Lai pievērstu sabiedrības uzmanību

– Šī diena ir veltīta tam, lai pievērstu sabiedrības uzmanību nieru slimību problēmai. Parasti priekšplānā izvirzās cukura diabēts, sirds slimības, visi zina, kas ir holesterīns, bet daudzi tomēr neaizdomājas, kas ir kreatinīns. Skumji ir tas, ka pasaulē aizvien straujāk pieaug nieru pacientu skaits – pacienti, kuriem ir hroniska nieru slimība, turklāt jau galējā stadijā, kad ir nepieciešama nieru aizstājterapija. Pasaulē šo saslimušo skaits pieaug dramatiski, varētu teikt, ka tas ir sasniedzis pat epidēmijas apjomus.

Kas šo nepatīkamo saslimšanu veicina?

– To veicina saslimstība ar cukura diabētu, saslimstība ar sirds asinsvadu slimībām, aptaukošanās, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, kā arī medikamentu lietošana. Jo īpaši pretsāpju līdzekļu lietošana, ko bieži cilvēki nekontrolēti lieto un kas var izraisīt hronisku nieru slimību un nepieciešamību pēc nieru aizstājterapijas. Nereti hronisko nieru slimnieki nonāk tādā kā pabērna lomā, par viņiem tik daudz nemaz nerunā, bet diemžēl to skaits nepielūdzami pieaug. Nefrologiem darba ir aizvien vairāk. Mēs, nefrologi, atzīmējot Pasaules nieru dienu, gribam pievērst lielāku sabiedrības uzmanību, mācīt cilvēkus, kā viņi varētu aizkavēt hroniskas nieru slimības progresēšanu, lai pēc iespējas mazāks pacientu skaits nonāktu līdz nieru aizstājterapijai.

Jūs minējāt tādu jēdzienu kā kreatinīns. Pastāstiet par to mazliet vairāk.

– Ja mēs slimojam ar sirds problēmām, mums ir aizdusa, elpas trūkums, vērojamas izteiktas sāpes krūšu kurvī, kuru dēļ pacients vienmēr dodas pie ārsta. Diemžēl nieru slimību gadījumā nieres sarūk un pārstāj savu darbu klusi un nemanāmi. Sākotnējās izmaiņas varam konstatēt, tikai veicot asins analīzi, nosakot kreatinīna un urīnvielas līmeni, kas ir vieni no galvenajiem nieru toksīniem. Kreatinīna līmeņa paaugstināšanās liecina, ka pacientam ir sākušās nopietnas nieru darbības problēmas. Te ir jāpiebilst, ka pašas nieres jau nesāp, tādēļ pacienti bieži vien ir neizpratnē, kad ārsts nefrologs viņiem saka, ka nieres ir ļoti slimas, uz ko pacients iebilst, sakot, ka viņam taču nekas nesāp. Diemžēl tie pacienti, kuriem ir nopietna nieru kaite, mazāk vēršas pie nefrologa pēc palīdzības, vairāk šī ārsta palīdzību meklē pacienti, kuriem ir urīnceļu infekcijas, kas izraisa sāpes, kaut gan nieres darbojas normāli.

Kā iespējams aizkavēt nieru bojājumu?

– Hipokrāts ir teicis: «Jebkuras slimības ārstēšana sākas ar dzīvesveidu.» Tātad – samazinot aptaukošanos, dzīvojot fiziski aktīvu dzīvi, jo aptaukošanās pati par sevi veicina nieru slimību attīstību, tas savukārt ir cieši saistīts ar sirds asinsvadu slimībām, holesterīna līmeni. Nieres ir milzīgs asinsvadu kamols. Ja sirdī cieš tikai trīs artērijas, tad nierei cieš kapilāru tīkls, kas, ja mēs to izklātu, sasniegtu pat futbola laukuma lielumu! Šī gada Pasaules nieru dienas devīze ir Esi aktīvs, kusties. Tas nozīmē, ka, lai aizkavētu nieru slimību attīstību, ir jābūt fiziski aktīviem. Noteikti ir jāatmet smēķēšana, ļoti rūpīgi jāseko līdzi savam asinsspiediena līmenim, jālieto ārsta ieteiktie medikamenti, tāpat ir jāseko līdzi cukura līmenim asinīs, jāārstē cukura diabēts, ja tāds ir. Un, protams, ļoti svarīgs ir uzturs. Ikdienā savā uzturā sāli lietojam krietni par daudz. Visvairāk mēs sāli apēdam tieši slēptā veidā. Vai zināt, ka divas baltmaizes šķēles satur diennakts cilvēka nātrija devu? Parasti jau šķiet, ka sāli var gūt vairāk, apēdot sālītu gurķi, bet diemžēl Latvijā ceptā maize ir ļoti pārbagāta ar sāli. Nākošais dzīvesveida rādītājs varētu būt medikamentu lietošana, ko pacientam ir nozīmējis ārsts, izvairīšanās no nevajadzīgiem medikamentiem un jo īpaši viltīgajām, dažādas izcelsmes uztura piedevām. Ļoti daudz cilvēks var darīt pats, lai pasargātu sevi no nieru saslimšanas. Te gribu piebilst, ka katru gadu nieru funkciju vajadzētu pārbaudīt pacientiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, kad nereti sākas dažādas nopietnas pusmūža veselības problēmas. Katru gadu nieru funkcija ir obligāti jāpārbauda pacientiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, konstatēts cukura diabēts, bijis miokarda infarkts, kuriem ģimenes anamnēzē ir iedzimtas vai iegūtas nieru kaites.

