Avīzi nes skudriņas un adatiņas

Arī kolēģi pieraduši  redzēt Dagniju smaidīgu un zina, ka uz viņu var paļauties.

Tu pie mums, redakcijā, strādā četrus gadus. Vai arī pirms tam darbs bija saistīts ar preses piegādi?

– Mana pirmā darba vieta ir pasts. Strādāt sāku uzreiz pēc Piltenes vidusskolas beigšanas. Mēs ar draudzeni gan vispirms gribējām pamācīties pasta skolā, bet tur prasīja nosūtījumu no darba vietas. Aizgājušas uz pastu, satikām priekšnieku, kas ierosināja vispirms pastrādāt, viņam vajadzēja tieši divas pavadones. Kā iestrādājos, tā arī paliku pasta sistēmā un neizgāju mācīties, darbam vajadzīgās zināšanas apgūstot praksē.

Ko dara vilciena pavadones zinām, bet izstāsti, lūdzu, ar ko nodarbojās pasta pavadones?

– Kopā ar šoferi braukājām pa Ventspils rajonu un vadājām avīzes, naudu, dažādus sūtījumus. Aizvedām uz pasta nodaļām pilnus maisus un parasti tikpat pilnus vedām atpakaļ uz Ventspili. Tas bija diezgan atbildīgi, jo naudas summas, ko pārvadājām, nebija mazas. Manā pārziņā bija Jūrkalnes un Ugāles puse; vēl tagad atceros tolaik iepazītos cilvēkus.  Salīdzinot ar mūsdienām, tolaik daudz biežāk un aktīvāk sūtīja pakas un vēstules. Interneta laikmets darījis savu. Draugi un radi vairs tik cītīgi neraksta cits citam.

Visu interviju lasi rītdienas laikrakstā Ventas Balss!