Lielais laukums kļūst arvien pievilcīgāks, un aizvien vairāk ventspilnieku to iekļauj savos pastaigu maršrutos. Lai arī pērn noslēdzās Ventspils centra daļas – Lielā laukuma – labiekārtošana, darbi pie tā izveides turpinās.
Lielais laukums – jaunais pilsētas simbols
2Laukums, ko izveidoja pagājušā gadsimta 70. gados kā Ļeņina pieminekļa novietošanas un demonstrāciju organizēšanas vietu, krasi kontrastēja ar šodienas Ventspils veidolu – atjaunotajām ielām, sakārtotajām ēkām un skvēriem. Nu laukums pāris gados ieguvis mūsdienīgas aprises, modernu un kvalitatīvu infrastruktūru.
Taču Lielā laukuma attīstība ar to nebeidzas. Tā centrālā daļa atkal ir nožogota, turpinoties darbam pie strūklakas izveides. Turklāt Ventspils pašvaldība aktīvi strādā, lai par spīti dažiem nelabvēlīgi noskaņotiem politiskajiem spēkiem izpildītu sākotnējo ieceri – 2018. gadā Lielajā laukumā nodot ekspluatācijā valsts Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāles funkciju. Tāpēc šajā un arī turpmākajos laikraksta Ventas Balss numuros ventspilniekiem un citiem interesentiem tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar jaunā Lielā laukuma idejas autoru un projekta īstenotāju viedokļiem par laukuma konceptu, attīstības virzību un topošo strūklaku, kas solās būt viena no iespaidīgākajām Eiropā.
Būs jaunā kultūras sirds
Lielā laukuma rekonstrukcijas projektētāja, koncertzāles un strūklakas Valzivs idejas autora vācu arhitekta Deivida Kuka viedoklis.
Baltijas pilsētā Ventspilī turpinās iespaidīgas pārmaiņas, kur sabiedriskās ēkas, ielas un laukumi ir liecinieki plašai pilsētvides rekonstrukcijas programmai.
Lielais laukums atrodas uz dienvidiem no Ventspils vēsturiskā centra. Šī vieta nākotnē iecerēta kā mājvieta Ventspils Mūzikas vidusskolai un koncertzālei. Ar īpaši izveidotām skatuvēm brīvdabas priekšnesumiem, ar oriģināliem apstādījumiem, dekoratīviem ūdens elementiem un laukuma centrālo daļu, kas atvērta publiskiem pasākumiem, Lielais laukums piešķirs Ventspilij jaunu kultūras sirdi.
Strūklaka Valzivs iecerēta kā iespaidīgs mākslas darbs, kas nosaukts par godu slavenajam Kurzemes flotes buriniekam. Skulptūras ievērojamais mērogs, oriģinalitāte, tās īpašā atrašanās vieta mijiedarbībā ar iecerēto Mūzikas vidusskolas ēku līdzsvaros laukuma kopējo vizuālo tēlu un noteikti izcelsies visu Ventspils publiskajā telpā esošo mākslas darbu vidū.
Strūklakas ideja radusies, iedvesmojoties no Ventspils vēsturiskās ostas jūrniecības tradīcijām un Keneta Snelsona (Kenneth Snelson) skulptūrām, kurās dinamiska tērauda mastu kompozīcija it kā izpeld no miglas virs strūklakas baseina. Lielā laukuma stilizēto burinieka mastu kompozīciju atdzīvinās strūklakas un apgaismojums, piešķirot laukumam īpašu pievilcību un vienlaikus dodot mājienus apmeklētājiem par reģiona bagātīgo vēsturi.
Lielā laukuma rekonstrukcija, iekļaujot centrālā laukuma izveidi un ainavas pārveidošanu, lielos vilcienos ir pabeigta, bet pagājušā gada nogalē tika uzstādīti pirmie dinamiskās skulptūras elementi, kā arī izmantoti pilna mēroga maketi, lai iedzīvinātu vides objekta tēlu un uz vietas izmēģinātu apgaismojuma un ūdens efektus. Rezultātā tika veikti detaļu papildu uzlabojumi.
