Ceļu satiksmes negadījumu statistika uzlabojas

Līdz 2020.gadam ES valstis ir apņēmušās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi. Ja laika periodā no 2000. līdz 2010.gadam šo uzdevumu Latvijai izdevās sasniegt - samazinājums bija par 68%, tad patlaban tā izpildē būs jāiegulda "liels darbs", prezentējot datus par pērn reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem, atzina Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Joprojām negadījumos visbiežāk ciešot mazaizsargātie satiksmes dalībnieki un īpaši negatīvs ir fakts, ka pērn ir pieaudzis bojāgājušo bērnu skaits.

Kā liecina statistika, pērn ceļu negadījumos gāja bojā 187 personas, savukārt gadu iepriekš - 212, arī ievainoto skaits samazinājies no 4592 cilvēkiem 2014.gadā līdz 4565 cilvēkiem pērn. Kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir pieaudzis no 16 904 gadījumiem 2014.gadā līdz 17 711 pērn.

Arī šī gada pirmajos trijos mēnešos situācija uz ceļiem nedaudz ir uzlabojusies - bojā gājuši 35 cilvēki, un tas ir par diviem mazāk nekā pērn šajā periodā, bet ievainoti šogad 752 cilvēki, un tas ir par teju 70 mazāk nekā pērn, kad tika ievainoti 819 cilvēki.

Kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits gan ir palielinājies no 3729 gadījumiem 2015.gadā līdz 4187 negadījumiem šogad trīs mēnešu periodā.

Policijas statistika liecina, ka pērn starp bojāgājušajiem 63 bija kājāmgājēji un tikpat - 63 - autovadītāji. Pasažieru skaits, kas negadījumos gājis bojā pērn, ir sarucis līdz 38 cilvēkiem. Attiecīgi 2014.gadā bojā gāja 53 pasažieri. Bojāgājušo velosipēdistu skaits pērn ir samazinājies līdz deviņiem. Gadu iepriekš bojā gāja 16 velosipēdistu.

Visbiežāk - 33,7% gadījumu - ceļu satiksmes negadījumos cilvēki gājuši bojā uzbraukšanas gājējiem rezultātā, bet 31,6% - sadursmes rezultātā. Transportlīdzeklim apgāžoties, bojāgājušo īpatsvars ir 21,9%.

Negatīvi pagājušais gads iezīmējās ar bojāgājušo bērnu statistiku - bojā gāja 12 bērni, un tas ir par pieciem bērniem vairāk nekā gadu iepriekš.