Pieaug vilku uzbrukumi aitām

Aitu audzētāju asociācijas pārstāvis un saimniecības "Ances" īpašnieks Kaspars Kļaviņš sēdē pavēstīja, ka šogad vilki Latvijā saplēsuši 90 aitu, bet vēl 33 aitas ir būtiski savainotas.

"Ja jau Eiropa vēlas, lai pie mums ir vilku rezervāts, lai gādā par kompensācijām audzētājiem. Igaunijā, piemēram, par vienu nokostu aitu maksā 150 eiro kompensāciju," sacīja Klaviņš, norādot, ka asociācija vērsusies pie Zemkopības ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar aicinājumu kompensācijas nodrošināt arī Latvijas zemniekiem.

Arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols atzina problēmu un norādīja, ka to saasina apstāklis, ka saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību krasi samazinājies mežacūku un to sivēnu skaits, līdz ar to attiecīgi mainās vilku uzbrukumu mērķis. "Tā kā mežacūku sivēnu gandrīz vairs nav, vilki spiesti barību meklēt citur. Daudz biežāk tiek nokostas ne tikai aitas, bet arī briežu un aļņu mazuļi, un, ņemot vērā situāciju ar mēri, šī tendence aizvien pieaugs," viņš sacīja.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs klātesošajiem atzina, ka kompensāciju mehānisma izstrāde nebūšot vienkārša, tomēr par to tiks debatēts iesaistīto ministriju līmenī.

Atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) datiem Latvijā lielākais vilku nodarītais postījums bijis 2011.gadā, kad saplēstas 176 aitas, 25 kazas, 14 liellopi, kā arī 27 suņi. Savukārt pērn nogalinātas 124 aitas un trīs liellopi.

Šajā vilku medību sezonā, kas sākās 15.jūlijā, VMD ir atļāvis nomedīt 250 vilku. Tomēr, ja turpmāk tiks reģistrēti daudzi vilku uzbrukumi mājlopiem, VMD ir tiesības limitu nedaudz palielināt.

Vilku medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31.martam. Iepriekšējā medību sezonā tika nomedīti 275 vilki no atļautajiem 275, savukārt 2014.-2015.gada sezonā nomedīja 267 vilkus no atļautajiem 300.

Latvijā vilku blīvums ir lielāks valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļās, bet mazāk tie sastopami valsts centrālajā daļā.

Eiropas Savienības valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumi. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar regulāri ievāktiem datiem.