Daudzie no ūdens baseina iznirstošie cauruļveida masti un rājas vēlāk tiks nostiprināti ar tauvām, kas atgādina kuģa takelāžu. Mastu un rāju apvienojums veidos īpašu kompozīciju, ietverot gan centrālo laukumu, gan atstarojošo strūklakas baseinu. Dažādu izmēru masti, savstarpēji kontrastējot, iedarbosies kā mediators starp apmeklētājiem un Valzivi. Masti apzināti uzstādīti dažādos slīpumos, jo apvienojumā ar atšķirīgajiem to augstumiem un apkārtmēru strūklakas kompozīcija vizuāli atgādinās burinieku floti, kas sagaida Valzivi atgriežamies un pavada to atpakaļ ostā.
Skulptūras izskats, to vērojot no dažādām vietām centrālajā laukumā, būs atšķirīgs, tā būs pietiekami augsta, lai būtu redzama arī pāri koku galotnēm, kuru ielokā atrodas Lielais laukums. Mastu izteiksmīgās formas izcels regulāri izkārtoti gaismas diožu raksti, kas mastiem sniegs neparastu faktūru – apgaismojums dramatizēs skulptūras izskatu, īpašu efektīgi to izceļot vakaros. Papildu dzīvīgumu Valzivij piešķirs arī atspīdums strūklakas baseinā – atspulgi ūdenī un smalkās, konusveidīgās uzmavas izcels mastu slaidās formas.
Tuvāko mēnešu laikā, mastu skaitam palielinoties, Valzivs forma kļūs aizvien izteiktāka. Lai projekts izdotos, īpaši izšķiroša nozīme ir mastu blīvumam, kā arī pabeigtās strūklakas vizuālai saskaņai ar Mūzikas vidusskolas ēku, kas nākotnē būs tās lielākais kaimiņš. Tieši Valzivs un Mūzikas vidusskolas ēkas dialogs noteiks Lielā laukuma raksturu, veidojot unikālu un dinamisku publisko telpu.
Burinieks Valzivs
Vācu arhitekts Deivids Kuks (David Cook) vēlējies piešķirt Ventspils strūklakai ne tikai vizuāli reprezentējošu, bet arī vēsturisku nozīmi.
Arhitekts rūpīgi iepazinis pilsētas vēsturi, strūklakas idejai par pamatu ņemot teju 400 gadu senu pagātni. Kuks strūklakas kompozīcijā kā prototipus izmanto hercoga Jēkaba burinieka Valzivs mastus. Oriģinālajam hercoga Jēkaba buriniekam Valzivs bija trīs masti, tas 1651. gada rudenī atstāja Ventspils ostu, lai pēc nepilniem diviem mēnešiem piestātu pie Gambijas krastiem. Tā toreiz kurzemnieki, kuru vidū, iespējams, bija arī ventspilnieki, nokļuva Gambijā, kur pēc hercoga rīkojuma bija nopirkta sala, ciems upes krastā, kā arī apmetne pie upes ietekas Atlantijas okeānā – vietā, kur šobrīd atrodas Gambijas galvaspilsēta Bandžula.
Strūklakas autors – vācu arhitekts Deivids Kuks.
Turpinās strūklakas Valzivs mastu uzstādīšanas darbi
Konkursa kārtībā tiesības veikt Lielā laukuma rekonstrukcijas un strūklakas būvniecības darbus ieguva SIA Ostas celtnieks.
Nupat, februārī, tā atsāka darbus Lielajā laukumā un papildus jau esošajiem sešiem strūklakas mastiem uzstādīja vēl divus. Marta sākumā tiks uzslieti vēl trīs jau piegādātie masti – pēc to uzstādīšanas laukumā sliesies jau 11 no kopā 21 paredzētā masta.
