Par niršanu aizliegtās vietās piemēros naudas sodu līdz 700 eiro

Par niršanu bez atļaujas vai pārkāpjot atļaujas izmantošanas nosacījumus ierobežotās teritorijās sods būs brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro. Savukārt par niršanu aizliegtās teritorijās varēs piemērot naudas sodu no 45 līdz 700 eiro.

Ar šiem grozījumiem saistītas izmaiņas Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kas paredzēs, ka par atļaujas saņemšanu niršanai ierobežotās teritorijās būs jāmaksā 30 eiro nodeva.

Izmaiņas likumos nepieciešamas, jo Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos atrodas daudz dažādu nogrimušu objektu - karos nogrimušo kuģu vraki, militāro operāciju un mācību laikā izšautā un izmestā neeksplodējusī munīcija, jūras nelaimes gadījumos nogrimušie kuģi un citi objekti. Šie nogrimušie objekti satur kultūrvēsturiskas vērtības, cilvēku mirstīgās atliekas, ķīmiskas vielas vai sprādzienbīstamus priekšmetus. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm, attiecīgi nosakot tiesisko regulējumu un tā īstenošanas kontroli.

Pašlaik Latvijā nav efektīvas visaptverošas kārtības, kas noteiktu niršanas darbu jūrā efektīvu kontroli, tādēļ kuģu vrakus var apskatīt un no tiem dažādus priekšmetus izcelt jebkura persona, kurai ir pieejams nepieciešamais materiāltehniskais aprīkojums. Praksē arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad privātpersonas izmanto iespēju brīvi rīkoties savās interesēs ar Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos nogrimušajiem kuģiem.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina par aktīvu zemūdens niršanas darbību veikšanu - plaši tiek piedāvāta iespēja piedalīties niršanas darbos, vraku apskatē. Līdz ar to valstī ir izveidojusies situācija, ka netraucēti var darboties gan atsevišķi zemūdens bagātību meklētāji, gan sporta klubu statusā reģistrētas nirēju organizācijas, kas par savu komercdarbības veidu izvēlējušās niršanas uz vrakiem organizēšanu. Bijuši arī gadījumi, ka nesankcionētas darbības attiecībā uz vrakiem veic metāllūžņu vācēji, kas patvaļīgi izceļ dažādas vraku sastāvdaļas.

Šādas nekontrolētas rīcības dēļ var tikt nodarīts kaitējums valsts kultūrvēsturiskajām vērtībām, turklāt atsevišķu personu rīcībā var nonākt arī sprādzienbīstami priekšmeti. Lai novērstu šādas nekontrolētas un nesankcionētas gan Latvijas, gan ārvalstu nirēju darbības, bija jārada juridisks pamats niršanas atļauju izsniegšanai un nirēju darbības kontrolei Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, nosakot kompetentajām valsts iestādēm tiesības piemērot sodus par noteikto normu neievērošanu.

Saeimas pieņemtais likums arī nosaka sankcijas par konsolidēto gada pārskatu, kā arī paziņojumu un konsolidēto paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm sagatavošanas un iesniegšanas noteikumu neievērošanu. Arī šīs izmaiņas ir saistītas ar grozījumiem citos likumos.

LETA