Ventspils slimnīcā nieru pacientiem tiek sniegta medicīniska palīdzība – hemodialīze? Kas tā ir, un kas šī procesa laikā notiek?

– Hemodialīze ir tikai viena no trīs nieru aizstājterapijas metodēm. Latvijā ir pieejamas visas trīs nieru aizstājterapijas metodes. Tā ir hemodialīze, peritoneālā dialīze un nieru transplantācija. Ventspilī nodrošinām pacientus ar divām metodēm – hemodialīzi un peritoneālo dialīzi. Hemodialīze ir procedūra, kuras laikā pacientam ārpusķermeņa asinsrites apstākļos asinis tiek vadītas cauri speciāliem filtriem, tālāk jau attīrītas no toksīniem, tad atgriežas pacientā. Šis process notiek nepārtraukti 4 stundu garumā. Pacientam tiek normalizēts urīnvielas līmenis, kreatinīna līmenis, tiek noņemts liekais nātrijs, kālijs, ka arī liekais ūdens. Viņiem praktiski vairs neizdalās šķidrums, līdz ar to viss, ko viņi apēd, izdzer, uzkrājas viņu organismā, un to var noņemt tikai ar hemodialīzes vai peritoneālās dialīzes palīdzību. Tāpēc mūsu pacienti ir jāaudzina, viņiem ir jābūt ļoti zinošiem, ir jāsaprot, cik drīkst izdzert un apēst, lai nenodarītu pats sev pāri.

Kādos gadījumos pacientam dialīze ir vajadzīga?

– Mēs rēķinām nieru darbības apjomu pēc glomerulu filtrācijas ātruma. To nosakām, ņemot vērā pacienta ķermeņa masu, dzimumu un vecumu un kreatinīna līmeni. Un hemodialīzes procedūra, lai glābtu un uzturētu pacienta dzīvību, parasti uzsāk, ja glomerulu filtrācijas ātrums ir zem 15 mililitriem minūtē. Cukura diabēta pacientiem – zem 20 mililitriem minūtē. To visu novēro nefrologs, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka pacients jau laikus zina savu nieru kaiti, ir ilgstoši sadarbojies ar savu ārstējošo nefrologu un viņam tas vairs nav psiholoģisks un emocionāls šoks par to, ka pēkšņi nestrādā nieres un turpmāko dzīvi būs atkarīgs no aparatūras, medicīnas personāla. Pacients jau to ir apzinājies, kopā ar savu nefrologu ir izvēlējies labāko ārstēšanas metodi atkarībā no dzīvesveida, sociālā stāvokļa, profesijas, kā arī no blakusslimībām.

Cik liels ir jūsu nodaļas pacientu skaits?

