Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.
Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības "Valti" līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.
Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo "tīrīšanu" gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo "pelēko" zonu gaļas tirgū.
"Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo," retoriski vaicāja Valtenbergs.
Viņš arī norādīja, ka biedrība ar "Zemnieku saeimas" starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.
"Igaunijā un Lietuvā kautķermeņus vērtē tikai kautuvē un dara to zemnieka acu priekšā, bet pie mums iepircējs iebrauc sētā, ar mērlenti lopu apmēra, tā bieži nokrāpjot zemniekam 50 kilogramus jeb 50 eiro uz vienu lopu. Lielās kautuves kautķermeņus vērtē, bet to dara kautuves strādnieks īpašnieka interesēs, bet mazajās kautuvēs zemnieki bieži tiek apmānīti," sacīja Valtenbergs.
Viņš skaidroja, ka patlaban liellopu audzētāji kautķermeņa izvērtēšanā nedrīkst būt klāt, jo kautuvēs higiēnas prasību dēļ nepiederošām personām atrasties aizliegts.
"Lietuvā zemnieku pārstāvis drīkst atrasties kautuvē, bet pie mums nedrīkst laist iekšā, ar pārbaudēm drīkst nākt tikai Pārtikas un veterinārais dienests, turklāt par pārbaudi paziņojot divas dienas iepriekš," norādīja biedrības vadītājs.
Tādēļ lopu audzētāji vēlas panākt izmaiņas, ka kautuvēs kautķermenis obligāti jāvērtē sertificētam zemnieku pārstāvim, kurš var ierasties bez brīdinājuma.
Valtenbergs gan atzina, ka kopumā situācija nozarē nav slikta, par ko liecina nozares pieaugums par 10% katru gadu. Biznesu balsta lopu izvešana, jo par to maksā labi. Atdzīvojas arī Turcijas tirgus.
"Taču gadās, ka tomēr izsoļu nams nesamaksā - tā bijis ar firmu "Eirāzija", kura zemniekiem nav samaksājusi par trim "fūrēm" uzpirkto lopu, bet, cik zinu, atkal braukā pa sētām un uzpērk teļus. Līdz ar to zemniekiem ļoti jāuzmanās, lai nebūtu kārtējo krāpšanu," sacīja biedrības vadītājs.
Kā ziņots, arī Zemkopības ministrijas (ZM) jaunākie dati liecina, ka, pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence.
Komentāri (0)