Mastus izvieto noteiktos slīpuma leņķos. Pirmais strūklakas masts, ko pacēla pagājušā gada septembrī, ir 7 metrus augsts ar uzstādīšanas slīpumu 4°. Šis masts deva celtniekiem iespēju pārbaudīt masta tehnisko izpildījumu, funkcionalitāti un tehniskās detaļas – ūdens padevi, gaismas instalācijas, elektromontāžu un citus ar strūklakas darbību saistītus procesus. Ņemot vērā testa masta izvērtējumu, tika veikti uzlabojumi mastu tehniskajā izpildījumā. Pakāpeniski tika uzstādīti vēl 7 masti – 9 metrus augsts masts 4° slīpumā, 14 metru augsts masts 9° slīpumā; 14 metru augsts masts 3° slīpumā, 13 metru augsts masts 4° slīpumā, 18 metru augsts masts 3° slīpumā, 9 metrus augsts masts 4° slīpumā, kā arī 23 metrus augstais karoga masts, kas vienīgais no visiem mastiem paredzēts taisns. Karoga masts vēl jāaprīko ar karoga pacelšanas mehānismu, jo ikdienā tur plīvos Ventspils karogs.
Nākamā mastu piegāde plānota martā, savukārt pēc visu mastu uzstādīšanas notiks darbs pie horizontālo elementu jeb jardu montāžas. Tie kopā paredzēti astoņi.
Mastu uzstādīšana precīzā slīpumā ir sarežģīta, taču tieši tā strūklakas kompozīciju padara oriģinālu un arhitektoniski dzīvīgāku – atgādinot burukuģa mastu spēli vētrainā jūrā.
Pārmaiņas: kādreiz un tagad
Lielais laukums aprīkots ar moderniem funkcionālajiem elementiem – tajā uzstādīti mūsdienīgi rūpnieciski ražoti soliņi, velosipēdu statīvi un atkritumu urnas.
Padomju laika betona plākšņu segumu nomainījis bruģakmens un granīta plākšņu segums.
Par strūklakas būvniecības administrēšanu atbildīgās Ventspils pašvaldības iestādes Komunālā pārvaldes direktors Andris Kausenieks (no labās); strūklakas Valzivs tehniskā izpildījuma projektētājs Tālivaldis Vēsmiņš (pārstāv SIA LVCT) un strūklakas būvnieka SIA Ostas celtnieks pārstāvji.
Strūklakas vajadzībām izbūvētais ūdens baseins pagājušajā vasarā kļuva par iecienītu cilvēku pulcēšanās un šļakstīšanās vietu, kā rezultātā bradāšana strūklakas baseinā tika oficiāli pieņemta par atļautu.
Lielajā laukumā izveidotas dobes un apstādījumu vietas, kur katrai sezonai atbilstoši rotājas dažādi ziedi, dekoratīvi krūmiņi, vīteņaugi un citi augi 700 m2 plašumā, kā arī ierīkots gandrīz 6000 m2 liels zāliens. Rekonstrukcijas laikā Lielajā laukumā tika iestādīti 52 jauni lapu kociņi.
Komentāri (2)
Laikos, kad burinieki šķēla dziļjūru plašumus, bija kāda vieta, kas biedēja katru pat pieredzējušu jūrnieku. Tā bija Sargasu jūra. Jūra ar virs ūdens augošu zāli kā pļava, un ar dažādos dziļumos nogrimušiem kuģu vrakiem, kā rezultātā dažādos virzienos izšķiebtiem vraku mastiem.
Nav ne jausmas, ko bija iecerējis mākslinieks, bet masti, kas slejas no dažādiem punktiem un visos nevirzienos, raisa sajūtas par šādu Sargasu jūru. Tā ka mums ir pat sava Sargasu jūra!
http://www.ventspilnieki.lv/foto_galerijas/ventspils_pagatne/68/