– Ventspils hemodialīzes nodaļā ārstējas 25 nieru slimnieki. Šis skaits ir mainīgs. Peritoneālās dialīzes programmā ir 10 pacientu. Talsu filiālē mums pašreiz ir 14 pacientu. Jāsaka, ka mūsu reģionā ir samērā daudz pacientu, kuri saņem nieru aizstājterapiju. Šī terapija ir ļoti dārga, bet, tikko pacientam tiek konstatēta hroniska nieru slimība piektajā stadijā, kad ir jāsāk nieru aizstājterapija, valsts pilnībā uzņemas visu aprūpi par šo pacientu. Šie cilvēki ir atbrīvoti no jebkurām pacientu iemaksām – nav jāmaksā ne par vizīti pie ģimenes ārsta, ne par radioloģiskajiem izmeklējumiem, ne par laboratoriskajiem izmeklējumiem. Viens hemodialīzes pacients vidēji valstī izmaksā 25 000 eiro gadā. Hemodialīzes procedūra ir jāveic līdz pacienta mūža galam, jo, ja nieres ir sabojājušās, tad tās atjaunoties vairs nevar.

Cik ļoti liela nozīme ir orgānu ziedošanai?

– Es to uz visu raugos tikai pozitīvi. Ar nieru slimniekiem strādāju jau no 1996. gada, esmu strādājusi arī Nieru transplantācijas centrā. Iznākumi ir efektīvi. Kā teicis Pāvests Jānis Pāvils II: «Debesīm jau orgāni nav vajadzīgi, debesīm ir vajadzīga tikai dvēsele.» Varbūt ir vērts padomāt, vai mēs kaut ko apglabājam un atdodam Zemes mātei, vai arī dāvinām iespēju kādam cilvēkam dzīvot skaistu dzīvi, būt kopā ar savu ģimeni, būt par mammu, tēti, māsu vai brāli.

Pacientes Marijas Stradiņas (72) pieredze, ārstējoties Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas hemodialīzes nodaļā.

– Pirms nonācu hemodialīzes nodaļā, sešus gadus gāju pie dakteres Mičules. Viņa man bija izrakstījusi zāles, kuras lietoju. Bet pienāca brīdis, kad zāles vairs nelīdzēja. Tagad jau 8 mēnešus nāku uz dialīzi. Arī manā gadījumā nekas nesāpēja, bet zuda apetīte, muskuļos parādījās krampji. Daktere pieņēma lēmumu par dialīzes veikšanu. Sākumā jutos ļoti nobijusies, jo nezināju, kas tā dialīze īsti ir. Ķēros pie lasīšanas, varbūt pat par daudz visu ko salasījos, bet patiesībā procedūra ir gluži pieņemama. Uz nodaļu nāku trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās – un mana dialīze ilgst trīs stundas. Un pēc tam, jo īpaši sestdienās, cik skaisti var pavadīt brīvdienas! Pašsajūta noteikti ir uzlabojusies, lai gan reizēm uzmācas doma, kāpēc man vispār būtu jāiet, es taču jūtos labi. Bet ir jāsaņemas un jāiet – gandrīz vai tā kā uz darbu. Kolektīvs šajā nodaļā ir ļoti jauks, te strādā ļoti sirsnīgas, mīļas un atsaucīgas māsiņas Tatjana, Valentīna un Lāsma. Uzskatu, ka daktere Mičule ir stingra, prasīga, zinoša, gudra. Bet to, ko viņa lūdz, vienmēr cenšos izpildīt.

Neesmu nekāda lielā ēdāja pēc dabas, taču nevaru lietot uzturā produktus, kas satur daudz kālija. Man pirms tam ļoti garšoja rieksti, kas arī daudz satur kāliju. Bet vienalga no rīta divus valriekstus es tomēr apēdu – kā saka, sirdij un dvēselei. Protams, cenšos ievērot diētu.

Domāju, ka man šī saslimšana radusies, jo kādreiz bieži slimoju ar apaukstēšanās slimībām. Bieži slimības izstaigāju, piemēram, gripu. Uz darbu bija jāiet, ārstēties nebija laika, padzēru tik tabletes, un viss bija kārtībā. Bet tagad esmu tikusi pie tāda rezultāta. Un vēl – esmu Sibīrijas bērns, bieži ir nācies salt tā, ka nejūti ne rokas, ne kājas.

Ja rodas kāds diskomforts ķermenī, noteikti ir jāiet pie ārsta. Uz laiku jau tā kaite var pāriet, bet, ja to neārstē, vaina atkal var likt par sevi manīt, rodoties dažādām komplikācijām. Tādēļ noteikti iesaku doties pie ārsta problēmu brīžos un klausīt visu, ko dakteris saka. Esmu kā centīgs, paklausīgs skolnieks, kas klausa savu ārstu. Tikai tā var to rezultātu gūt. Un esmu sapratusi, ka ar savu slimību ir jāiemācās sadzīvot.