Nosaka alergēnus un D vitamīna līmeni

Kā pastāstīja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas laboratorijas nodaļas vadītāja Kristīne Primaka, kopš pagājušā gada pavasara laboratorijā tiek veikti alerģiju testi, tostarp ir gan inhalāciju jeb ieelpojamo alergēnu, gan pārtikas alergēnu panelis. Nododot asinsanalīzes, katrā no paneļiem iespējams noteikt 30 alergēnu, kas visbiežāk sastopami. Ieelpojamās alerģijas iedalās trīs posmos. Pirmais no posmiem ir pavasarī, kad zied koki, otrais ir vasarā – jūnijā un jūlijā –, kad zied graudaugi, bet trešais – rudenī, līdz pat vēlam oktobrim, kad alerģijas izraisa dažādu nezāļu, tostarp nātru un vērmeļu, putekšņi. Šajā laikā ieteicams pievērst uzmanību organisma reakcijai pret dabā notiekošo. Par alerģiju pret ziedputekšņiem, iespējams, jāpadomā, ja ziedēšanas laikā cilvēkam pēkšņi sākušās iesnas, asaro acis vai novērotas tamlīdzīgas pazīmes. Tāpat iespējams noteikt, vai alerģisku reakciju izraisa mājsaimniecības putekļi un dzīvnieku alergēni. Kā norādīja laboratorijas vadītāja, bieži vien alerģiju izraisītāji ir kaķi, kā arī suņi, kāmīši un pundurtrusīši.

Tāpat Ventspils slimnīcas laboratorijā iespējams noteikt dažādu pārtikas produktu nepanesamību. IgG4 panelī iespējama antivielu noteikšana pret pārtikas olbaltumiem, pastāstīja dr. Primaka. Šajā panelī iekļauti 30 pārtikas produkti, kas visbiežāk izraisa alerģisku reakciju. «Piemēram, piens vai, precīzāk, tā sastāvdaļas alfalaktalbumīns un betalaktoglobulīns. Varam noteikt, vai cilvēks piena produktus var lietot samazinātā daudzumā vai tomēr vispār nedrīkst lietot,» norādīja laboratorijas vadītāja. Tāpat iespējams noteikt graudaugu sastāvā esošā glutēna nepanesamību. Visbiežāk pārtikas alergēnu testos uzrāda piena, maizes, olu un banāna nepanesamību.

Kā akcentēja laboratorijas vadītāja, pārtikas produktu nepanesamība bieži vien saistīta arī ar D vitamīna trūkumu cilvēka organismā. «Mūsu reģionā D vitamīna trūkums ir izteikts. Viena no pazīmēm ir kaulu trauslums, var būt patoloģiski kaulu lūzumi, kas gūti, piemēram, spēlējot basketbolu vai lecot, iespējama arī zobu stāvokļa pasliktināšanās, biežas saaukstēšanās,» pastāstīja dr. Primaka. Ja D vitamīns organismā ir pietiekamā līmenī, cilvēkam nevajadzētu just muskuļu vājumu vai nepamatotu nogurumu. D vitamīns cilvēka organismā sintezējas arī no saules stariem, taču galvenokārt būtisks ir uzturs. D vitamīnu var uzņemt, ēdot, piemēram, treknas zivis, arī olas dzeltenumu un mencu aknas. Veicot ieelpojamo un pārtikas alergēnu testus, nav nepieciešama īpaša sagatavošanās un vislabāk testus veikt rīta pusē.

Kā pastāstīja dr. Primaka, slimnīcas laboratorijā kopumā dienā izmeklē līdz 200 cilvēku un veic aptuveni tūkstoš testu. Galvenokārt laboratorijā tiek apkalpoti ambulatorie pacienti. Laboratorijā var veikt hematoloģiskās, mikrobioloģiskās, bioķīmiskās un imunoloģiskās analīzes. Tāpat tiek veiktas hormonu analīzes, tostarp iespējams testēt vairogdziedzera hormonus un dzimumhormonus. Vēl iespējams noteikt arī kardioloģiskos marķierus, kas var norādīt uz sirds veselības problēmām, un onkoloģiskos marķierus, ar kuru palīdzību var atklāt onkoloģiskas saslimšanas.