Nepalielinot finansējumu veselības aprūpe ar katru gadu kļūs sliktāka

Kā teikts Čakšas paziņojumā medijiem, finansējums veselības aprūpei Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs svārstās robežās no 5,1 līdz 16,4% no IKP, savukārt Latvijā finansējums ir 2,9% no IKP. Proti, Latvijā finansējums veselības aprūpei ir būtiski mazāks pat par pašu mazāko, kāds ir jebkurā no OECD valstīm, uzsvēra ministre.

Līdz ar to ir svarīgi saprast, kā kardināli izmainīsim finansējumu un novirzīsim medicīnai daudz vairāk naudas. "Un ar daudz šajā gadījumā es domāju tiešām daudz - papildu simtiem miljonu," norādīja Čakša. Viņa gan atzīst, ka to nevarēs izdarīt vienā gadā, tomēr valstij ir jābūt plānam, kā tuvākajā laika posmā katru gadu, palielinot finansējumu vismaz par 70-90 miljoniem eiro, sasniegt finansējuma apjomu, kas kaut nedaudz būtu pietuvināts nepieciešamajam līmenim.

Ministre arī uzdot jautājumu, kāds veselības aprūpes finansēšanas modelis ļautu sasniegt šo mērķi. Čakša atzīmē, ka obligāta privāta veselības apdrošināšana, kas veiksmīgi darbojas daudzviet pasaulē, pēc būtības ir jauns nodoklis. "Tā noteikti ir izskatāma iespēja, taču jautājums, cik daudz Latvijas iedzīvotāju ir spējīgi samaksāt aizvien jaunus nodokļus," uzskata ministre. Ministrei ir bažas, ka Latvijas iedzīvotāji nebūs spējīgi maksāt 20-70 eiro mēnesī par obligāto veselības apdrošināšanu.

Ņemot vērā, cik milzīgs ir naudas deficīts veselības nozarē, nav iespējams izslēgt, ka tuvākajā nākotnē iedzīvotāju iemaksas budžetā, kas domātas veselības aprūpei, nāksies palielināt tā vai citādi, taču ir skaidrs, ka šāda būtiska nodokļu sloga paaugstināšana bez skaidrības par plašāku redzējumu saistībā ar nodokļu sistēmas progresivitāti kopumā nav iespējama šajā gadā, uzsver Čakša.

Raksturojot pašreizējo situāciju, Čakša norāda, ka jau iepriekšējā ministra Gunta Belēviča laikā diskusijai valdībā ir izstrādāts jaukta finansējuma modelis, kas paredz, ka valdība turpmāk faktiski nodrošina tikai neatliekamo palīdzību, visu pārējo atstājot privātās apdrošināšanas rokās. "Es esmu pārliecināta, ka Latvijas sabiedrība šādam šokam nav gatava. Faktiski tas nozīmētu pilnīgu pāreju uz maksas medicīnu," atzīmē nozares pārstāve.

Kā atzīmē Čakša, gadījumā, ja tuvāko mēnešu laikā valdībai pietrūks drosmes pieņemt izšķirošus lēmumus, "tad mēs reāli nonāksim līdz šim modelim". Ministrei arī nav šaubu, ka šajā variantā ātri radīsies dažādas privātas apdrošināšanas shēmas, un nešaubīgi, ka turīgākie valsts iedzīvotāji neizjutīs lielas pārmaiņas. Taču absolūti lielākajam sabiedrības vairākumam veselības pakalpojumu kvalitāte un pieejamība pasliktināsies vēl vairāk, tā Čakša.

"Pieņemot izaicinājumu kļūt par veselības ministri, es esmu apņēmusies darīt visu iespējamo, lai šo scenāriju tomēr nepieļautu," atzīmēja Čakša.

Viņa arī stāsta, ka, runājot par finansējuma modeļiem ar valdības ministriem, ticis diskutēts arī par tā dēvēto jaukto modeli, kurā valsts budžeta finansējums sadzīvo ar brīvprātīgām privātās apdrošināšanas iemaksām, kā tas faktiski notiek jau šobrīd. Čakša gan vērš uzmanību, ka šāds modelis pats par sevi neko nerisina galvenajā problēmjautājumā, proti, nepieciešamībā palielināt finansējumu veselības aprūpei vismaz līdz 4% no IKP vistuvākajā laikā.

Ministre norāda, ka, nepalielinot finansējumu līdz šādam apmēram, samazināsies veselības aprūpes pieejamība, speciālistu skaits, kvalitāte, kā arī visi citi iespējamie rādītāji. Pasaulē līdz šim nav zināms neviens gadījums, kad ar šādu naudas daudzumu izdotos nodrošināt labāku veselības aprūpi, nekā tā ir šobrīd Latvijā, uzsver Čakša un norāda, ka, tikai pateicoties Latvijas mediķu pašaizliedzībai, fanātismam un patriotismam, veselības pamata infrastruktūra vēl aizvien turas salīdzinoši augstā līmenī.

Viņa atgādina, ka ir izteikusi priekšlikumus, kas ļautu no nākamā gada 1.janvāra nozarei piesaistīt papildus apmēram 70 miljonus eiro, proti, 1% no sociāla nodokļa novirzīt veselībai. Čakša arī atzīst, ka tas aizvien būtu nepietiekams naudas apjoms, tomēr ņemot vērā, ka ir jau vasaras vidus, un ievērojot šīs valdības iepriekš doto solījumu šajā gadā nodokļus nepalielināt, tas ir minimums, uz kuru valdībai būtu jābūt spējīgai. Kā atzīmē veselības ministre, ir "skaidrs, ka tas varētu būt tikai pats pirmais nelielais solītis, kas tomēr dotu politiski nozīmīgu signālu nozarei un pacientiem un mazliet piebremzētu Latvijas veselības aprūpes sabrukuma tempus".

Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu".

Šis veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz esošā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no ienākumu līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda samaksu un apdrošināšanu, norāda VM.

Līdz ar to, lai nepalielinātu kopējo nodokļu slogu, šis finansēšanas modelis paredz pakāpeniski samazināt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likmes. Piemēram, 2017.gadā likme tiktu samazināta no 23,59% uz 22,59%, 2018.gadā - no 22,59% uz 21,59%.

Paralēli tiktu ieviestas "veselības obligātas iemaksas". 2017.gadā šīs iemaksas būtu 1% apmērā, 2018.gadā - 2% apmērā un 2019.gadā - 3% apmērā. "Veselības obligāto iemaksu" apliekamais objekts ir tāds pats kā VSAOI, skaidro VM un norāda, ka iemaksas tiktu ieskaitītas pamatbudžetā.