Sniegs – gan prieks, gan bieds

«Bērni vairs neprasa, lai braucam uz Latviju pēc sniega,» smejas Agrita Priedīte, kas kopā ar ģimeni jau vasarā pārcēlusies uz Doveru, netālu no Londonas. Neskatoties uz to, ka skolas, liela daļa veikalu un arī darbavietas jau vairākas dienas ir slēgtas, gan lielie, gan mazie atrodas uz kalna un bauda ziemas priekus. «Britiem sniegs ir dižs notikums. Te braukšana ar ragavām no kalna nebūt nav tikai bērnu izprieca. Kalni līdz tumsai ir pilni ar pieaugušajiem un jauniešiem, kas ņemas pa sniegu vēl trakāk nekā bērni,» stāsta Agrita. Arī viņas ģimene brīvās dienas velta ziemas prieku baudīšanai, uz ko šoziem nemaz necerēja, bet par ko patiesībā ir kluss prieks.

Savukārt ventspilniece Monta, kas šobrīd strādā un dzīvo Šēfildā, zina stāstīt, ka vienvakar pilsētā bijis pat 300 autoavāriju. Liela daļa ražotņu un tirgotavu slēgtas tādēļ, ka kravas automašīnas nevar pabraukt. Vairākas pārtikas rūpnīcas pārtraukušas darbu, jo nav, kas saražoto piegādā veikaliem.

Tajā pašā laikā Monta novērojusi, ka sniega tīrīšanas tehnikas pilsētā nav, jo pa šo laiku manīta tikai viena mašīna, kas tīrījusi ielas. Līdz ar to arī sabiedriskā transporta satiksme ir paralizēta, bet privātā transporta īpašnieki labprātāk izvēlas palikt mājās, jo angļi ar braukšanu ziemā ir uz jūs. Lielākajai daļai mašīnu nav pat ziemas riepu, bet pat tās britus neglābtu, jo «pa sniegu braukt viņi patiešām neprot» – savus novērojumus stāsta Agrita.

Latvieši ar šādiem apstākļiem uz ceļa tiek galā daudz labāk nekā vietējie. Atbildīgie dienesti aicina braucieniem rezervēt pat trīs reizes vairāk laika nekā parasti Tomēr tas maz ko līdzot, stāsta Agrita. Viņas vīra darbavieta arī šajās dienās nestrādājot, jo, ko līdzot tas, ka «viņš uz darbu tiek, ja pārējie sēž mājās».

Arī Montas darbavieta Šēfildā šajās dienās nestrādā ierastajā režīmā. Darbinieki gaida zvanu ar paziņojumu, vai tad, kad pienāks viņu maiņa, būs vai nebūs jādodas uz darbu. Interesanti, ka dienā, kad sākusies stihija, darbu vadītāji izdevuši, viņasprāt, diskriminējošu rīkojumu. Ņemot vērā to, ka sabiedriskais transports nekursēja, tiem, kas brauc ar privāto mašīnu, atļāva doties mājās, bet tiem, kas – ar sabiedrisko, bija jāpaliek strādāt.

Vislielākās problēmas sagādājot tas, ka veikalos maizes un piena plaukti stāvot tukši, arī citas preces jau kļūst par deficītu. Liela daļa skolu nestrādā jau vairākas dienas, arī gaisa satiksme esot traucēta. Agrita un Monta stāsta, ka uz ielām cilvēku tikpat kā neesot, pilsētas esot kā izmirušas. Visi, kam ir iespēja palikt mājās, to arī labprāt izmanto.

Sniega sega Anglijā esot pārsniegusi jau 20 centimetru. Daļa mājokļu palikuši bez elektroapgādes. Ir arī sniega upuri, kas gājuši bojā autoavārijās.

Tomēr, neskatoties uz nepatikšanām, vietējie kā mazi bērni brīnoties un pat priecājoties par sniegu, jo šajās dienās tos piemeklējis lielākais aukstums un sniegs pēdējo septiņpadsmit gadu laikā.