Nav noslēpums, ka Ventspils pilsēta citu pilsētu starpā ieņem līderpozīcijas vairākās jomās, un viena no tām ir veloinfrastruktūra. Veloceliņu kopgarums pilsētā ir jau teju 50 kilometri, bet veloturētāju skaits - tuvu tūkstotim. Attīstoties veloinfrastruktūrai, ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas ne tikai brīvajā laikā, bet arī ikdienā uz darbu un mācību iestādēm dodas ar velosipēdu, tādēļ tuvojoties aktīvajai velosezonai p/i „Komunālā pārvalde” informē par velosatiksmes aktualitātēm.
Esošais veloceliņa tīkls pilsētā ir plašākais valstī, vērtējot to attiecībā pret pilsētas mērogu un iedzīvotāju skaitu, un tas jau šobrīd savieno populārākos tūrisma un citus iecienītākos galamērķus, taču pilsētas stratēģiskajos plānos ir vīzijas par tā paplašināšanu, kas arī tiks darīts, tiklīdz būs iespēja veloinfrastrūktūras attīstības turpināšanai piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu.
Tā kā pašlaik nav pieejamu aktuālu līdzfinansējuma projektu šim mērķim, 2016. gadā būtiski veloceliņa tīkla paplašināšanas darbi pilsētā netiks veikti. Taču pēc iedzīvotāju lūgumiem šogad ir paredzēts izveidot grants seguma ietvi–veloceliņu ar apgaismojumu Aizsaules ielā, kā arī 3 km garumā labiekārtot grants seguma celiņu no esošās Būšnieku ezera peldvietas līdz laivu bāzei, kas būs jauns un interesants maršruts, ko izmantot gan aktīvajai atpūtai, gan sportošanai un velobraukšanai.
2016.gada 1.janvāri stājās spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), kuros būtiskas izmaiņas attiecas arī uz velobraucējiem. Tāpat ir pieņemts jauns valsts standarts attiecībā uz veloinfrastruktūru, kas jāņem vērā iespēju robežās uzlabojot esošos un izbūvējot jaunus veloceliņus.
Jaunie CSN velosipēdistiem dod papildu priekšrocības, bet autovadītājiem jābūt divtik uzmanīgiem. Jaunie noteikumi precīzāk nosaka atļauto velosipēdu atrašanās vietu satiksmē; prasības, kas jāievēro, braucot pa brauktuvi, kā arī ir atrunāti noteikumi braukšanai pa ietvi (izņēmumu gadījumos un bērniem līdz 12.g.v.).
CSN paredz izmaiņas arī ielas un gājēju pārejas šķērsošanā, piemēram, turpmāk velosipēdists drīkst šķērsot brauktuvi pa gājēju pārēju, nenokāpjot no velosipēda, gan pa tādām pārejām, kas aprīkotas ar luksoforu, gan pa neregulējamām pārejām, bez luksofora. Taču joprojām noteikts, ka velosipēdistam pirms brauktuves šķērsošanas ir savlaicīgi jāsamazina ātrums, un nepieciešamības gadījumā – jāaptur braucamais un jāpārliecinās par drošību. Tāpat noteikumi nosaka precīzākus kreisā pagrieziena veikšanas variantus un citas prasības, ar nolūku uzlabot satiksmes drošību.
Savukārt, jaunais velostandarts (LVS Ceļu projektēšanas noteikumi. 9. daļa: Velosatiksme), ko izstrādājusi VAS „Latvijas Valsts ceļi” kopīgi ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Latvijas Riteņbraucēju apvienību un citiem partneriem, paredzēts, lai pilsētvidē un līdz ar to arī valstī veidotu vienotu un drošu velosatiksmes sistēmu.
Pirmais velostandarts Latvijā tapa pirms vairākiem gadiem, taču tas bija pielāgots velobraukšanai pa šosejām, kur veloceliņš ir kā izolēta zona paralēli ceļam. Attīstoties pilsētu infrastruktūrai, tas nebija aktuāls un pašvaldības un būvnieki bieži vien improvizēja veloceliņu izbūvē.
Izbūvējot veloceliņu tīklu Ventspilī, tika ņemta vērā citu valstu labākā pieredze un risinājumi, un tas arī attaisnojies – pagājušā gada nogalē notikušajā seminārā „VELOTRANSPORTA LOMA PAŠVALDĪBĀS” eksperti Ventspils pilsētas veloceliņu tīklu kopumā novērtēja atzinīgi. Konstatētas arī dažas nepilnības, piemēram, dažos posmos pārlieku bieži celiņa augstuma pazeminājumi vai kāpinājumi, kā arī daži tīkla pārrāvumi. Tie fiksēti, izanalizēti un iespēju robežās laika gaitā tiks novērsti.
Jaunajā dokumentā ir iekļauta informācija par velosatiksmes plānošanas un projektēšanas pamatprincipiem, satiksmes organizāciju, velopārbrauktuvēm, velobūvju segumiem un citi. Kā būtiskākie pamatprincipi atzīmēti: drošība, tīkla nepārtrauktība, tiešums (laiks, kas nepieciešams no punkta A līdz B, ņemot vērā apstāšanās skaitu), pievilcīgums (sakārtota, tīra pieguļošā teritorija; apkārtējā ainava) un komforts (seguma kvalitāte, ceļa zīmes). Jaunais Velostandarts varētu dot ievirzi un domāšanu, kā pareizi un droši projektēt veloceliņus Latvijā.
Komentāri (0)