Saņemt dāvanu nav apkaunojums

 Projekta koordinatore luterāņu diakonijas centra vadītāja Ārija Lakševica stāsta, ka  projektu īsteno kopā ar kafejnīcu Betānija, pateicoties uzvarai Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā konkursā.

Eiropas Savienības pakas ar pienu un piena pulveri, auzu pārslām, griķiem, pankūku miltiem dala arī samarieši un Pārventas Kristiešu centrs. Eiropas pakas trūcīgām personām katru mēnesi var saņemt trūcīgie iedzīvotāji, kam ir Sociālā dienesta izziņa. Pēc Sociālā dienesta informācijas, tādu cilvēku Ventspilī ir aptuveni 2,5 tūkstoši, bet paku – tikai 680. Visiem neiznāk. Tāpēc pakas saņem tie, kas atnākuši pirmie.

Tik garu rindu kā pirms dažām dienām pie kafejnīcas Betānija varēja redzēt vien padomju laikos. Tiek dalītas Eiropas pārtikas pakas, kuru diemžēl pietiek tikai trešajai daļai trūcīgo ventspilnieku.

Cilvēki novēršas no fotoaparāta un uzrunāti  atbild nelabprāt. Viņi kaunas par savu trūcīgā statusu, par to, ka jāpieņem dāvana, ka palikuši bez darba. Būtībā neērti būtu jājūtas mūsu valdībai par to, ka tā savu tautu tik tālu novedusi... Tomēr rindā stāvošie ļaudis pamazām atveras. «Es vakar biju Betānijā pēc zupiņas, un man pateica, ka varēs dabūt pārtiku,» stāsta kāda sieviete. «Es šādu paciņu saņēmu pavasarī, tagad būs otrā reize,» piemetina cita rindā stāvētāja.

Ir sievietes, kas spriež, ka neko prātīgu no tiem putraimiem pagatavot nevar: «Ko tur var uztaisīt, neko no tā nevar pagatavot. Ne tur ir makaroni, ne kartupeļi. Ja gribas gaļu, jāgādā pašam. Bet cilvēkiem nav darba, kur ņems? Man ir bērns, iet skolā. Vīrs strādā, kad ir kāda haltūra.»

Tomēr lielākā daļa cilvēku ir priecīgi par saņemto piedevu trūcīgajam pārtikas grozam. Kāda cep auzu pārslu cepumus, bet vēl citas uzrunātās bilst, ka šīs pakas ir liels atspaids ēdiena dažādošanā. Viņas ir čaklas saimnieces, rudenī sakonservēts viss iespējamais. Tagad tikai jāpiepērk klāt maize, kartupeļi vai putraimi. 

Kā uzzināt paku dalīšanas dienu? Pēc sarunām ar rindā gaidītājiem ir redzams, ka aktīvam jābūt pašam cilvēkam: «Pašas interesējamies, kurā dienā pakas būs. Pagājušajā mēnesī nedabūju, jo atnācu vēlāk. It kā neēduši neesam, bet pēdējās dienās līdz algai nepietiek. Bērniem pusdienu naudu uz skolu nevar iedot. Iedod līdzi maizīti,» stāsta glīti ģērbusies sieviete.

Kafejnīcas Betānija vadītāja Elita Lapiņa novērojusi, ka daudzi cilvēki kautrējas stāvēt rindā: «Kas tur būtu ko kautrēties? Dāvanu saņemt nav jākaunas.» Cilvēki, lai painteresētos, kad būs Eiropas pakas, Betānijā ienāk katru dienu. Viņi zina datumu, tāpēc konkrētajā dienā izveidojas

rinda.

Baptistu draudzes brīvprātīgā kalpotāja Mārīte Balacka aicina atnācējus uz tasi karstas tējas un nobaudīt pašceptas plātsmaizes gabaliņu. Viņa uzskata: «Saņemt palīdzību nav apkaunojoši, taču cilvēki būtu daudz priecīgāki par iespēju dabūt darbu un nopelnīt pašiem. Palīdzība viņiem ir vajadzīga. Ja nebūtu – cilvēki tik garā rindā nestāvētu.»