tagad visas 139 vietas ir aizņemtas un uz tām visu laiku ir rinda, skaidro Ošenieks. Galvenais iemesls, viņaprāt, ir pansionāta piedāvāto pakalpojumu augstā kvalitāte. Rūpīgs un atsaucīgs personāls, visas ērtības, lifts – tam visam ir nozīme vecu cilvēku dzīvē, un pašvaldība visu laiku investē ievērojamus līdzekļus, lai uzturētu Selgas pakalpojumu kvalitāti labā līmenī. «Šogad remontējam liftu, kurš būs pieejams nākošā gada pašā sākumā, nākamgad plānojam istabu un gaiteņu remontu otrajā stāvā,» uzskaita Ošenieks.

Taču kā vissvarīgāko viņš min personāla attieksmi, jo īpaši intensīvās aprūpes nodaļā. Laikus pagriezt gulošu slimnieku uz otra sāna, lai viņam neveidotos izgulējumi, aprunāties, pievērst vajadzīgo uzmanību – to priekšsēdētāja vietnieks min kā vislielāko pansionāta pakalpojumu pievienoto vērtību. Regulāras rindas norāda uz to, ka Selgas pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki, un galvenās priekšrocības to izmantošanā ir ventspilniekiem, saka Ošenieks. Un, lai arī valdība cenšas arvien vairāk deinstitucionalizēt vecāku cilvēku dzīvi, motivējot viņus palikt savā mājas vidē un izmantot dažādus sociālos pakalpojumus, piemēram, drošības poga, dienas sociālie centri, mājas aprūpe u.c., šim procesam, pēc Ošenieka domām, būs vajadzīgs ilgstošs laiks.

Iemītniekiem pašiem vai viņu bērniem, mazbērniem ir pienākums par dzīvošanu Selgā samaksāt no saviem līdzekļiem, taču, kā zināms, visi to nespēj, jo nepietiek līdzekļu, tādēļ aptuveni 80% Selgas iemītnieku pašvaldība dotē viņu dzīvošanu sociālās aprūpes iestādē, skaidro Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe.

Pašvaldības veiktā Latvijas pansionātu un to pakalpojumu kvalitātes salīdzinošā analīze parādīja, ka Ventspils sociālās aprūpes iestāde izceļas uz pārējo fona. Tehniskā aprīkojuma ziņā Selga dažām iestādēm arī piekāpjas, jo Ventspils pansionāts atrodas vecā padomju laika ēkā, bet šo trūkumu ar uzviju kompensē daudzveidīgie un īpaši kvalitatīvie pakalpojumi, norāda Ošenieks.

Pensionāru biedrībā Ventspils liedags ir vairāk nekā 300 biedru. Rīt, Starptautiskajā veco ļaužu dienā, pilsētas Kultūras centrā notiks organizācijas kopsapulce. Turpat notiks arī koncerts, kurā uzstāsies nesen izveidotais Ventspils liedaga sieviešu vokālais ansamblis, kuru vada Angelika Dzintara. Neilgi pirms kopsapulces Jauniešu mājā pulcējās Ventspils liedaga dome (attēlā), lai apspriestu sapulces kārtību, jaunās sezonas pasākumus un vienlaikus apskatītu seno namu Kuldīgas ielā 13, uzzinātu tā vēsturi un pašreizējo saturu. Rīt sapulcē tiks pārvēlēta organizācijas dome nākamajiem trim gadiem. Jaunajā sastāvā izvirzīti pieci jauni domes biedri.

Sniegtais atbalsts senioriem:

*sociālos pabalstus saņēmuši 7953 Ventspils seniori

*dzīvokļa pabalstus saņēmuši 1746 seniori

*finansiālu atbalstu medikamentiem saņēmuši 3976 pensijas vecuma ventspilnieki

*pašvaldība atbalstījusi pensionāru biedrību Ventspils liedags 2820,10 eiro apmērā

*pabalstu teritorijas uzkopšanai saņēmuši 17 ventspilnieki

*pabalstu Lieldienās saņēmuši 7849 Ventspils seniori

*pašvaldības pabalsts aprūpei mājās piešķirts 163 pensijas vecuma ventspilniekiem

Galvenais – atgūt dzīvotprieku

Ventspils sociālās aprūpes namā Selga cilvēki nonāk dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk tādēļ, ka nevar sevi aprūpēt mājās. Nav mazums arī tādu piemēru, kad pansionātā nokļūst pēc insulta, traumām vai ilgstoši guļus stāvoklī gultā pavadīta laika.

