Aicina rūpēties par sirds veselību

Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs. Pēc centra rīcībā esošajiem datiem, tas ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā – 55% gadījumu.

Līdzās ieteikumiem, ka sirds veselības uzturēšanai jāievēro diēta, samazinot uzturā piena taukus, treknu gaļu, balto miltu izstrādājumus un cukuru, kas cilvēkiem ir labi zināms, kardioloģe uzsver, ka viens no sirds veselību ietekmējošiem faktoriem, kas netiek pienācīgi novērtēts, ir paaugstināts asinsspiediens. «Aizvien ir ļoti daudz cilvēku, kas nenovērtē, cik ilgstoši paaugstināts asinsspiediens tomēr ir bīstams,» uzsver Prince, piebilstot, ka kādā no kardioloģijas kongresiem tas pat nodēvēts par kluso slepkavu nr. 1. Tostarp ir cilvēki, kas paaugstinātu asinsspiedienu nejūt, līdz ar to nerodas motivācija to ārstēt. Savukārt citi asinsspiediena izmaiņas jūt un dodas pie ģimenes ārsta, kurš izraksta medikamentus. Pacients medikamentus lieto, taču asinsspiedienu nekontrolē. Tādēļ iespējams, ka konkrētais medikaments nesasniedz mērķa rādītājus, tādēļ turpinās asinsspiediena negatīvā ietekme uz sirds un asinsvadu sieniņām, līdz sākas aritmija. Sirds ritma traucējumus gan cilvēks parasti sajūt un tad dodas pie ārsta. «Aritmija tagad ir bieži sastopama, to cilvēks jūt un tad meklē palīdzību, bet diemžēl tas laiks, kad varēja veikt rūpīgāku ārstēšanu un līdz aritmijai nenonākt, ir palaists garām,» akcentē Prince, piebilstot, ka bieži vien pret veselību, tostarp sirds veselību, nenopietnāk izturas vīrieši, kuri kardiologa kabinetā nereti nonāk sievu mudināti, un ārsts cenšas pārliecināt, cik svarīgi ir ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu.

Otra lieta ir fiziskās aktivitātes. «Redzu, ka daļai pacientu, kas pie manis atnāk, sāpes nav sirds, bet gan mugurkaula problēmu dēļ,» norāda kardioloģe, piebilstot, ka pacienti bieži vien lūdz izrakstīt medikamentus, taču patiesībā ir nepieciešama fizioterapeita vai rehabilitologa nozīmēta ārstēšana, tostarp speciāli vingrinājumi. Tāpat ārste norāda, ka fizioterapija kopumā Latvijā nav pietiekami novērtēta ne no valsts, ne no cilvēku puses, kā tas, piemēram, ir tādās valstīs kā Somija un Zviedrija. Attiecībā uz sirds veselību ir gadījumi, kad cilvēkam vajadzētu kustēties sirds veselības dēļ, taču viņš to nespēj, jo sāp, piemēram, ceļu locītavas vai mugura. «Šajos gadījumos būtu vispirms jāparūpējas par muguru, un tad varētu ķerties pie sirds un asinsvadu treniņiem, svara mazināšanas,» norāda kardioloģe.

Savukārt trešā lieta, kas ievērojami pasliktina sirds veselību, ir smēķēšana. «It kā uz visām cigarešu paciņām ir norādīts, it kā cilvēki zina, ka smēķēšana izraisa infarktu un insultu, tomēr nepietiekami to novērtē,» norāda ārste, vēršot uzmanību, ka smēķēšana bojā asinsvadus ne tikai sirdī un galvā, bet arī kājās. «Par to ir jārunā un jārunā, jo smēķēšana uz asinsvadiem atstāj graujošu iespaidu. Ja smēķētāji redzētu savus asinsvadus no iekšpuses, domāju, ka daudzi atmestu šo nodarbi,» spriež kardioloģe.

Pasaules sirds dienā kardioloģe cilvēkiem vēl sirdsmieru, atrast savu veidu, kā atslābināties un veselīgi atpūsties, kā arī – pats galvenais – izbrīvēt tam laiku.

Pasaules sirds dienu Latvijā ik gadu atzīmē 29. septembrī. Veselības ministrija šajā dienā aicina sabiedrību pievērst uzmanību sirds veselības riska faktoriem.