Nonākuši Selgā, daudzi saprot, ka tas nav spriedums un nav teikts, ka uz visu atlikušo mūžu. Ir pat tādi piemēri, kad sasirgušie atjauno zaudētās funkcijas un atgriežas mājās, stāsta sociālā darbiniece Lienīte Millere. Vissvarīgākais ir nodrošināt slimniekam pareizu aprūpi un fiziskās aktivitātes, ņemot vērā viņa pašsajūtu. Par to rūpējas ne tikai sociālais darbinieks, bet arī ģimenes ārsts, rehabilitologs, ergoterapeits un masieris. Daudzi, kas zaudējuši jebkādu cerību atgūt kustību prieku, atgriežas pie aktīva dzīvesveida.

Selgas ikdiena sākas ar rīta vingrošanu, pēc tam – speciālistu noteiktās individuālās procedūras vai nodarbības. Pirmdien Aldis Kokins invalīdu ratiņos devās uz masāžu, bet Arvīds un Ženija – uz trenažieru zāli, kur viņus pieskatīja sociālā rehabilitētāja Evija Dravniece. Arvīds, kas pagājušajā gadā zaudēja kāju, vēl pavisam nesen nevarēja bez citu palīdzības ne piecelties no gultas, ne pārsēsties invalīdu ratiņos, ne apmeklēt trenažierus. Bet tagad viņš visu dara pats! Uz trenažiera, kas līdzinās velosipēdam, viņš katru dienu veic divus tūkstošus apgriezienu! Pēc tam darbojas pie zviedru sienas un veic pietupienus. «Gatavojos paraolimpiskajām spēlēm!» joko vīrietis. Arvīds ļoti gribētu nokļūt Vaivaru rehabilitācijas centrā un gatavojas tam, lai iemācītos staigāt ar protēzi. Ar Ženiju arī sākumā bija grūti, atzīst rehabilitoloģe. Sieviete spītējās, negribēja pildīt speciālistu ieteikumus, bet mani sauca par žandarmu, ar smaidu atceras Evija. Tas viss ir pagātnē. Tagad Ženiju nav iespējams nodzīt no trenažiera. Sajūtot rehabilitācijas rezultātus, sieviete kļuvusi mundrāka. Atgriezies pēc masāžas, Aldis arī apmierināti māj ar galvu: pēc procedūras viņš vienmēr izjūt atvieglojumu. Pieprasījums pēc trenažieriem pansionātā ir liels – reizēm pat jāplāno nodarbību laiku, stāsta Millere.

Sociālā darbiniece skaidro, ka Selgā strādā starpprofesionāla komanda – ārsts+sociālais darbinieks+rehabilitologs –, kas novērtē katra slimnieka stāvokli un dod viņam norādījumus. Daži slimnieki ir ilgi jāpierunā, mēģinot atrast pareizo pieeju, stāsta Lienīte. Daudzi nonāk pansionātā apātiski, zaudējuši ticību, ka viņu dzīvē varētu kaut kas mainīties. Taču, kad cilvēku tomēr izdodas pierunāt un viņš sāk redzēt sava darba rezultātu, tad priecājas gan slimnieks, gan profesionāļu komanda. Selgas iemītnieki var iesaistīties dažādos interešu pulciņos, bet ziemā – apmeklēt arī kustību terapiju. «Galvenais – palīdzēt viņiem pārvarēt slinkumu un apātiju, kad viņi negrib neko sevis labā darīt,» atzīst Lienīte. Katru uzvaru, pārvarot pacienta apātiju un vienaldzību pret savu likteni, viņa uzskata arī par savu.

Rehabilitētāja Evija Dravniece pavada Ženiju uz trenažieru zāli, bet Aldi – uz masāžu.

Tagad Ženija ar prieku darbojas uz trenažieriem.

Jūtam pilsētas atbalstu

Marija Kuzmane, pensionāru biedrības Ventspils liedags valdes priekšsēdētāja

– Pateicoties pilsētas pašvaldības atbalstam, pensionāru biedrība Ventspils liedags veiksmīgi iesaistījusies pilsētas un Latvijas Pensionāru federācijas dzīvē, būdama viena no aktīvākajām senioru organizācijām Latvijā. Lai noritētu veiksmīga darbība, pašvaldība piešķīrusi mums ērtas telpas Raiņa ielā 4a. Šogad mūsu rīcībā ir nonācis arī ēkas otrais stāvs, tas mums palīdz justies ērtāk un saturīgāk organizēt biedrības darbu. Pašvaldība rūpējas arī par to, lai būtu izremontētas telpas – šogad birojā ir nomainīta grīda, atjaunota un salabota elektroinstalācija, salabots skurstenis un ārējā ūdens notekcaurule, kā arī nomainītas ārdurvis. Pilsētas pašvaldība sedz biedrībai visus komunālos un sakaru maksājumus.

Ērtas, izremontētas telpas ēkas Raiņa ielā 4a divos stāvos ļauj mums organizēt dažādu interešu pulciņu darbu. Jau 18 gadus darbojas adīšanas un tamborēšanas pulciņš Kamolītis. Kārtējā sezona sāksies pērļošanas un stikla apgleznošanas pulciņos. Šogad, pateicoties papildu telpām, sāks darboties arī jauni pulciņi – šūšanas un modelēšanas, izšūšanas. Sadarbībā ar Ventspils Tehnikumu turpināsim nodarbības kulinārijas kursos. Turpināsim sadarboties ar Ventspils slimnīcas dzemdību nodaļu – tāpat kā pavasarī, mūsu sievietes uzadīs jaundzimušajiem zeķītes un čībiņas. Ventspils liedaga telpās notiek mūsu organizācijas valdes un domes sēdes, zolītes turnīri un citas aktivitātes. Biedrība Ventspils liedags regulāri piedalās pilsētas domes Sociālā dienesta un citu valsts struktūru organizētajos projektos. Par naudu, ko iegūstam projektos, pērkam materiālus pulciņu darbībai. Šogad par līdzekļiem no šī paša avota iegādāsimies jaunu datoru, putekļusūcēju, abonēsim laikrakstus un žurnālus 2017. gadam un iegādāsimies kancelejas preces.

Ventspilnieki zina, ka mums patīk ceļot. Naudu ceļojumiem krājam no personīgajiem budžetiem visu cauru gadu. Tomēr arī pašvaldība mūs atbalsta šajā ziņā, piešķirot transportu reizi gadā braucieniem pie kolēģiem pieredzes apmaiņā un vienu reizi – Ziemassvētku pasākuma apmeklēšanai. Šogad esam nopirkuši biļetes uz koncertu Liepājas jaunajā koncertzālē Lielais dzintars. Nesen pilsētas dome mums piešķīra arī lielo autobusu braucienam uz Rīgu, kur mēs, 53 cilvēki, piedalījāmies Latvijas pensionāru sapulcē, kā arī apmeklējām jauno Nacionālo bibliotēku. Bez šī atbalsta mēs nevarētu apmaksāt paši autobusu un braukt uz Rīgu.

Ērtajās telpās Raiņa ielā 4a, kuras pašvaldība piešķīrusi pensionāru biedrībai Ventspils liedags, teju katru dienu notiek pulciņi, galda spēļu turnīri, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem. Vecums nav šķērslis zināšanu apgūšanā. To ir pierādījuši aktīvie Ventspils seniori. Sievietes tieši pen­sionāru biedrībā apguvušas pērļošanas tehniku, stikla ap­gleznošanu. Pulciņos viņas pašas izgatavo dāvanas, kā arī izliek savus izstrādājumus pilsētas svētkos un pasākumos. Šogad sāksies nodarbības jaunos pulciņos – šūšanas un modelēšanas, kā arī izšūšanas.

Pensionāru biedrība Ventspils liedags aktīvi iesaistās dažādos pasākumos. Šogad Pilsētas svētku gājienā piedalījās biedrības seniori vienādos zaļos T kreklos.